Gundega Repše – Bogene (‘’Mēs. Latvija, XX gadsimts’’ #5)

6506795_ORIGINAL_1457350981

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

“Cilvēks ir pasaule, dzimta ir pasaule, nācija ir pasaule. “Bogenē” šīs pasaules neredzamām, taču mežonīgi izjūtamām spēka līnijām ir savā starpā saistītas, tās pārklājas un ieaug cita citā vai, zibeņus šķiļot, saduras, attālinās un pagaist bezgalībā, tās dzimst, dzīvo, mirst. Taču lāgiem pasaules tiek varmācīgi iznīcinātas. Arī apokalipsē, kas Latviju sasniedza 1940. gada 17. jūnijā. Pilnmēness un Bogene — mūžīgā līdzdzīvotāja, varbūt pēdējais patvērums, bet viņa pastāv,” grāmatu raksturo Guntis Berelis.

Izdevniecība/Publisher: Dienas Grāmata

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Paldies izdevniecībai par grāmatas eksemplāru!

Vērtējums/Rating: 3/5

Turpiniet lasīt

Nora Ikstena – Mātes piens (’’Mēs. Latvija, XX gadsimts’’ #9)

27254101

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

Noras Ikstenas romāns “Mātes piens” aptver laika posmu no Otrā pasaules kara beigām un vēsta par triju paaudžu sieviešu likteņiem, bet vēstījuma centrā ir 20. gadsimta 70. un 80. gadi. Visu romāna tekstu caurauž atteikšanās – no vīra un tēva, no sapņiem un iecerēm, no darba un uzskatiem, no draugiem un tiem, kurus mīlam. Šajā visu paaudžu sieviešu sāpju ceļā ļoti spēcīgs ir piedošanas motīvs. Tas kopš mazotnes ir nepārtraukts uzdevums meitai, lai turētu pie dzīvības māti, kura apzināti viņai liegusi savu pienu, lai neļautu mantot savas sāpes un izmisumu.

Romāns tapis, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda un, jo īpaši, mecenāta Valērija Belokoņa un Baltic International Bank atbalstam.

Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis.

Izdevniecība/Publisher: Dienas Grāmata

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Paldies autorei par grāmatas eksemplāru!

Vērtējums/Rating: 4.5/5

Mana recenzija (pārdomas)/My (thoughts) review

Stāsts par mātes un meitas attiecībām padomju laika pēdējās divās desmitgadēs. Meita piedzimst mātei viņas 25.gadā, bet dažādu iemeslu dēļ viņai nerodas mātišķu jūtu. Visu laiku notiek skatpunktu mija starp abām galvenākajām varonēm, tādējādi tiek dota iespēja uzklausīt arī mātes stāsta pusi.

Vairākkārt tika pieminēts, ka māte jūtas kā būrī un ka konkrētais laiks un vieta, kurā piedzimusi, viņu pamatīgi ierobežo. Diemžēl, lai cīnītos tam pretī, viņa drīzāk padodas tā spiedienam. Un ir arī savs pamats. Mātes profesionālā darba virziens ir medicīna, konkrētāk auglība/fertilitāte; šajā sakarā atmiņā palicis viņas laiks Ļeņingradā, kur tā vietā, lai tiktu apsveikta un apbalvota par veiksmīgu mākslīgo apaugļošanu, tiek apsūdzēta par iejaukšanos Dieva darbos un viņas karjeras izaugsmes iespējas pazūd, bet vismaz saglabā vietu medicīnā kādā ambulancē, kur depresīvas domas uzdzen neskaitāmie aborti, lai kāda būtu pēcāk pateicība. Pievieno tam klāt sāpīgas atmiņas par tēva zaudējumu režīmu maiņas laikā, un nav jābrīnās par iznākumu.

Biju nelielā neizpratnē par pārsvarā negatīvo attieksmi pret māti viņas attiecībās ar meitu. Protams, tās nav ideālas, un paldies Dievam(tikai izteiciens), ka meitas dzīvē liela loma ir vecvecākiem (mātes mātei un patēvam). Meitai pieaugot, viņa kļūst par lielu balstu un mudinājumu turēties pie dzīves. Lietas sāk mainīties, kad meita ir spiesta pārvākties uz Rīgu pie vecvecākiem, lai mācītos vidusskolā, un ciemošanās vieta samainās ar dzīvesvietu. Bet labi, ka māte nepaliek viena.

Meita no mātes atšķiras kā diena no nakts, un ir pilnībā citādāka. Sarežģījumi rodas vien tad, kad skolas programmas ietvaros mācītais nonāk pretrunā ar mājās runāto. Īpašs prieks tiek gūts no kultūras vēstures pulciņa, bet diemžēl tas nav mūžīgs.

Vārdi doti vien retiem tēliem, par ko jāpiekrīt, ka tas dot cilvēku kā vienas lielas masas efektu un nevis individualitāšu iespaidu.

Kopš paša vidusskolas laika un vēstures stundām, kuras patika pat ļoti, jau pagājis labs laiciņš un sava daļa piemirsusies, tāpēc ‘’Mātes piens’’ var kalpot arī kā labs pamudinājums vairāk pievērsties vēsturiskajai literatūrai. Atmiņu atsvaidzināšanai, domājams, derēs arī tiem, kas to laiku paši pieredzējuši. Grāmata noslēdzas ar nojausmu par tuvojošamies brīvību, neparasta arī pati pēdējā aina, kur mūsu galvenākie varoņi neticībā TV ekrānos pieredz Berlīnes mūra krišanas mirkli.

***************************************

The story about mother and daughter’s relationship in the last two decades of Soviet Union. The daughter is born when the mother is 25 years old, but unfortunately there are no big motherly feelings at the beginning. The POV changes between these two main characters all the time which gives us a chance to hear mother’s side of story and viewpoint.

Several times it’s mentioned that mother feels like in a cage and that the time and place she has been born into confines her and limits what she could be and do. Unfortunately to fight back she rather lets the pressure affect her, but that’s not without any reasons. Mother works in the field of medicine, with fertility. Considering this her time in Leningrad has stayed in mind where she successfully makes an artificial insemination but instead of being rewarded she is accused of interfering in the work of God and that pretty much stops her carrier growth. At least she is allowed to work at some ambulatory care clinic where the unending clients that want abortion gives her depressive thoughts no matter how good she is at that and how much they thank her later. Add to that painful childhood memories of losing the father at the time of regime changes and no wonder about how her state now.

I had a bit of lack of understanding why in so many other reviews the mother was portrayed so badly in the relationship with her daughter. Of course she is far from perfect and thanks God (just an expression) that a big part in daughter’s life plays her grandparents (mother’s mother and stepfather). When daughter grows up she becomes a big support and an encouragement for mother to hang on to life, but things start to change when daughter must go to Riga to live with her grandparents because of the school. At least mother doesn’t stay completely alone.

The differences between mother and daughter are like between night and day. The complications start to rise when the stuff that daughter is taught at school and in its program starts to differ from what she hears at home. A special happiness she receives from culture history hobby group, but unfortunately that doesn’t last forever.

Just few characters have names and I have to agree that that gives an impression about people as one  big and giant mass not individualities.

Since my own time at high school and history classes, which I liked very much, a good time has passed and some things obviously are forgotten. That’s why this book hopefully can encourage me to change that. I guess this could be a great book also for those who have experienced that time themselves. The book concludes with a sense of oncoming freedom and at the very last scene where our main characters can’t believe their eyes when they watch TV and see the moment of Berlin’s wall falling.

Andris Kolbergs ”Automobilī rīta pusē” (A. K. Kriminālromānu bibliotēka book 11)

DG_AK11_auto_110x165_vaks_gala2

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

Vārds Arkādijs Pinks jaunajam detektīvam šķiet dzirdēts kāda elektropreču veikala pazudušā direktora sakarā, bet pagaidām viņš nespēj iedomāties pat ne mazāko saikni starp šo vārdu un jūras krastā sniegā atrasto pagalam noskretušo mirušo vīru. Tomēr nelaimīgais baskājis ar smieklīgo adīto cepuri ir tas pats pazudušais reiz ietekmīgais direktors, turklāt – miris no šāviena, un, lai arī viss it kā liecina par pašnāvību, daži notikuma apstākļi ir vairāk nekā dīvaini.

Automobilī rīta pusē ir vienpadsmitā grāmata sērijā A. K. Kriminālromānu bibliotēka.

Izdevniecība/Publisher: SIA ‘’Dienas Grāmata’’

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Nopirku Rīgas grāmatu svētkos 2014

Vērtējums/Rating: 4.25/5

Mana recenzija/My review

Pēc piecu gadu bēguļošanas Arkādijs Pinks tiek atrasts nošāvies jūras krasta. Par pašnāvību nav šaubu, bet pamatotas aizdomas, ka ir palīdzēts.

Izmeklētājs kopā ar kolēģiem sāk ar sākumu, ar Arkādija bēgšanu un tās iemeslu – krāpšanos lielos apmēros firmā ‘’Fotons’’. Brīžiem var likties, ka nekāds atrisinājums neradīsies.

Patika, ka Pinks netiek parādīts tikai kā noziedznieks un zaglis un varētu pat teikt, ka tiek daļēji attaisnots. Bez Izmeklētāja tiek piedāvāti arī citi POV(arī pats Arkādijs), kas palīdz izprast kopējo situāciju. Un tieši šādi pamazām skaidrojot arī atklājas vainīgi no tā paša ‘’Fotona’’, un ne bez izmeklētāja kolēģa Ivara palīdzības.

Tā arī paša izmeklētāja vārdu, no kura skatpunkta pārsvarā stāstīts, neieraudzīju, kas būtu paticies.

Šis stāsts bija stipri labāks par iepriekš lasīto ‘’Nekas nav noticis’’.

                                                                                                                                                

After five years of running and hiding Arkādijs Pinks is found dead at the beach. It’s clear that it is a suicide but with suspicion that there has been help.

Investigator together with colleagues start from the beginning with Arkādijs running away and the reason of it – fraud in the where he was a director. For a while it seems that the case might end with nothing.

What I liked was that Arkādijs isn’t showed only as a bad and evil criminal.

Mainly the story is told from investigators POV which helps to understand all whys.


Paldies par atbalstu! – Patreon

Pirmdienas teikums #46

DG_AK7_Skrien_110x165_vaks

Pirmdienas teikums ir mana versija par Bonespark~ “Sunday Sentence”, kurā tiek izcelts teikums no tā, kas iepriekš izlasīts.

Brīdi pasitis, Konstantīns apskatīja savas rokas – patiesībā viņš skatījās, vai izturējušas balto smalkādas cimdu vīles un vai nav atlēkušas vaļā balti krāsotās cimdu spiedpogas ar firmas Gentleman vītajiem burtiem.

Andris Kolbergs ‘’Nekas nav noticis’’

Andris Kolbergs ”Nekas nav noticis” (A. K. Kriminālromānu bibliotēka book 9)

DG_AK7_Skrien_110x165_vaks

Grāmatas apraksts:

Ir astoņdesmitie gadi — laimīgās padomju dzīves kulminācijas punkts: jebkura prece ir deficīts, visu nosaka tikai un vienīgi pazīšanās. Aleksis, kārtējo kontrabandas Panasonic transportējot uz komisijas veikalu, pa ceļam iebrauc psihiatriskajā slimnīcā pēc māsas, kura tur atradusies jau divus gadus kopš mātes, veikala vadītājas, pašnāvības, it kā pašnāvības. Imaldai vēl nav ne jausmas, ka mātes nāve bijis tikai sākums, viņa nenojauš, kādās spēlēs vēl tiks ievilkta, vien acu priekšā visu laiku ir no gaiteņa gala redzamais vaļējais istabas logs, mātes rītakleitas stūris un nepazīstama vīrieša roka uz durvju stenderes ar cipariem 1 9 3 2 uz pirkstiem…

Izdevniecība: SIA ‘’Dienas Grāmata’’

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Nopirku Rīgas grāmatu svētkos 2014

Vērtējums: 1.75/5

Mana recenzija

Imalda pēc ārstēšanās slimnīcā ar brāļa gādību tiek aizvesta mājās, un iemesls, kāpēc nokļuvusi slimnīcā, ja neizlasa aprakstu tā pa tiešo nemaz tiek pateikts. Caur paziņām Imalda dabū darbu prestižajā ‘’Oreandā’’ par trauku mazgātāju, bet vēlāk, pateicoties baleta skolas pieredzei, iegūs vietu varietē numurā. Bet tāpatās neiet viegli, ja esi apzīmogota ar ‘’trakās’’ zīmogu. Tomēr jāatzīst, ka Imalda ir visai viegli ietekmējama un samērā raksturā vāja.

Biju domājis, ka ja jau ‘’kriminālromānu bibliotēka, tad vismaz būs laba mistērija un trilleris, bet (gandrīz) pilnībā nekā no tā. Arī minētie cipari 1 9 3 2 un vīrietis(Imaldas kolēģis) tiek atstāti pusratā.

Imaldas situācijā nepalīdz arī fakti, ka tēvs cietumā, kas vainojams kā notikumu aizsācējs mātes pašnāvībai, kura nemaz tik viennozīmīga nav. Kad vairāk par šo kaut kas risinājās, šķita, ka spriedzīte varētu kāpt un romāns kopumā uzlaboties, bet atkal nekā. + Imalda tiek iepīta brāļa Alekša afērās, kam par godu tāds grāmatas vāks.

Tā arī netapa skaidrs Imaldas liktenis, un nobeigums vispār drusku murgains un atstāj vairāk jautājumu nekā atbilžu. Kā arī pāris brīžos krietna novirzīšanās no galvenā sižeta, sīki aprakstot un pievēršoties ne tik galveniem tēliem un viņu apraksta/situācijai.

Būtu tiešām noderējusi kāda struktūra nodaļās, citādāk viss bez maz vai vienā tekstā. No citiem tēliem vēl gribētos izcelt Ļudu – viens nešpetns sievišķis :D

‘’Oreanda’’ ir kā viens no piemēriem, kur pilnā sparā darbojas gan blata sistēma, gan zemletes produkcija(īpaši deficīta preces), kā arī preču stiepšana mājās.


Paldies par atbalstu! – Patreon