Doubleday

Arthur Hailey – The Evening News

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Doubleday/Guild Publishing

Manas pārdomas

Kā CBA (nesajaukt ar CBS) vakara ziņu diktors ar stāžu Crawford Sloan gadiem gandrīz katru vakaru pasniedz ziņas miljonos mērāmai auditorijai. Līdz šim Slouns izbaudījis pārsvarā vien pozitīvos aspekts ar labu attalgojumu un citiem bonusiem, kamēr ticis pasargāts no draudīgām, (pus)jukušu personu vēstulēm un citām negācijām. Bet šo salīdzinošo idilli ar jaukāko sievu Džesiku un superīgāko dēlu Nikolasu vai vienkārši Nikiju drīz vien draud iznīcināt teroristi, bet ne stereotipiski no Vidējiem Austrumiem.

Pirms vēl ļaundari izpildījuši savu manevru, kas katalizēs romāna pamatsižetu, tiek piedāvāts pirmais ieskats ziņu veidotāju pasaulē, kad negaidīta divu lidmašīnu sadursme (privātā un pasažieru) liek izmainīt līdz tam rūpīgi izplānoto vakara ziņu programmu. Izmaiņu process, kas izceļ gaismā mainīgo attiecību dinamiku starp līdz šim dominējošo spēku (ziņu diktoru) un izpildproducentu, kurš The Evening News ietvaros ir Čaka Insena tēls. Abu koflikts un tā atrisināšanas centieni procesā ievelk CBA ziņu prezidentu Lezliju Chippingham, kuram līdz šim būtu bijis galavārds, bet nu vairs, kopš kontrolējošo īpašnieku maiņas un CBA kanāla kā tāda pārpirkšanas, kurš nu atrodas Globanic koncerna rokās. Fakts, kas agrāk piemeklējis citus kanālus, nu CBA un var būt droši, ka drīz vien arī citus konkurentus. Romāna gaita arīdzan parāda, kā tas ietekmē un maina ziņu attēlošanu un visa procesa integritāti, kad jaunajiem priekšniekiem vairāk rūp imidžs un citu biznesu intereses, kuras negrib sabojāt ar kāda negatīvu atspoguļojumu ziņās.

Atgriežoties pie galvenā sižeta, tad ironiskā sakritības kārtā vien dienu pirms teroristi nolaupa Slouna sievu, dēlu Nikiju un ērtības pēc arī Slouna tēvu Angusu (negaidīti izdomājis tos apciemot), pats Slouns paceļ tematu par mainīgo pasauli un to, ka ASV vairs ilgi nebūs pasargāta no ārvalstu teroristu uzbrukumiem (romāna gaitā nekas par iekšējo drošību). Bet savas nozīmības pārvērtēšana vai kāds cits ego faktors, kas varbūt saistīts arī ar faktu, ka Slouns salīdzinoši nesen publicējis grāmatu par terorisma tematiku, bet Slouns ne brīdi neiedomājas, ka viņa paša vietā ļaundari varētu savu uzmanību vērst pret viņa ģimenes locekļiem.

The Evening News notikumu perspektīva periodiski pārslēdzas arīdzan pie ļaundariem. Gan attiecībā uz dažu noalgoto palīgu, kā negodā kritis amerikāņu anesteziologs, kurš jau sen vairs nenoslogo sirdsapziņu ar liekiem jautājumiem, vai aktivizēta ‘’guļošā aģente’’ Socorro, kura trīs gadu laikā kā imigrante apguvusi medmāsas pienākumus. Gan pievēršoties arī pašam nolaupīšanas operācijas līderim Migelu (saistība ar Kolumbijas karteli Medellin), kuru nolīgusi teroristikā organizācija Sendero Luminoso jeb Shining Path (reāli eksistējusi Peru komunistiskā partija, arī ar asiņainu vēsturi)un kura ir ar ambīcijām mainīt nešķīsto pašreizējo valdību, lai paši tiktu pie varas stūres.

Pārmaiņas pēc nolaupīto gūstekņu glābšanas, bet vispirms jau izmeklēšanas process, kur aizvesti, nav no ierastu likumsargu un noziedzinieku ķērāju puses, kaut arī FIB jau no paša sākuma tiek iesaistīti. Tā vietā The Evening News, kad CBA izveidojuši paši savu izmeklēšanas specvienību, sniedz sižetu ar ieskatu ziņu veidošanā kā tādā, plus reportāžās, kur ne tikai nākas reaģēt uz noritošajiem notikumiem, bet pašiem veikt savu izmeklēšanu, sekot līdzi pavedieniem, reizē sargājoties, lai konkurentu ziņu kanāli tos tā teikt neapsteigtu.

Interesantā kārtā Kravfords Slouns nebūt nešķiet kā galvenais varonis. Šo nozīmīgo lomu ieņem un dala vairāki tā kolēģi, no kuriem kā saistošākais izceļas Harry Partridge, ar kuru līdz šim saista drīzāk labas koleģiālas attiecības, ne draudzība. Iemeslā, ko caur pagātnes fragmentiem, kad abu tuvāka pazīšanās aizsākas Vjetnamas kara ietvaros, kur abiem iepatīkas viena un tā pati kolēģe. Kolēģe vārdā Džesika, kura vispirms skaitās Harija draudzene, bet galu galā apprec Slounu. Harijs nebūt netur ļaunu prātu, drīzāk var vainot sevi garām palaistā iespējā, bet papildus atmiņai par Džesiku šībrīža notikumi atmiņā atsauc citu traģiskāk zaudētu mīlestību.

Kopīgiem spēkiem jācīnās ar laiku, jo kas zina, kādu likteni teroristi nolēmuši nolaupītajiem, pat ja tiktu piekrists to prasībām!

Joanne Harris – Gentlemen & Players (Malbry #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Doubleday

Manas pārdomas

Latīņu valodas skolotājs Rojs Streitlijs, kuram darba stāžs ir virs 30gadiem, ne ar tām siltākajām jūtām uzņem informāciju tehnoloģiju pārmaiņu vēsmas, kuras sāk uzņemt apgriezienus privātajā St.Oswald puišu skolā. Bet tikpat ātrs, kā pretestību epastu izmantošanai, kā saziņas metodei, būtu tas darba vai citos nolūkos, Rojs ir uz citu un īpaši jauno kolēģu ielikšanai sev zināmās kategorijas un pat iesaukām pēc to pirmā radītā iespaida.

Lai arī uz āru paustais skolas imidžs ir vienmēr pēc iespējas tas labākais, lai varētu piesaistīt maksāt gribošus un spējīgus vecākus, kuri gribētu sūtīt savus dēlus uz prestižo St.Oswald skolu, tad aiz skolas sienām starpkolēģu attiecību dinamika ne vienmēr ir tā pati rožainākā. Dažādi starp koleģu mazie un varbūt reizēm ne tik mazi konflikti vai pat intrigas var atrast, ja vien tās rūpīgi meklē, kuras var uzkurināt tik ļoti, lai par norisēm skolā sāktu rakstīt un spekulēt arīdzan vietējais laikraksts.

Tā lūk Gentleman & Players romāns sadalīts divos skatpunktos, no kuriem otrs pieder ļaundarim un līdz pat grāmatas kulminācijas pavērsienam tiek tāds arī atstāts. Diemžēl jāatzīstas jau laikus, ka, cenšoties pēc iespējas ātrāk anonīmajam tēlam piešķirt vārdu (vēl jo vairāk, ja otram skatpunktam tāds ir), uzķēros uz izmestās ēsmas un būtu romāns jāparlasa (vismaz sākumdaļa), lai noķertu īsto momentu kad.

Šajā otrā ļaundara skatpunktā lasītājam dota iespēja ieskaitīties ļaundara bērnībā, kur tam lemts piedzimt mazāk turīgā ģimenē, kura nevar atļauties to sūtīt uz St.Oswald un katru mācību gadu atdod vairākus tūkstošus mārciņu (stāsta ‘’tagadnē’’ seši tūsktoši). Diemžēl viens ir ar prātu saprast un pavisam kas cits, kad katru dienu tā vietā jādodas uz valsts skolu turpat kaimiņos un dienu no dienas jāizdzīvo huligānu pilnā vidē, kur pat dažs labs skolotājs neslēpj savu nepatiku un ienaidu. Bet tikmēr blakus un šķietami ar roku aizsniedzama  un acīmredzami labāk situētu atvašu pilna, pavisam atšķirīga pasaule. Kas vēlāk, sižetam turpinoties, drīzāk atbildīs salīdzinājumam, kur zāle otrā ielas vai sētas pusē liekas zaļāka.

Reizē slikto tēlu sižeta gaitā neizdodas iemīļot kā anti-varoni, kas visticamāk aiz tā, ka viņš savu atriebības ienaidu pret sistemas netaisnību, kur kā simbols ir privātā St.Oswald skola un viss, ko tā pārstāv, vērš pret personāžiem, kuri paši tam neko sliktu nav nodarījuši. Bet reizē tas sevi attaisno ar domu, ka mērķis prasa upurus, un sabiedrības nospraustās sarkanās līnijas, par kurām tad pienāktos kriminālsods, tādas vien ir, ja tevi pieķer…

Krietni labāks līdzjušanas ziņā, kāds drošivien viens no mērķiem, ir otrs galvenais tēls Rojs, kuram nevien jāmēģina noturēties ir metaforiskajiem vētru ūdeņiem, kuri skolu sašūpojuši jau no pirmajām jaunā mācību gada dienām, bet arī šķietami jau pat vāji slēptiem mājieniem, ka varbūt būtu pienācis laiks doties pensijā, kamēr pats Rojs pat nav par ko tādu pieļāvis domu un vēljoprojām spēj noturēt respektu no audzēkņiem un noturēt kārtību klasē, atšķirība no daža laba cita.

Ar maziem un viegliem, reizēm burtiskiem un citkārt metaforiskiem, grūdieniem ļaundarim vien nieka divu mēnešu laikā izdodas iesviest skolu absolūtā haosā, ar ko arīdzan pietiek, lai vienā momentā pārvilktu strīpu pāri līdz tam gadiem ilgām un vismaz koleģiālām, ja ne draudzīgām, attiecībām. Tā teikt, ko gan viens par otru patiesībā zina ārpus darba vides.

Markus Zusak – Bridge of Clay

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Doubleday

Manas pārdomas

Bridge of Clay nav tikai viena puiša Klejdona vai vienkārši Kleja stāsts. Bridge of Clay caur vecākā brāļa Matthew pieredzes prizmu vēsta gana traģisku un emocionālu stāstu, kā piec Dunbaru brāļi, kur Metjū ir vecākais, tad seko Rorijs, Henrijs, Klejs kā otrs jaunākais un kā visjaunākais un reizēm tāpēc apceltākais Tomass jeb Tomijs. Stāsts, kurā pieciem Dunbaru brāļiem ne tikai vispirms jāaprod ar mātes cīņa ar vēzi, tad nenovēršamā viņas nāve, bet vēl smagāk, kad pēc tam tēvs pamet brāļus Metjū pārziņā (vien nesen sasniedzis pilngadību) un pats kaut kur pazūd uz diviem gadiem.

Tāpēc Bridge of Clay apraksts ir gana mānīgs koncentrējoties uz vārdu spēli par māla tiltu un varoni Kleju. Būtiskāka būtu tēva pēkšņā atgriešanās un kā tilta būvniecība pār jau labu laiku izžuvušu upi pilsētas nomalē grāmatas sižetā ir fonā, tā arī tēva centieni atgūt dēlu uzticību ir nobīdīta vairāk perifērijā. Vienīgi Klejs, kurš tik kārī bērnībā no vecākiem uzsūca visus iespējamos stāstus par viņu pagātni un bērnību, sper pirmo soli, kas kā tilts vēlāk ļaus arī pārējiem mēģināt atkal uzticēties kādām, kurš tik smagā brīdī atļāvās viņus pamest, lai nu kuļas pa dzīvi, kā nu māk.

Veids kā autors Markuss Zukas izvēlējies izklāt stāstu var būt pārsteigt nesagatavotu un tā sabojāt iespaidu par visu grāmatu vien tā iemesla pēc. Bridge of Clay proza tikpat kā visas grāmatas garumā izdodas saglabāt dzejiski plūstošu un raitu. Ir gan atskaņas, gan ritms un ne brīdi nešķiet, ka kaut kas tiktu stāsta darbībā samākslots vai lieks tikai tāpēc, lai vieglāk varētu izvēlēto formātu uzrakstīt.

Papildus tam Metjū stāstījums ļoti bieži, pat vienas nodaļas laikā, bet labi nodalīts un nesajūk, lēkā starp dažādiem laikiem. Starp laiku, kad vēl visa ģimene ir kopā un visi cenšas kā nu māk vēl priecāties, lai arī arvien biežākie mātes Penelopes vizītes uz slimnīcu liek par sevi manīt. Starp periodu pēc tēva aizmukšanas un stāsta ‘’tagadni’’, un starp periodu, kad Klejs tik drīz pēc pēc mātes nāves, negaidītā negadījumā zaudē tuvu draudzeni/kaimiņu meitu. Starp vecāku mātes Penelopes un tēva Maikla pagātnēm. Šāda gana bieža lēkāšana no viena uz otru tā vietā, lai ar dzejisko formu ļautu viegli pierast un saprast, kur, kas, kā, var tam nesagatavotu lasītāju, kas pēc grāmatas apraksta gaidījis kaut ko citu, noskaņot pret grāmatu, neļaujot izbaudīt brīžiem emocionāli sirdi plosošu stāstu, kuru Dunbaru brāļi, katrs pa savam, pārcieš diezgan drosmīgi.

Pa vidu visam vēl pa brīdim pamaisās visvisādi mājdzīvnieki (jaunākā brāļa Tomija vājībā), no kuriem visneierastākajam jābūt ēzelim. Turklāt gandrīz visiem ir ar Homēra epikām Odiseju un Iliādu saistīti vārdi. Tā teikt, lai brāļiem nebūtu garlaicīgi un ar dzīvnieku izdarībām reizēm tie ienestu negaidītus jautrus brīžus.

Mark Z. Danielewski – House of Leaves

24800

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Doubleday

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Paldies Intam par iespēju izlasīt!

Vērtējums: 4.25/5

Manas pārdomas

Džonijs Truants pat nevarēja iedomāties, kā, līdz nepazīšanai, viens nakts vidū pacelts drauga zvans izmainīs viņa dzīvi un veselību*. Varbūt tāpēc, ka pats ir dzīvokļa meklējumos. Varbūt, jo pēc paša vārdiem Lude ir labs draugs, bet tā vietā, lai pasūtītu pāris mājās tālāk, viņš ļaujas sevi pierunāt apskatīt miruša večuka (Zampano) dzīvokli. Iespējams ar to vēl viss arī beigtos, bet sazin kāda impulsa mudināts Džonijs paņem līdzi Zampano sarakstītu, bet nepublicētu manuskriptu par filmu The Navidson Record.

Tālāk grāmata aiziet divās būtiskās sižeta līnijās – Zampano manuskripts un Džonija zemsvītras piezīmēm papildus jau esošajām. Galvenokārt uzmanība veltīta Zampano šīs filmas analīzei, kurā Will Navidson, foto žurnālists, kopā ar sievu Kārenu un diviem bērniem (arī suns, kaķis) nesen pārvākušies uz jaunu māju Virdžīnijā. Sākuma kadros viņš redzams laiski atpūšamies veranda, bet, kad ģimene atgriežas no Sietlas ceļojuma, viņi mājā ne no kurienes uzradušās durvis. Iespējams, Navidsoni līdz šim tās bija vienkārši palaidušās garām, bet, pārbaudot mājas plānus, sakritības nav. Kā arī, pārbaudot attiecīgās sienas garumu no iekšpuses un no ārpuses, rodas neatbilstība.

Navidsons kā nevar tā nevar tikt skaidrībā, kur rodas kļūda, lien vai no ādas laukā!, tāpēc Vils iesaista papildspēkus sava dvīņubrāļa Toma personā, bet arī tā gudrāks neviens nepaliek, un, kas sākas pavisam nevainīgi, pāraug par pavisam citu mošķi/briesmoni. Mājas visatļautība nebeidzas vien ar durvīm!** Atsauca atmiņā izcilu mini TV seriālu Rose Red ar citu māju ar mainīgu izkārtojumu, kur arī šausmu elementa pavairāk.

House of Leaves ieintriģēja jau ar pašu sākumu, Džonija ievadvārdiem, tāpēc, kad ar pirmo nodaļu tas mainījās, gribējās ātrāk tikt atpakaļ pie Džonija balss, uzzināt ko vairāk. Par laimi, Zampano, The Navidson Record un māja visai ātri lika mainīt domas. :)

Grāmatas formāts un lielais lpp apjoms nešķita piemērots mīksto vāku formātam. Tādēļ neklausīju dažām zemsvītras piezīmēm skatīt pievienoto materiālu grāmatas beigās. Varbūt tā kaut ko palaidu garām, bet nešķita tā vērts, lai saraustītu lasīšanu. Ar visu to stāsts šķita pabeigts. Interesants šķita neparastais teksta izvietojums grāmatā, kur vietām atvērumā ir vien daži teikumi un vai pat pāris vārdu, kas piešķīra jaunu, savādāku dinamiku, un vietām pat nākas grāmatu grozīt riņķī otrādi, lai varētu izlasīt, kas rakstīts. Labi, ka nenācās lasīt transportā vai kur citur. :D

Sižets nepavisam nav lineārs un raiti, secīgi pasniegts, un arī jau pieminētās teksta formas īpatnību dēļ var gadīties, ka sanāk nepatīkama vilšanās. Bet, ja patīk palauzīt galvu un labā nozīmē blīvi teksta/sižeta džungļi, kuriem nākas lēnām brist cauri, tad var droši ņemt rokā. Paldies tām pustukšajām lapaspusēm, jo lasīšanas temps sākumā nebija diži ātrs. :D

Šeit paša Inta, kā arī Mairitas viedoklis.

********Apzināto maitekļu zona********

*Varbūt daļu vainas jāuzņemas pašam, nevis jāvaino manuskripts, jo diezin vai narkotiku lietošana nāk par labu veselībai un psihei.

**Aiz tām tālāk turpinās piķa tumsā ieslēpts koridors ar neskaitāmiem gaiteņiem, gluži kā Mīnotaura labirints. Arī šeit loģika neiet kopā ar kaut ko tik apjomīgu, kam pat ar nedēļu nepietiek, lai visu izpētītu, kur kāpnes brīžiem pārsniedz Zemes diametru!, tāpēc jāiesaista profesionāla ekspedīcija. Bet, vai maz to ir iespējams paveikt, ja nepārtraukti draud jau esošo telpu, gaiteņu un kāpņu izmēru pārmaiņas, un jaunu rašanās.

It kā ar briesmām jau tā nepietiktu, bet ekspeditoriem virzoties aizvien dziļāk mājā, viņi sadzird tādus kā rūcienus. Vai līdzīgi kā Mīnotaura labirintā arī šajā mīt monstrs, vai arī skaņa rodas mājas pārvērtību laikā? Varbūt izskaidrojums drīzāk meklējams ārēju maņu stimulu trūkumā. Patika ideja, ka durvis/gaiteņi ieved kādā citā dimensijā, ar ko varētu skaidrot īpatnējos apstākļus.

Isaac Asimov – The Gods Themselves (Audiobook)

41821

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

In the twenty-second century Earth obtains limitless, free energy from a source science little understands: an exchange between Earth and a parallel universe, using a process devised by the aliens. But even free energy has a price. The transference process itself will eventually lead to the destruction of Earth’s Sun—and of Earth itself.

Only a few know the terrifying truth—an outcast Earth scientist, a rebellious alien inhabitant who senses the imminent annihilation of the Sun. They know the truth—but who will listen? They have foreseen the cost of abundant energy—but who will believe? These few beings, human and alien, hold the key to Earth’s survival.

Izdevniecība/Publisher: Doubleday

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Lejuplādēju no www. Izvēlējos no Top 100 Sci-Fi Books grāmatu listes.

Vērtējums/Rating: 2.25/5

Mana recenzija/My review

Enerģijas resursi neierobežotā daudzumā un bezmaksas caur Elektronu pumpi. Kas var būt labāks par šo? Bet par kādu cenu? Avots enerģijai ir paralēlais visums, kuru ieguvums no pasākuma ir viņu zvaigznes ilgāks mūžs, no kā arī izriet mūsu cena.

Paralēlajam visumam interesanta, savdabīga sabiedrības uzbūve, kur tu esi the Emotional, the Rational vai the Parental. Ir arī ceturtā grupa, kā skolotāji – ‘’hard ones’’. No šīs puses tad arī doti trīs tēli no minētajām kategorijām, izņemot pēdējo, bet diemžēl ne par vienu no šiem vai pat citiem tēliem neradās dziļāka interese.

Uz mūsu Zemes atrodas tādi, kas aizdomājas, ka varētu būt pārāk labi un ka kaut kur ir jābūt arī āķim. Bet lielākā daļa ir priecīgi par radušos situāciju un neparko citu neuztraucas. Tikmēr arī paralēlajā visumā ne visi ir tik aukstasinīgi, lai nolemtu nāvei veselas planētas populāciju. Tomēr, vai būs kāds, kas viņos ieklausīsies?

Diemžēl grāmata beidzās bez šķietamas kulminācijas un sakarīga atrisinājuma. It kā bija pārdomas un kāda rīcība, bet bez jau pieminētās kulminācijas/crescendo. : )

Grāmata ļauj padomāt arī par mūsdienu realitāti ar visiem globālajiem laikapstākļiem, fosilo resursu ierobežotību un meklējumiem pēc atjaunojamas un dabai draudzīgas enerģijas.

                                                                                                                                           

Free energy in unlimited supply through Electron Pump. What could be better than this? But for what price? The source of the energy is a parallel and their gain from all this is their own star’s longer life, and from that consequently the price we would have to pay.

The parallel universe has an interesting society structure were you are the Emotional, the Rational or the Parental; there’s also the fourth group ‘’hard ones’’. From this side we are presented with three characters from the mentioned categories but unfortunately I didn’t care for these characters or anyone else for that matter.

On our Earth there are some who get suspicious that it might be too good to be true and that there has to be some catch. But mostly everyone is just happy about the current situation and don’t worry. Meanwhile also in the parallel universe not everyone can live with the thought that their gain might mean the death of the other planet’s whole population. But will there be someone who will listen to them?

The book end’s without a culmination point and logical ending/solution. I guess there were some food for thought and reflection but without already mentioned culmination/crescendo. : )

But the book allows you to think about our dependence on fossil fuel resources and the search for renewable energy.