Dutton

Brad Parks – Say Nothing

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Dutton

Manas pārdomas

Skots Sampsons par dzīvi līdz šim nevar sūdzēties. Ir laba sieva Alisone, divi burvīgi sešgadnieki Sems un Emma, kā arī darbs kā federālajam tiesnesim ir labs, kaulus nelauž un reti kad ir tāda lieta, kas liktu pastiprinātāk satraukties. Bet tad pienāk šķietami tāda pati diena, kā visas iepriekšējās, kura visu sagriež kājām gaisā un neatgriezeniski izmaina turpmāko dzīvi, kad abi bērni tiek nolaupīti.

Ļaundari acīmredzami nolūkojuši kādu lietu no Skota darba grafika. Bet, kad tie īsziņu veidā sāk sazināties, Skotam ir ne tas mazākais pārsteigums, ka tiem interesē tik nebūtisks narkotiku tirgotājs, kurš, lai arī savas darbības dēļ ir izraisījis dažas pārdozēšanas dēļ saistītas nāves, ne tuvu nestāv līdzās narko baronu statusam. Tomēr, kad uz spēles cenas likta tā bērnu dzīvība attiecībā uz profesionālo principu ievērošanu, tad Skots ir gatavs tikpat kā uz jebko, lai cik lielu neizpratni tas citos neizraisītu. Galvenais atgūt pašu svarīgāko. Lai pēc iespējas ātrāk bērniem to nepatīkamais pārdzīvojums būtu aiz muguras ar pēc iespējas mazāk paliekošām sekām uz atlikušo dzīvi.

Tik vēlāk, kad lieta darīta, paša rakturs un profesionalitāte jau kompromitēta, kuras ‘’labošanai’’ būs vajadzīgs izdomāt baltiem diegiem šūtus attaisnojumus un atrunas, lai glābtu karjeru kā tādu, atklājas, ka narkotiku lieta tik tiešām bijusi nebūtiska un nolaupītāji vien pārbaudījuši, cik tālu Skots gatavs iet. Patiesībā tos interesē Skota karjerā lielākā un naudīgākā (uzvarētājam) lieta, kas saistīta ar jaunu, jaudīgu statīnu un proteīnu holisterīna ārstēšanā, kura efektivitāte, ja var ticēt, ir tik augsta, ka vienā rāvienā būtu teju ikdienas zāles miljoniem amerikāņu vien. Tādejādi nodrošinot miljardos mērāmu peļņu, kamēr patenta tiesības neļautu citiem to ražot. Lietā iesaistīts ApotheGen farmaceitiskais koncerns pret vienu mazītiņu zinātnieku, kurš apgalvo, ka tas pirmais atklājis šo unikālo statīnu un proteīnu, pat ja attiecīgajā brīdī nav iedomājies, tā pielietošanas pareizāko veidu.

Say Nothing atlikušajā romānā vien atliek pēc autora Brad Parks norādēm saprast un izprast, kura no pusēm, ja vispār, ir gatava uz ko tik drastisku, lai par visām varēm uzvarētu tiesasprāvā. Vai varbūt vainīgais ir pavisam kāds cits, jo mediju un tabloīdiska tipa ziņu blogeru par lietu ir visnotaļ augsta, un viens blogs kā HedgeOfReason ir ar aizdomīgi labu informācijas avotu, bet pasniedz iegūto informāciju ar krietnu izdomātu puspatiesību piešprici, kur potenciālais tiesas prāvas iznākums ir par sliktu koncernam, kā rezultātā ApotheGen akciju tirgus cena pēc ilgstošākas augšupejas sāk piedzīvot ievērojami skarbākus laikus.

Say Nothing ir labs, aizraujošs psiholoģiskais trilleris, kurā ļaundaru noziegums iesviež haosa vējos arīdzan Skota un sievas Alisones attiecības, uzticību viens otram, kad Skots vien pēc nejaušas sarunas ar dēlu Semu, ka māte/sieva reizēm nav tur, kur vēlāk vakarā apgalvo, ka bijusi. Autoram ļoti labi izdodas radīt gana aizdomīgus situāciju apstākļus un mājienus, kuri sāk likt apšaubīt, vai tik pati māte kaut kā nebūt nav iesaistīta, lai cik neticami pēc ilgās laulības dzīves tas nešķistu. Tas pats darbā, kur ar dažiem no kolēģiem strādāts jau krietni vairāk par vienu vai diviem gadiem, jāsāk uzlūkot dažu labu kolēģi ar būtiski lielākām aizdomām, kad prāts sāk analizēt katru sīkāko to aizdomīgo rīcību, kas pirms tam varbūt paliktu neievērota.

Noslēgums varbūt ne tas pats sižetiski komplicētākais, kur tēli būtu bijuši spiesti veikt tās sarežģītākās izvēles, bet kulminācija, kas romāna kontekstā arīdzan neliek būtiski vilties.

Ken Follet – Whiteout

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Dutton

Manas pārdomas

Stanley Oxenford un viņa zinātnieku komanda ir tuvu kārtējam zinātniskam izrāvienam un atklājumam medicīnā, zāļu jomā, bet, pirms tam vēl jānokalibrē precīzi bīstama vīrusa Modiba-2 (Ebolas paveida) anti-vielas un zāles pret gaisa pilienu ceļā pārnesamu elpceļu slimību. Lai arī veiksmīgs iznākums ir teju drošs, tad negatīva publicitāte, sponsoru atteikšanās no projekta finansēšanas tā dēļ, varētu sagraut visu līdz šim tik lieliski sasniegto.

Antonia ‘’Toni’’ Gallo ir vien nesen noalgotā par drošību un visiem ar to saistītajiem protokoliem noalgotā Oksenforda galvenajā bāzē Skotijā ar iesauku Kremlis, bet grāmata iesākas jau ar pirmo nopietno pārbaudījumu, kad spontānā pārbaudē pirms Ziemassvētku vakara nesakrīt bīstamu vielu esamība uz vietas ar to, kas atzīmēts žurnālos un reāli esošo. Ātra domāšana un nekrišana panikā palīdz veiksmīgi novērst potenciālu katastrofu, bet daudz netrūktu, lai bijušajai policistei būtu jau jāmeklē jauns darbs.

Tikmēr Stenlija ģimenes īpašumā visa tuvākā ģimene, bērni un mazbērni, pulcējas uz ikgadējām svinībām neko nenojausdami par knapi novērstu katastrofu, par pārbaudījumiem tēva firmas un viņa sasniegtās bagātības, pašu mantojuma izdzīvošanai. Ja vēl masām Mirandai un Olgai katrai ir savas iekšējās ģimenes drāmas, tad brālis Kitam tas vairāk saistīts ar nevien pie Black Jack spēļu galda iekrāta parāda ceturtdaļmiljona apmērā, bet arī no kriminālās pasaules aizņemtas naudas, kuru drīz tās aizdevējs vēlas atgūt.

Šādi Kits kļūst par Whiteout grāmtasvienu no ļaundariem. Vēl jo vairāk, jo Kits savā rīcībā nesaskata neko sliktu, vairāk tiek vainots neģēlis tēvs, kuram bija žēl palīdzēt dēlam (jau otro reizi) atmaksāt azartspēlēs zaudēto, turklāt vēl atlaidis viņu kā izcilu IT speciālistu no paša firmas. Tas nekas, ka par iemeslu tam fakts, ka zadzis no tās. Vien pa mazam brīdim piezogas sirdsapziņas paliekas, ka paša ricība varbūt nav ne ar ko attaisnojama. Bet bez salauztiem kauliem vai zaudētas dzīvības izkultos no jaunā parāda Kits ir pierunāts apzagt tēva firmu, šoreiz ne finansiāli, bet ar nolūku izzagt bīstamu vīrusu no ‘’Kremļa’’.

Diemžēl Whiteout izvēršas par tādu neizdevušos dažādu žanru mistrojumu. Sākuma daļā trillera elements ar apdraudējumu Oksenforda firmai, vīrusa nozagšanas plāniem pat paliek fonā, lai varētu risināt dažādās iekšējās dažādo radu ģimenes drāmas. Tam vēl pievienojas divu tīņu Krega un Sofijas (Stenlija mazbērnu) ieskatīšanās vienam otrā, kas vēl vairāk pastiprina sajūtu ‘’ko gan es lasu?’’, ‘’kam gan šis vajadzīgs?’’.

Kaut arī vēlāk pirms notikuma var saprast autora domu, kāpēc kaut kādiem diviem tīņiem dod vārdu vairākās nodaļās, kamēr kaut kur citur birest teroristu pasūtīta zādzība, tad tikai vēl vairāk pastiprina faktu, ka autoram Kenam Folletam šoreiz iecerētajā Whiteout trillerī pazūd uzmanība un fokuss no galvenā. Parāk daudz ir bijusi vēlme vienā grāmatā iepīt atšķirīgas perspektīvas un citas papildus mazākas sižetiskās līnijas. Pa starpu iespaidu vēl pabojā vairāki citi Kitam līdzīgi sekli, tizli un citādi ne pārlieku gaiši prāti, kā rezultātā no līdz šim trīs lasītajām autora grāmatām šo noteikti varu saukt par sliktāko.

Lisa Gardner – Find Her (Detective D.D. Warren #8)

25644437

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Dutton

Vērtējums: 4.25/5

Manas pārdomas

Pirms pieciem gadiem Florence Deina jeb saīsināti Flora tika nolaupīta, turēta stundām un pat dienām ilgi šaurā koka kastē/zārkā, badināta un ietekmēta tik ļoti, ka 472 dienas vēlāk tā vairs nebija tā pati smaidīgā, jautrā un visos labā saskatošā meitene. Mājās atgriezās vien čaula no tās meitas un māsas, kuru reiz viņi pazina. Par upuriem bija kļuvuši viņi visi!

Piecus gadus vēlāk Flora joprojām, cik nu tas vien būtu iespējams, nav spējusi atgriezties ierastajā dzīvē, savā ziņā mentāli viņa joprojām atrodas gūstā, bet, pašai nemanot vai pat neapjaušot, Flora cenšas atkal izdzīvot, iespējams kaut ko pabeigt līdz galam. Piecus gadus vēlāk Flora atkal attopas nolaupīta, kaila un ar sasietām rokām, bet ‘’par laimi’’ šoreiz pamostas nevis zārkā, bet gan garāžā, un nolaupītājs bijis gana stulbs, lai pa rokai atstātu bīstamas ķimikālijas, īpaši sajauktas kopā.

Kad nozieguma vietā ierodas detektīve D.D. Vorena, viņas vērīgajai acij garām nepaslīd Floras nolaupīšanas upuriem, kā arī vēl kādam, kas kādu ir nogalinājis, neraksturīgā reakcija uz notikušo, kas jau ar pirmajiem saskarsmes mirkļiem noskaņo detektīvi skeptiski pret. Vorenu vēl vairāk nokaitina Floras atbilžu maniere un tas, ka pēc viņas pašas lūguma, lietā jau tagad ir iesaistījies FIB – Dr. Samuel Keyes. Semjuels ir upuru/cietušo advokāts, kurš pirms pieciem gadiem palīdzēja Floras mātei un brālim tik grūtajos mirkļos, un vienīgais, kuram Flora personīgi ir izstāstījusi savu 472 dienu stāstu, vismaz lielāko daļu. Tik un tā informācija, kuru uzzinām no Semjuela, liek uz Flora paskatīties ne tikai kā uz cietušo, kura nav spējusi tikt notikušajam daudz maz pāri, bet arī kā uz potenciālu pašpasludinātu taisnības cīnītāju, jo šī jau ir ceturtā reize, kad viņai nākas lūgt zvanīt un izsaukt Semjuelu.

Neskatoties uz to, ka pleca traumas dēļ Vorenai ‘’vajadzētu’’ darboties tikai ar papīriem, turklāt veselība vēl neatļauj nokārtot pārbaudes, lai atgūtu tiesības nēsāt dienesta ieroci, Vorena nespēj tā vienkārši nosēdēt aiz galda sniegtās drošības, kamēr viņas kolēģi apdraud savas dzīvības. Varbūt dažs labs no viņiem apvainojas, uztverot to kā neuzticēšanos viņu darbam, bet Vorena tāda vienkārši ir. Viņai ir svarīgi redzēt pašai ar savām acīm, ne tikai izlasīt kāda cita rakstisku ziņojumu.

Floras stāsts diemžēl nav unikāls, katru dienu ir cilvēki, kuri no rīta izgājuši no mājām, vakarā tajās vairs neatgriežas. Ja pirms pieciem gadiem daudzu prātos bija Flora, tad tagad tā ir Stacey Summers. Varbūt tieši tas, ka Flora viņā saskata meiteni, kāda bija viņa pati pirms tika nolaupīta, kļūst par iemeslu, kas piesaista Floras uzmanību un novirza viņu uz pagātnes notikumu konfrontācijas ceļa!

Lisa Gardner – 3 Truths and a Lie (Detective D.D. Warren #7.5)

26867963

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Dutton

Vērtējums: 3.75/5

Manas pārdomas

Kas gan varētu būt baisāk un satraucošāk kā tvarstīt slepkavas? Atšķirībā no vairuma detektīvei Vorenai tas ir ikdienas darbs, un uzstāšanās +/- 100 kriminālromānu, trilleru u.tml. grāmatu rakstnieku priekšā var pat šķist nervozāka padarīšana.

Par laimi, mirklī, kad sākas 50 minūšu garā lekcija, uztraukums detektīvei aiziet otrajā plānā, un viņa zina, par ko stāstīs ziņkārīgajai, asinskārajai auditorijai. Lekcijas temats – viena no dīvainajām lietām, kura sevī ietver upuri ar amputētu kāju un BIID slimību/sindromu, lētu hoteli, prostitūtu un spēcīgas pretsāpju zāles. Papildus prāta mežģi piedāvā redzamais video kameru uzfilmētajā materiālā.

Bet Vorena visu neatklāj kā uz delnas, viņa piedāvā rakstniekiem spēlēt un minēt līdzi, jo kaut kur stāstā būs ietverti meli*. Kopā ar auditorijā esošajiem arī lasītājs tiek ievilkts līdzi minēšanas spēlē , un, neskatoties uz to, ka stāsts nebūt nav garš (izlasāms vienā piegājienā), autore ne vien pamanās izvērpt lielisku stāstu, bet arī ar humoru paskatīties uz sevi un kolēģiem rakstniekiem.

Pēdējo reiz par detektīves piedzīvojumiem lasīju ’16.gada novembrī, turklāt atzinu tad sērijas septīto grāmatu Fear Nothing par attiecīgajā mēnesī labāko izlasīto. Domājams arī astotā Find Her neliks vilties, tāpat kā šis nelielais stāstiņš! : )

********Apzināto maitekļu zona********

*…un tie ir, ka slepkava redz bija iedomājies, ka spēs tikt cauri sveikā. :D

Lisa Gardner – Fear Nothing (Detective D.D. Warren #7)

18079661

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

In #1 New York Times bestseller Lisa Gardner’s latest pulse-pounding thriller, Detective D. D. Warren must face a new fear as a serial killer terrorizes Boston.

My name is Dr. Adeline Glen. Due to a genetic condition, I can’t feel pain. I never have. I never will. 

The last thing Boston Detective D. D. Warren remembers is walking the crime scene after dark. Then, a creaking floorboard, a low voice crooning in her ear. . . . She is later told she managed to discharge her weapon three times. All she knows is that she is seriously injured, unable to move her left arm, unable to return to work.

My sister is Shana Day, a notorious murderer who first killed at fourteen. Incarcerated for thirty years, she has now murdered more people while in prison than she did as a free woman.

Six weeks later, a second woman is discovered murdered in her own bed, her room containing the same calling cards from the first: a bottle of champagne and a single red rose. The only person who may have seen the killer: Detective D. D. Warren, who still can’t lift her child, load her gun, or recall a single detail from the night that may have cost her everything.

Our father was Harry Day, an infamous serial killer who buried young women beneath the floor of our home. He has been dead for forty years. Except the Rose Killer knows things about my father he shouldn’t. My sister claims she can help catch him. I think just because I can’t feel pain doesn’t mean my family can’t hurt me. 

D.D. may not be back on the job, but she is back on the hunt. Because the Rose Killer isn’t just targeting lone women, he is targeting D.D. And D.D. knows there is only one way to take him down:

Fear nothing.

Izdevniecība/Publisher: Dutton

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Lejuplādēju no www.

Vērtējums/Rating: 3.75/5

Mana recenzija/My review

Grāmata iesākas brīdī, kad detektīve Vorena viena pati atgriezusies nozieguma vietā, lai to pārskatītu, bet viņas negaidītā vizīte kādu pārsteidz. Par laimi, paliek dzīva, bet iedzīvojas ļoti traumatiskā un sāpīgā savainojumā, kas liedz viņai darīt vienu no lietām, kuru viņa ļoti mīl, savu darbu.

Lai varētu pēc iespējas ātrāk atgriezties pie normālas dzīves, atlabšanas nolūkos skeptiķe Vorena nonāk pie sāpju speciālists Adelīnas Glenas, bet fascinējošākais retas ģenētiskas slimības dēļ viņa pati nespēj just pilnīgi nekādas sāpes. Brīnums, ka izdzīvojusi tik ilgi.

Nežēlīgās slepkavības turpinās, un ātri vien tiek atrasta līdzība ar sērijveida slepkavu pirms 40 gadiem un šķiet viņam nupat uzradies liels fans! Interesantā kārtā viņš bijis Adelīnas, kā arī viņas vecākās māsas Šanas tēvs. Abu māsu likteņi izvērtušies ārkārtīgi atšķirīgi. Ja Adelīnai par spīti viņas slimībai paveicās un tika adoptēta, tad Šanas dzīves līkloči noveduši ieslodzījumā uz mūžu. Tomēr savas līdzības māsās šķiet, eksistē, kaut vai tādā ziņā, ka Šanai sāpju vietā nav pilnībā nekādas intereses par citiem, ja nu vienīgi kaut drusku par māsu.

Notikumi uzjundī ne vien Adelīnas niecīgās atmiņas par tēvu un ko vēlāk pati uzzinājusi, bet arī par atgadījumu, kas nosūtīja Šanu, tik jaunā vecumā, cietumā. Medijos un izmeklētāju sarunās slepkava iegūst iesauku The Rose Killer, pateicoties pie līķa atstātai rozei, kā arī šampanietim; un atkal kāds no mediju vidus negrib spēlēt pēc noteikumiem.

Ja, kādam šķita, ka Vorena spēj nosēdēt mājās, tad tā būtu pamatīga kļūda, bet vēl lielāka kļūda no vainīgā puses viņu mēģināt iebaidīt vai pakacināt. Diemžēl noslēguma lappuses uz tādas skumjākas nots.

                                                                                                                                                

Fear Nothing starts at the moment when detective D.D. Warren all alone is revisiting a crime scene to check things once again but her unexpected visit surprises our perpetrator. Luckily she stays alive but receives a very painful injury which forces her for awhile to stop doing one of the things she loves very much, her job.

To get back as soon as possible she gets send to a pain expert Dr. Adeline Glen, but ironically she thanks to a rare genetic disease can’t feel any pain. It’s a miracle she’s been able to survive that long.

Gruesome killings continue and soon enough investigators notice similarities with the work of a serial killer 40 years ago, and it seems that now he has new number one fan! Coincidence or not he was father of Adeline and her older sister Shana. But lives for the two sisters have turned out very different. If Adeline despite her disease was lucky and got adopted then Shana got herself incarcerated for life. However there are some thing in common, for starters Shana instead of pain have no care about anyone else except for her and maybe her sister.

All the events bring up old memories – not only what little things Adeline remembers, but also what it was that got Shana at such a young age to prison. In mass media and between investigators the killer gets a nickname The Rose Killer thanks to how he stages the killings. Once again we see how one of journalists doesn’t want to play by the rules.

And if someone thought that D.D. Warren was capable to idly stay at home then that would be a major mistake, but even bigger mistake would be to try to intimidate her. Unfortunately the conclusion is on more of a sad note.