Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Aleksandra Sokolovsky bērnību domājams nevarētu apskaust itin neviens, ja nākas uzaugt vidē, kur tavi abi vecāki ir rūdīti sērijveida slepkavas un šo ‘’amata’’ prasmi ir centušies nodot tālāk savām atvasēm. Turklāt nav kautrējušies ar to radīšanu, katru reizi pa dvīnim. Varbūt, ja vēl Aleksandrs nebūtu viens savā pacifisma filozofijā, vēl viņam ar kādu citu būtu iespējams izlauzties no vecāku važām, bet tā kā situācija tāda nav, ir bijuši precedenti, kuros kāds no radiem/viņu bērniem ar letālām sekām centies tomēr par to pastāvēt, turklāt vēl ir jaunāks dvīņu pāris Ivans un Nadja (pirmajā triloģijas grāmatā vien 9gadus veci), tad Aleksandram neatliek nekas cits, kā plūst līdzi straumei.

Evelīna Figueroa ir Aleksandra vecāku Petjas un Olgas nākošais noskatītais upuris, upuris kā dzimšanas dienas dāvana dēlam, lai viņa taptu par Aleksandra pirmo sieviešu kārtas upuri. Vien Evelīna pati par sevi nav nekāda bailule, ierastais upuris, kura šķietami nenovēršamas nāves un īstu slepkavnieku priekšā sabrūk asarās un žēlabās. Pašiem vēl nezinot noskatījuši kikboksa cīņu mākslas sportisti, kura gatava paraut sev līdzi arī kādu no ļaundariem, pat ja sērijai sākoties ir vien 17gadus jauna.

Tā apstākļu situācijas spiesti, Aleksandrs un Evelīna attapsies kā sabiedrotie. Visnotaļ loģiski, ja sākums aliansei ir tāds kā ar izmēģinājuma raksturu ar galveno mērķi abiem palikt dzīvajos. Bet iemesls šai sadarbībai meklējams vēl pirmās grāmatas Pound of Flesh prologā, kurā Aleksandra upuris ar pēdējiem dzīvības spēkiem it kā nolāda Aleksandru un visu viņa ģimeni ar fūriju lāstu. Negaidītā iespēja izglābt kā sevi, tā dvīņus Ivanu un Nadju ir klāt, tik jautājums, kāda cena par to būs jāsamaksā.

Wrath and Vengeance triloģijā ne tik ļoti centrālā loma veltīta pārdabiskajam elementam, kas drīzāk ieņem ne mazāk būtisku otrā plāna lomu. Vairāk galveno tēlu prātus nodarbina Aleksandra vēl dzīvajos esošie radi, kuri visi kā viens ir ņēmuši tuvu pie sirds mīļos vecākus, viņu dotās profesionālās ‘’dāvanas’’.

Tikmēr lai kā Evelīnai gribētos atstāt baisāko, kas ar viņu vēl salīdzinoši īsajā dzīvē noticis, tad arī divus gadus pēc Pound of Flesh notikumiem, pieminētās citas Olgas un Petjas atvases nav aizmirsušas savu atriebības pienākumu. Pietiek ar vienu iedomīga rakstura brīdinājuma īsziņu, ka beigas ir tuvu, lai liktu Evelīnai meklēt palīdzību pie Aleksandra. Ja jau vienreiz abiem izdevās pārvarēt nāves briesmas, kāpēc gan lai nepaveiktos vēlreiz. Turklāt arī fūrijas ir atmodušās un prasa kādu upuri sava bada slāpēšanai.

Atliek vien Aleksandram un Evelīnai, kā arī nedrīkst piemirst Ivanu un Nadju, pat ja vien mazgadīgie, stāties pretim savām bailēm, neļauties fūriju manipulācijām uzkurināt baiļu sajūtas savos noskatītajos upuros, lai kumoss gardāks. Pie viena izmantot slikto Sokolovsku atvašu neticību pārdabiskajam līdz brīdim, kad jau šiem būs par vēlu.

Interesanta, kompakta triloģija ar draudiem to pārākajā pakāpē, kurā pirmajā grāmatā paralēli noris iepazīstināšana ar sērijas diviem galvenajiem varoņiem, otrā veic sagataves tās noslēgumam un trešajā, lai izvarītos, ka nu beidzot fūrijas paņem līdz arī viņus, prasa gan citu iesaisti (Evelīnas tēva palīdzību, informētību par fūrijām), gan noslēdzoši labas runas spējas un sava veida upurēšanos (ne no savas puses) tālāk nākotnē.