Fantasy

James Rollins, Rebecca Cantrell – The Blood Gospel (The Order of the Sanguines #1)

15818164

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperCollins Publishers

Manas pārdomas

Arheoloģe Erina kopā ar studentiem mierīgi, nevienam netraucējot, netālu no Masadas veic izrakumus, kad pēkšņa zemestrīce, gruvešos pārvēršot gandrīz visu Masadas nocietinājumu teritoriju. Bet zemestrīces ‘’pastrādātais’’ nebija tikai viens liels posts, šī kataklizma arī no zemes dzīlēm atbrīvoja gadsimtiem glabātus noslēpumus un ar jaunu sparu uzšķīla dzirksteli katoļu baznīcas un tās paspārnē esošo (labo) vampīru jeb Sangviniķu (pārtiek tikai no īpaši svētīta vīna) meklējumus, lai viņi būtu pirmie, kuri atrod reiz zudušo Jēzus Kristus sarakstīto evaņģēliju, par tinti izmantojot paša asinis, un apsteigto ļaunumā kritušos ciltsbrāļus sauktus arī par strigoi.

Tā nu Erina vienā jaukā mirklī tiek ierauta gadsimtiem ilgušajā cīņā starp labo un ļauno, gaismu un tumsu. Labi, ka vēl netiek atstāta pilnībā viena, bet ar mirstīgu profesionālu kareivju komandu, no kuriem pēc pirmās sadursmes ar sliktajiem vampīriem, kā arī vēl vairākiem šermuļu uzdzenošiem mošķiem, izdzīvo viens (vārdā Džordans). Tādēļ vēl jo mazāka ir ticamība, ka abiem pietiek knapi ar divām dienām, lai būtu iemīlējušos viens otrā un būtu gatavi darīt jebko ne tikai viena otra labā, bet arī, lai izmantotu šo ‘’spēku’’, pasauli glābjot.

Teorētiski jau ir viss kas vajadzīgs labam trillerim, varbūt vienīgi pieļautas kļūdas ar sastāvdaļu proporcijām. Neticību un sekojošu aizkaitinājumu radīja arī fakts, ka nedz Erinai, nedz Džordanam nevajadzēja vairāk par pāris minūtēm, lai pieņemtu domu par vampīriem u.c., kaut arī tāpat kā visa pārējā pasaule līdz tam dzīvojošu ar domu, ka nekas tāds neeksistē. Vēl piedevām atmiņu fragmenti un fakti no Erinas bērnības, ka viņa uzaugusi fanātiskā reliģijas komūnā, kamit kā  būtu jāliek just viņai līdzi, bet tagad kā zinātniece visam pieiet ar racionālu prātu, nelīmējās kopā un arī zaudēja spēku, kad tas vairākkārt bez papildus informācijas tika atkārtots.

The Order of the Sanguines sērijas pirmā grāmatā The Blood Gospel autori apskata vampīru izcelšanās mītu jaunā rakursā. Šajā video James Rollins atklāj, ka iedvesmu stāstam guvis no Rembranta gleznas, kurā attēlots Lācars augšāmceļamies, bet apkārtējos ir pārņēmušas šausmas, nevis prieks par tādu brīnumu. Diemžēl saruna par grāmatu šķita daudzkārt interesantāka par pašu grāmatu. Pie tā vainoju pārāk lielo fokusēšanos gan uz reliģisko mitoloģiju, gan uz pavisam lieko romantiku starp Erinu un Džordanu, tādējādi sabojājot to, ko sniedz trillera, mistērijas un paranormālo žanru aspekti.

Robert Jordan – New Spring (The Wheel of Time #0) (Audio book)

187065

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Books on Tape

Manas pārdomas

Iekš New Spring aprakstītais norisinās 20 gadus pirms gan apjomā, gan citādi episkās The Wheel of Time sērijas pirmās grāmatas The Eye of the World, un tos +/- varētu iedalītas divās lielās un vienā mazākā daļā.

Pirmkārt, Aes Sedai, organizācija, kuras biedru maģijas spējas lieti noder, lai viņas būtu vienas no ievērojamākajiem spēkiem uz pasaules. Parastais mirstīgais, redzot pretī nākam kādu no Aes Sedai, labāk izvēlēsies šķērsot ielu, nekā riskēt kā nebūt piesaistīt sev uzmanību un/vai padarīt par muļķi. Aes Sedai ar dažādām roku kustībām spēj ‘’izvīt’’ un radīt maģiju, bet, par cik gadījumā, ja šādās spējas piemīt vīriešu kārtas pārstāvim, tās viņu ar laiku padara traku, tad par pilntiesīgiem biedriem kļūst tikai sievietes. Starp viņām arī divas šīs grāmatas galvenās varones Moiraine Damodred un Siuan Sanche. Lasītājam ir arī ļauts iemest aci, tā teikt, gala pārbaudījumā, kuru lai nokārtotu bez kļūdām un pārtraukuma jāizpilda 100 burvestību ‘’vijumi’’ pēc kārtas. Uz brīdi pat nobijos, ka autors būs arī izdomājies iet visam simtam cauri. :D

Otrs būtu leģenda/pareģojums par īpašu jaundzimušo – a dragon reborn, kuram lemts dižs liktenis, un kura meklējumos aiz tīrās sagadīšanās dodas arī Moiraine un Siuan. Abas pēc rakstura ir diezgan pretējas un atšķirīgas, kā rezultātā abas visnotaļ labi papildina viena otru, kopā izveidojot labu draudzību un prasmīgu komandu. Diemžēl puisēna meklējumiem vismaz New Spring ietvaros neseko grandiozs kulminācijas brīdis un atrisinājums. Vienīgais tiek pamesti vairāki interesanti informācijas kumosiņi par daudzajiem viltvāržiem, kuri sev piedēvējuši atdzimušā pūķa godu un spējuši aiz sevis sapulcināt ievērojamu karaspēku, bet katrs tik un tā līdz šim ir ticis sakauts.

Un kā trešo gribētos nodalīt kareivja Al’Lan jeb vienkārši Lan sastapšanos ar abām censonēm, un kā Moraine pārliecina, ka viņu trijotnei ir kopīgs ienaidnieks un kopīgs mērķis sakaut tumšos spēkus, kuri ložņā pa visvisādām pažobelēm un izmanto katru ēnu un ļaunuma dēstu.

Autora rakstības stils nebija no tiem pašiem saistošākajiem (iespējams, daļa vainas jāuzņemas audio grāmatas ierunātājiem). Patīk ieslīgt garum garos aprakstos, kur citkārt būtu varējis iztikt ar vienu vai dažiem paragrāfiem. Pēc grāmatas noklausīšanās radās sajūta, ka sērijas prīkvelu New Spring varbūt būtu bijis labāk klausīties, kad jau ir nedaudz iepazīta Roberta Džordana radītā pasaule. Atradu video atsauksmes gan ar vienu, gan atšķirīgu viedokli (šeit un šeit). Cerams ar ‘’Pasaules aci’’ soksies labāk.

Brett Battles – Destroyer (Rewinder #2) (Audio book)

25959672.jpg

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Audible Studios

Manas pārdomas

Kopš sērijas pirmās grāmatas noslēguma (ar tādu pašu nosaukumu Rewinder ) ir pagājuši trīs mēneši. Kaut arī galvu reibinošie notikumi Denijam vēl joprojām ir svaigā atmiņā, dzīve kopā ar jauniegūto draudzeni Iffy, kura netieši pārliecināja Deniju izšķirties par labu mūsu pasaulei, un no nāves vēža dēļ izglābto māsu Ellie reizēm ļauj Denijam sajusties tā it kā viņš tiešām būtu oriģināli dzimis šajā laika līnijā. Tomēr katrs lasītājs apzinās, ka, ja galvenajam varonim dzīvē iet pārāk labi un komfortabli, lielizmēra problēmām ir jābūt kaut kur turpat aiz stūra!

Lidija, Denija rewinder amata kolēģe, ir simtprocentīgs šo problēmu iemiesojums un galvenokārt cēlonis. Būdama no šķiras ar krietni augstāku kārtas ciparu, viņa nemazākajā mēra (vismazāk no visiem jauniņajiem) necentās slēpt savu nepatiku pret Deniju, kuru tagad nepārtraukti baro atriebības kāre par ‘’viņas’’ izdzēsto pasauli. Kad, uzvarai jau esot rokā, Denijs, izmantodams savu gandrīz izlādējušos chaser ierīci (ļauj ceļot atpakaļ laikā), nosūtīja Lidiju atpakaļ uz 18.gadsimta vidu, gan Denijs, gan jebkurš cits jau bija Lidiju norakstījis uz neredzēšanos. Bet še tev! Muļķīga veiksme un zemais baterijas līmenis apstādina viņu divus gadsimtus agrāk, kas ļauj nobriest neģēlīgam atriebības plānam, kurš beigu beigās zūd jebkāds loģisks mērķis, kā vien par katru cenu sāpināt. Ko vēl skumjāku padara fakts, ka atriebībā tiek akli vērsta pret pilnīgi visu pasauli.

Vien nieka 7stundās un 36minūtēs Brett Battles spēj radīt ne mazāk aizraujošu notikumu virpuli, kā tas padevās ar Rewinder. Plus, kaut arī var just, ka autors gatavo materiālu triloģijas noslēdzošajai grāmatai Survivor, tas ne uz mirkli neizpaudās tik ļoti, lai Destroyer kļūtu nebaudāms. :)

Octavia E. Butler – Parable of the Sower (Earthseed #1) (Audio book)

52397

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Parable of the Sower galveno varoni Lorena Olamina no pārējiem atšķir viņas hipersensitivitātes sindroms jeb, vienkāršāk sakot, spēja sajust citu sāpes (ne emocionālās), piemēram, ja Lorena redz kādu ciešam no kādas traumas ir liela varbūtība, ka arī viņa izjutīs šī cilvēka sāpes. Grāmatas sākumā Lorena nav pat 18 gadus veca, bet apokaliptiskā rakstura pasaule un atbildība pār trim jaunākiem pusbrāļiem, kā arī tēvs priesteris (un arī skolotājs), ir piespiedis viņai pieaugt jau agrā vecumā.

Jo kā gan vēl citādāk varētu izskaidrot Lorenas ideju par Pārmaiņām kā reliģiju un Dievu. Ideju, kura no vienkāršiem dienasgrāmatu ierakstiem palēnām izaug par jaunu reliģiju. Protams, to varētu izskaidrot ar sadzīves apstākļiem un vispārējo stāvokli visapkārt, kad tādi pašsaprotami pakalpojumi kā policija vai ugunsdzēsēji ir luksuss, bet diži pulēties, ja neesi bagāts nav, jo ugunsdzēsēji ieradīsies, kad būs jādzēš krāsmatas, bet policijas gadījumā varēsi būt priecīgs, ka palīdzības vietā tevi pašu par kaut ko neapsūdz, un par veselības aprūpi nemaz nerunāsim. Cilvēki cenšas tikt galā paši, kā nu māk. Izskaidrojumu varētu arī meklēt tajā, ka tikai ļoti turīgie var vēl turēties pie realitātes, kura 2025.gadā jau sen ir tāla pagātne, bet lielākā daļa pieaugušo Lorenas kopienā vēl cer maģiski atgriežamies.

Diemžēl liels fokuss grāmatā veltīts tieši garām pārdomām par ideju, kas tad ir reliģija un Dievs, un skarbie apstākļi drīzāk kalpo kā fons tam visam. Labi, ka vēl visa grāmata nesastāv tikai no tā vien, par cik ūdens, pārtika un citi resursi šajā pasaulē ir zelta vērtē, pavīd arī globālās sasilšanas tēma. Tomēr ar to vien nepietiek. It kā ar varoņiem vai pat ar kādu stāstam nesvarīgu personu notiek kaut kas briesmīgs (slepkavības, laupīšanas, izvarošanas u.c.), bet par spīti tam, ka Lorenai piemīt ekstra jutība pret citu sāpēm, Parable of the Sower emocionālajā ziņā šķita pat ļoti pliekana.

Kā pati Lorena vienā brīdi spriež, iespējams vēl nav sasniegts pats dibens (vienmēr var būt vēl sliktāk), un savā ziņā var tika pievienoties, ja ņem vērā, ka vēl eksistē sapnis par citas planētas (Marsa) kolonizēšanu. Tomēr kopumā šī distopija un aiz matiem pievilktā zinātniskā fantastika nesajūsmina, lai rastos vēlme tūdaļ klausīties arī otro daļu.

Neil Gaiman, Kelley Jones, Mike Dringenberg, Matt Wagner, Dick Giordano, George Pratt, P. Craig Russell, Harlan Ellison – The Sandman, Vol.4: Season of Mists (The Sandman #4)

104596

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Liktenis, viena no septiņām Endless būtnēm, ir sapulcinājis radus uz kopsapulci, lai pārrunātu vai drīzāk iekustinātu svarīgu notikumu gaitu. Ierodas gandrīz visi (seši no septiņiem) –Nāve, Desire/Iekāre, Despire/Izmisums, Delirum/Delīrija un Sapnis. Lai labāk izprastu katalizatoru visam pārējām krājumā notiekošajam, prasa, lai no The Sandman sērijas būtu izlasīts vismaz prologs no otrā krājuma The Doll’s House.

Tajā attēlota viena nopietna Sapņa iemīlēšanās mirstīgajā sievietē. Aizraušanās ir tik spēcīga, ka Sapnis pat piedāvā viņai (Nada) vietu sev līdzās. Tomēr, par sarūgtinājumu Sapnim, seko sāpīgs atraidījums, kuru viņš nespēj atstāt bez atbildes, un par sodu nolemj Nadu nebeidzamām mokām dziļi elles kambaros. Kopš tās dienas ir pagājuši +/- 10 tūkstoši gadu, laiks, kurā Sapnis par savu skarbo un savtīgo rīcību mirkļa emociju iespaidā ne reizi nav aizdomājies. Līdz šim…

Toties tālākais scenārijs ir vēl interesantāks, jo vizīte uz elli, ņemot vērā, kā Sapnim tur izgāja pēdējā reizē, varētu nenākt par labu viņa veselībai. Turklāt Lucifera negaidīti savādais atbildes gājiens uz vienas skatuves izvilina tādus personāžus kā Anubisu, Odinu, Toru, Loki, fejas, dēmonus, japāņu vētru dievu un vēl citus. Jāsaka gan, ka Tora un Loki atšķirīgais izskats konfliktēja ar mūsdienu supervaroņu filmu radīto priekšstatu.

Vienīgais pie kā pa lielam varētu piekasīties, bija Episode 4 komikss par puiku, kurš no visiem skolēniem brīvdienās ir vienīgais, kurš izvēlējies (spiestā kārtā) nedoties mājup, un skolu pilnu ar nemierīgiem spokiem. Un piekasīšanās lielākais iemesls arī ir tikai tas, ka stāsts neiekļāvās kopā ar pārējiem no krājuma. Citādā ziņā arī šim nebija ne vainas. :)

Var tikai nojaust Geimena radītās The Sandman pasaules vērienīgumu, kur ne tikai kaut kur abstrakti eksistē dažādu dievi un pārdabiskas būtnes, bet arī var gadīties situācijas, kad viņas atrodas vienuviet!

Kalevala: Somu tautas eps

908b8e14-bb3d-4b92-a14d-9350f6f0efac

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Latvijas Valsts izdevniecība

Manas pārdomas

Līdzīgi kā ar nesen izlasīto lugu Spartaks arī šo es nebūtu uzņēmies lasīt un notraust putekļus, ja vien tā neatrastos manos grāmatplauktos, kā arī, ja neviens no Kalevalas izdevums nebūtu atrodams iekš Goodreads.

Atšķirībā no šodien agrāk publicētajām pārdomām par The Sandman trešo krājumu, kur minēju, ka, pirms uzsākt lasīšanu, nebiju ielūkojis grāmatas beigās, šoreiz gan tā izdarīju, cerot atrast kādu pievienotu materiālu, par cik priekšzināšanas par Kalevalu, tās vēsturisko nozīmību man nebija. Atradu trīs priekšvārdus, kaut gan kādēļ tādā gadījumā viņi nav atrodami grāmatas sākumā/priekšā nepateikšu. :D Pirmais ir no 1849.gada izdevuma un rūnu oriģināla apkopotāja Eliasa Lenrūta, kur viņš ar nožēlu atzīst, ka, ja vien būtu agrāk sācis savu darbu, no mutvārdu tradīcijas, kuras jau tad sāka apsīkt, būtu saglabājušās krietni vairāk par 50rūnām. Otrs (1924.g) ir no tulkotāja L. Laicena latviskajam izdevumam. Trakāk ir ar trešo O. Kusinena priekšvārdu Kalevalas izdevumam krievu valodā. Tajā paustais viedoklis ir ne tikai apliets ar kārtīgu ideoloģisko mērci, bet arī padsmit lapaspušu apjoms jau vairs neiet kopā ar priekšvārdu, bet drīzāk gan kā referāts.

Epā pausto tēmu plašums ir ļoti liels. Ir gan panti, kuros pieminēta Saules, Mēness u.c. rašanās, gan par meitu, kura pret pašas gribu tiek aizprecināta un lielās bēdās pamet dzimtās mājas, lai dotos pie jaunā vīra un viņa ģimenes. Netrūkst daudz pantu par dažādām nozarēm vai amatiem kā zemkopība un lopkopība, zvejniecība, kuģu būvēšana, kalēja amats u.c. Nedaudz pārsteidz rūna, kurā tika apdziedāti padomi jaunajam vīram gadījumā, ja sieva pagadījusies nepaklausīga – kur un kā sist, lai tuvinieki un apkārtējie to nepamanītu. Kaut arī O. Kusinens savā ‘’priekšvārdā’’ min, ka varam vēl lasīt par tautu, kuru nav samaitājusi kristietība, kapitālistiskās dziņas vai nezin kas vēl, man vairāk šķita, ka rūnās vairāk atspoguļojas kristietības un rūnu mītiem sajaukšanās un mijiedarbība vienai ar otru.

Kaut arī saprotu, ka epam nav viena autora, tās nav radušās, lai pavēstītu vienu lielu un episku stāstu no vāka līdz vākam, par spīti vairākām lielākām stāsta līnijām, pietrūka tieši vērienīguma. Arī ar karu saistītās rūnas pazuda vajadzīgais skarbums, brutalitāte un kara kā tāda briesmīgums. Brīžiem arī pazuda loģiskums, tā vietā atstājot pamatīgus sižeta līniju caurumus, tādā ziņā, ka tēlu rīcība šķita pretrunā ar stāstā nodibinātās pasaules likumiem, ko ir iespējams izdarīt. Kā arī daudzkārt atkārtojas skaitlis trīs (reizēm deviņi), kādēļ jau pēc pāris reizēm kļuva paredzams, ka pirmais un otrais mēģinājums kaut ko paveikt cietīs neveiksmi vai arī nokļūšana vienā vai otrā lokācijā prasa trīs dienas.

Tagad interesanti pameklēt plašajā internetā un paklausīties dažādus rūnu dziedājumu fragmentus, vai dažādu mākslinieku darbus variācijas. :)

Neil Gaiman, Mike Dringenberg, Malcolm Jones III, Chris Bachalo, Michael Zulli, Steve Parkhouse, Clive Barker – The Doll’s House (The Sandman #2)

92062

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Tagad, kad Sapnis ir atguvis gan spēku, gan sapņu smilšu maisiņu un ķiveri, ir pienācis laiks atjaunot zināmu kārtību savos pārvaldījumos un saukt pie atbildības tos padotos, kuri viņa prombūtnes laikā izdomājuši uzsākt neatļautu pašdarbību!

Diviem no tiem (Brute un Glob) ienāca prātā ģeniālākā doma, ja jau nekur nav atrodams oriģinālais Sapnis, tad kādēļ gan lai viņi paši nemēģinātu no parasta mirstīgi izveidot paši savējo, pat nepievērsdami ne mazāko uzmanību, kādas sekas viņu darbības uz cilvēka psihi varētu izraisīt. Nedz Brute, nedz Glob neizceļas ar dižām prāta spējām, viņi drīzāk šķiet būtu piemēroti fiziskam muskuļu darbam vai konfrontācijai, bet ne kā nevainojamu plānu īstenotāji.

Daudz drūmāka situācija ir ar tipu vārdā The Corinthian, kuram viena no atbildībām sapņu pasaulē bija murgi un slikti sapņi kā tādi. Aiz neko darīt reālajā pasaulē korintietis ne gluži personīgi iedvesmojis, bet pavisam noteikti devis grūdienu diezgan plašam pulkam cilvēku pievērstiem viņu iekšējai ļaunajai pusei un kļūt par sērijveida slepkavām, kuras visai savādā nodaļā ir sapulcējušās uz izglītojošu konferenci un domu apmaiņu.

Tomēr interesantākā stāsta līnijā un reizē ikvienam uz planētas Zeme bīstamākais gadījums, ja to neviens neiegrožos, saistīts ar jaunieti Rose Walker. Ik pa laikam pasaulē dzimst persona, kura kļūst par sapņu virpuli (dream vortex), bet to kā un kādēļ tas notiek, pat Sapnis līdz galam nav izpratis, bet par vienu lietu šaubu nav ne mazāko, ja mēs gribam piedzīvot rītdienu, sapņu virpulis ir jāiznīdē par katru cenu, neskatoties uz to, ka attiecīgais cilvēks pie tā nav vainīgs. Nozīmīga loma šajā visā ir arī Rozes vecmāmiņai Unity Kinkaid, kura bija viena no tiem nelaimīgajiem, kuru Sapņa prombūtnē skāra miega traucējumi (dream sickness), kas netraucēja palikt stāvoklī vai vēlāk dzemdībās…

Otrais krājuma pluss, kad lasītājs ir ticis iepazīstināts ar The Sandman pasauli pirmajā krājumā, var vairāk pievērstiem sižetam, bet ir vēl kur pielikt, un, ja var ticēt Patrikam Rotfusam viņa Goodreads ierakstā, tad labākais vēl ir tikai priekšā. :)

Neil Gaiman, Sam Kieth, Mike Dringenberg, Malcolm Jones III, Karen Berger – Preludes & Nocturnes (The Sandman #1)

298317

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

 

Manas pārdomas

Ja tu esi slepenas biedrības līderis, kāds plāns gan varētu būt varētu būt ģeniālāks un ambiciozāks par pašas Nāves sagūstīšanu un pakļaušanu savām vēlmēm un iegribām. Tikmēr visur citur plašajā pasaulē Sapņa nozušanas laikā vairs nav, kas pilda viņa pienākumus, tādejādi krasi pieaug ar miega traucējumiem sirgstošo skaits. Tikai nelaime priekš slepenās sabiedrības slēpjas tajā, ka nākas nogaidīt apaļus 70 gadus, lai nejaušības dēļ tiktu pārrauta ieslodzījuma burvestība un minētā līdera dēls uzzinātu, ka viss bijis velti, jo Nāves vietā kļūdainas izsaukšanas burvestības dēļ viņi notvēra Nāves jaunāko brāli Sapni, pēc kura vārdiem viņiem ir pat ļoti paveicies, ka pieļāvuši tādu kļūmi.

Sapnis
Nāve

Kā vienmēr, kad runa ir par Nāves un miršanas fakta neizbēgamības padarīšanu par ko neeksistējušu, gribas piebilst, ka vienlaicīgi tas pats būtu jādara ar tādu sīkumu kā vairošanās, par cik Zeme un tās resursi nav bezizmēra. Tas nereti paliek nepieminēts, kā tas ir arī šajā gadījuma. Tas nav nekāds dižais mīnuss, bet tomēr.

Krājuma interesantākā daļa sākas ar otro komiksu Imperfect Hosts, kad Sapnis ir atguvis brīvību, bet ne to spēku, kāds bija pirms tam. Tas lielā mērā tādēļ, ka viņam tika atņemti un vēlāk aizmainīti tālāk trīs vērtīgi un darba pienākumu pildīšanai nepieciešami priekšmeti – (sapņu) smilšu maisiņš, ķivere un amulets. Tikpat interesanti, ja ne vēl vairāk, ir personāži un lokācijas, kuras Sapnim jāapmeklē, lai atgūtu šos priekšmetus un savu varenību. Par sevi vēlreiz atgādina Džons Konstantīns, tad varam paviesoties ellē un pie Lucifera kopā ar vēl diviem tās pārvaldniekiem, bet pati saistošākā ir Sapņa spēkošanās ar parastu un tajā pašā laikā traku (izbēdzis no trako nama) mirstīgo.

Ja pavisam īsi par ilustrāciju un stāsta manieres stilu, tad zināmā mērā šis tas atgādināja Hellblazer sēriju. Iespējams, tas tādēļ, ka tā lasīta tik nesen, varbūt vienkārši izdošanas laika dēļ, bet arī visos mazajos sīkumos vismaz The Sandman pirmais krājums ir par kripatu labāks.

Garth Ennis, William Simpson, Jon Smith, Steve Dillon, Sean Phillips, David Lloyd, Mike Hoffman – Hellblazer, Volume 6: Bloodlines (Hellblazer, New Editions, #6)

17137633

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 3/5

Manas pārdomas

Ar apaļām 400 lapaspusēm Bloodlines ir Hellblazer sērijas līdz šim garākais krājums. Diemžēl apjoms nebija līdzvērtīgs baudījumam, lai varētu teikt arī visinteresantākais un/vai visintriģējošākais. Tas gods pagaidām pienākams Dangerous Habits krājumam.

Iespējams pie vainas ir svaigi atmiņā esošais piektais krājums un Džona cīņa ar plaušu vēzi, bet varbūt arī fakts, ka Bloodlines apkopo sevī diezgan daudz mini sižetus. Šķiet ietu vairāk pie sirds, ja viss krājums ir viens liels un episks notikums, nevis saskaldīts sīkos, atsevišķos un ļoti minimāli savā starpā saistītos stāstos, kas pabeidzot krājumu bija tā kā par daudz.

Counting to Ten, kur Džons vēlu vakarā apmeklē veļas mazgātuvi; tur pat sēž pāris večiņas, kuras gaida ierodamies mirušās draudzenes garu (ierodas ap desmitiem). It kā nekas drausmīgi biedējošs, bet kaut kas tajā visā padara Džonu tramīgu. Kā arī tādi stāsti viena komiksa ietvaros, kā Lord of the Dance un This is the Diary of Dany Drake jau iepriekš minēto iemeslu dēļ pazūd un nespēj izcelties, ja neskaita, ka pieminu viņus tagad. :D

Drusku labāks jau bija krājumu ievadošais stāsts (The Pub Where I was Born un Love Kills), kas vēsta par Džona un viņa draugu un paziņu bieži apmeklētā krodziņa nedienām, kad uzrodas potenciāls pircējs, kuram vairāk interesē zeme nekā pats iestādījums. Kā arī pieminēšanas vērts vēl viens divu komiksu ietvaros attēlotais stāsts (Mortal Clay un Body and Soul). Tajā pēc Džona drauga Čāndlera (Chandler jeb vienkārši Chas) onkuļa bērēm nav pagājusi pat kārtīgi stunda, kad uzrodas vesela līķu zagļu komanda gaišā dienas laikā! Diezgan traks stāsts, bet lieki nepārspīlējot arī neaiziet super galējībās.

Tikmēr krājuma garākais stāsts (četros komiksos) Royal Blood, kuru tad varētu sasaistīt ar krājuma Bloodlines nosaukumu, ne ar ko dižu atmiņā neiespiedās. Tajā kādu lordu palātas pārstāvi vārdā Peter Marston, kuru pārņēmusi neiedomājama varas kāre un iedomība iesēdināt tronī dēmona apsēstu valdnieku, tādējādi cerot, ka pastarpināti kontrolēs karaļnamu, valsti un tās politiku. Bet, kad plāns izgāžas pirmkārt ar to, ka tiek izsaukts neīstais dēmons, bet pēc tam šis dēmons izvērš slepkavību neprātā, lai netiktu izraisīts gadsimta skandāls, jāsauc palīgā Džons Konstantīns. Tomēr kā jau kārtīgam ļaundarim pienākas, tādas ‘’nieka’’ neveiksmes neattur viņu no tālākas shēmošanas.

No pārējiem tēliem, neskaitot Džonu, visbiežāk par sevi lika manīt Džona jaunības dienu paziņa un Brendona neformālā draudzene Kit. Esam jau iepriekš redzējuši Džonu vairākās +/- romantiskās attiecības (Zed un Mārdža), bet tā vien šķiet, ka šis mēģinājums ievirzīt Džonu attiecību līkločos varētu būt potenciāli ar vislielāko veiksmes varbūtību. Patīkami, ka šī romantiskā stāsta līnija netika izvirzīta priekšplānā, fokusējoties uz citām uzmanību pieprasošākām lietām.

Kopumā krājums nav peļams, bet arī ne tik ļoti aiz sajūsmas lauztu krēslus.

Jamie Delano, Garth Ennis, William Simpson, Steve Pugh, Sean Phillips, Dave McKean – Hellblazer, Volume 5: Dangerous Habits (Hellblazer, New Editions, #5)

15799394

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

Hellblazer, New Editions, sērijas piekto krājumu var iedalīt divās daļās. Pirmā ar septiņiem komiksiem, kurus vēl ir sarakstījis Jamie Delano, un otrā daļa ar 6 komiksiem, kurus sarakstījis jau Garth Ennis, un, ja vien neskaita Džona un sērijveida slepkavas saķeršanos iepriekšējā krājumā Family Man, tad atšķirība ir manāma.

 

1) Jamie Delano

Sižeta ziņā visinteresantākais no visiem septiņiem šķita Dead-Boy’s Heart. Stāsts par atgadījumu no Džona bērnības, kad trīs vecāki puikas izaicina Džonu nepamanītam paņemt grāmatu no dīvaiņa būdeles, kurš dzīvo pamestu raktuvju teritorijā, bet, to darot, pie viena arī atrod neparastu akmeni, kurš mazā puikas iztēlē kļūst par kaut ko daudz īpašāku.

Bet tā katrs komikss bija vairāk pats par sevi kā īss stāsts, starp kuriem īpaši liela notikumu pāreja no viena uz otru nebija. Peļams nebija vēl arī divu komiksu stāsts (Man’s Work un Boy’s Games), fokusējot uzmanību uz Merkūriju un šajos komiksos sastaptu puiku Martinu, drausmīga rakstura tēva ietekmē. Bet pārējie četri bija pārāk dīvaini un eksperimentāli, īpaši Delano pēdējie divi komiksi The Hanged Man un The Magus, un veids kā tajos pasniegta informācija par Zelta puisēnu, otru mazuli, kurš dzemdībās kopā ar māti neizdzīvoja.

2)Garth Ennis

Tā vien šķiet, ka Džona beigu sākums tiek iezvanīts ar viņa vemšanas skaņām un apķertu tualetes podu. Tā kā vemšanai īsti iemesla nav, plus vēl ir arī asiņu piejaukums, Džons dodas pie ārsta, kurš tad paziņo šokējošu vēsti – Džonam ir neoperējams plaušu vēzis un dzīvot atlicis aptuveni nieka divus mēnešus nav atlicis. Bet tad var brīnīties, ja ņem vērā to, ka Džons smēķē 20 līdz 30 cigaretes dienā?

Loģiski, ko tādu dzirdot, Džona pirmā reakcija ir šoks, bet, kad tas pāriet, zobratiņi viņā prātā sāk kustēties, lai atbildētu un rastu risinājumu tikai uz vienu jautājumu, jo pārējais ir palicis nebūtisks. Kurš un/vai kā viņu var izārstēt no vēža, ja to nespēj medicīna? Tiek atsaukti prātā visi, kuriem Džons nebūt ir kā izlīdzējis agrāk, jo Džons neplāno nolikt karoti bez cīņas.

Ceļā uz šo mērķi, lasītājs līdz ar Džonu sastop gan jau redzētus tēlus (brīžiem Ennis atsaucas uz Delano stāstiem), gan vairākus jaunus tēlus, no kuriem saistošākais šķita Matt no slimnīcas onkoloģijas pacientu nodaļas ar citiem līdzīgiem vēža pacientiem. Vienīgi, atšķirībā no Džona, viņam paranormālā pasaule nav pazīstama, viņam jāsamierinās ar piešķirto likteni.

Dangerous Habits ir aizraujošs stāsts visu sešu izdevumu garumā. Jācer, ka arī sestais krājums Bloodlines ir ticis ieturēts līdzīgā garā un arī tajā izpaužas viltīgais Džona gars. :)