Crime

Deon Meyer – Thirteen Hours (Benny Griessel #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Hodder & Stoughton

Manas pārdomas

Ir pagājuši pieci mēneši kopš detektīva Benija Grizela sievai mērs kļuva pilns un viņa uzdeva vīram ultimātu, lai izvēlas starp alkoholu un ģimeni un sešus mēnešus noturas skaidrā, tad varēs atgriezties mājās. Pieci gari mēneši, kuru laikā Benijam tieši tas arī ir izdevies, bet ik pa brīdim sanāk pamanīt un no bērnu izteikumiem padzirdēt šo to, kas liek aizdomāties.

Grāmatai aizsākoties rītu Benijam neļauj sagaidīt ar paša spēkiem, bet gan tiek pamodināts agrā rīta stundā vēl pirms sešiem, kas viegli ļauj paredzēt, ka dienas turpinājums nebūs no tiem jaukākajiem, kas arī pierādās par patiesību. Kaut kur Keiptaunā aiz nāves bailēm bēguļo jauna amerikāņu tūriste Reičela Andersone. Vien pirms dažām stundām viņai ir bijis jāpieredz draudzenes Erinas aukstasinīga slepkavība un tagad pašai jācenšas netikt noķertai, lai nekļūtu par nākamo upuri.

Koncepts ar noteiktu laika periodu, kurā jānotver ļaundari, izklausās labi. Metode, ar kuru kāpināt sasprindzinājumu līdz pat pašām beigām, bet šajā gadījumā šķita drusku lieki, jo detektīvam Benijam un viņa kolēģiem nav jāsaskaras ar kādu izpirkuma maksu ar laika termiņu, ne arī ar kaut ko līdzīgu. Drīzāk tas nodara nelielu skādi ticamības ziņā, kad detektīvi, kuriem katru dienu ir ntās lietas, kuras nekust brīžiem uz priekšu, spēj mazāk kā diennakts laikā atrisināt tik liela mēroga noziegumu.

Thirteen Hours paralēli risina divus slepkavības. Otra saistīta ar mūzikas biznesu un slavenībām, arī augsta profila lieta. Benijam nav uzdots atrisināt abas slepkavības vienlaikus, kas būtu vēl absurdāk, bet kā mentora persona viņš apmāca un dod padomus bariņam jauno detektīvu, kuriem vienkārši pietrūkst Benija profesionālās pieredzes.

Autoram labi izdevies vienā grāmatā ietilpināt gan Benija personīgo dzīvi un tās aspektus, gan konkrētās grāmatas kriminālizmeklēšanu, kā arī piešķirt papildus perspektīvas no Benija kolēģu perspektīvām ‘’jaunajā’’ pēc-apertaīda Dienvidāfrikā un kā dažādas ciltis un tautas (Zulu, Xhosa, Afrikaans u.c.) spēj vai nespēj sadzīvot.

Deon Meyer – Devil’s Peak (Benny Griessel #1, Thobela Mpayipheli #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Hodder & Stoughton

Manas pārdomas

Detektīvs Benny Griesel, kuram Dead Before Dying ietvaros bija vien epizodiska loma, nu var izpausties pēc pilnas programmas. Diemžēl pirmais iespaids, kuru lemts lasītājam iegūt par Beniju nav no tiem glaimojošākajiem. Padsmit gadu ilga dzeršana un alkoholisms ir beidzis savu panācis un sieva dod Benijam ultimātu savest dzīvi kārtībā sešu mēnešu laikā – izvēlēties turpināt ikdienu pavadīt reibumā vai pārstāt un būt kopā ar ģimeni.

Ceļš uz apskaidrību Benijam nav viegls un sākumā ir gana daudz iemeslu un ārēju faktoru, ko vainot pie likstām un nedienām, kuras Beinju piemeklējušas. Pie iestagnējušās karjeras detektīva inspektora amatā, kamēr kolēģis Mat Joubert, ar kuru reizē uzsāka karjeru nu ir viņa priekšnieks. Vai bērni (dēls un meita) jau izauguši un jāattopas pie fakta, ka pēc būtības, neskaitot radniecību, ir gandrīz vai svešinieki. Vien smags darbs un rakstura audzināšana var ļaut Benijam atgūt vismaz daļu no reiz zaudētā, ja vien pietiks spēka atturēties no tik kārdinošā padzēriena.

Devil’s Peak iedalīta trīs perspektīvās un, lai arī sākumā varētu šķist, ka bez detektīva Benija, viena ir no upura, otra no sērijveida slepkavas perspektīvas, un abiem vēlāk būs tas liktenis šķērsot ceļus, tad grāmatas noslēgums liks atskatīties un pārdomāt, vai tik tiešām tā ir. Šajā ziņā atkal, kā pie Dead Before Dying gribas piekasīties grāmatas premises sarakstītājam uz grāmatas vāka, kur tiek radītās grāmatā neesošas ekspetācijas, bet tas tā.

Grāmatas ļaundaris Thobela Mpayipheli savu ‘’krusta karu’’ uzsāk pēc adoptētā dēla, vien mazs puika, zaudēšanas bezjēdzīgā apšaudē degvielas uzpildes stacijā. Tā teikt ieradies tur neīstajā laikā. Kaut arī slepkavas (2) tiek ātri vien aizturēti, tad Dienvidāfrikas tieslietu sistēma un policijas kompetence kārtējo reizi pierāda savu nekomptenci, ļaujot noziedzniekiem izbēgt no aizturēšanas telpām. Kas aizsākas kā vienkārši vēme ņemt taisnību pašam savās rokās, atrast tos un viņus nogalināt, pārvēršas taisnības cīņā par visiem bērniem, kuriem pieaugušie kādā veidā nodarījuši smagu kaitējumu, bet valsts nav spējusi un/vai gribējusi palīdzēt un aizsargāt. Ārpus grāmatas gana nopietns temats plašāka rakstura diskusijām.

Un noslēdzoši Christine, kuras stāsts savā ziņā ir par pamatu, lai visi trīs pieminētie un vēl daudz citu tēlu uz labu vai sliktu grāmatas gaitā sastaptos. Kristīnes stāsts prasa ne gluži vairāk uzmanības, bet, lai neapjuktu, jātiek skaidrībā, ka tas laika ziņā caurvij grāmatu un izjauc lineāro tagadnes notikumu gaitu te pieminot jau notikušo, te vēlāk iekrāsojot vēl to kas būs.

Kopumā prozas ziņā manāms uzlabojums ar Dead Before Dying. Grāmatas acīmredzami šķir piecu gadu starplaiks starp to publikācijām. To sakot, vairāk uz beigām atkal parādījās niķis lieki saskaldīt prozu, kas būtu varējis būt viens vai daži teikumi.

Linwood Barclay – Never Look Away

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Orion Books

Manas pārdomas

David Harwood ir ļoti labs žurnālists kādreiz izcilā ASV mazpilsētas Promise Falls laikrakstā Standard un nu Deivids beidzot ir tuvu, lai varētu nakt klajā ar ziņu/rakstu par privāto cietumu firmu Star Spangled Corrections un, kā tās vadītājs Elmont Sebastian parastu kukuļu, slēptu dāvanu un visvisādos citos veidos ‘’ieeļļojis’’ vieglāku ceļu, lai pilsētas deputāti atbalstītu viņa uzņēmuma filiāles izveidošanu.

Tas, protams, neliedz pa kādai reizei doties izklaidēties. It īpaši, ja tev ir 4gadīgs dēls Ethan un sieva pēdējās pāris nedēļās šķietami ne no kā sāk izteikt depresīvas un pat uz pašnāvību vērstas domas. Diemžēl cerētie prieki atrakciju parkā izvēršas ļaunākajā murgā, kādu Deivids varētu iedomāties. Vispirms novēršot skatu vien uz mirkli pazūd Ītans, bet vien pāris minūtes vēlāk, kad dēls atrasts, nekur vairs nav atrodama sieva Jan. Lielu neizpratni rada fakti, kas turpinās vien krāties, kas tiešā veidā rada konfliktu ar Deivida notikumu versiju, un vien vēlāk Deividam ar cita palīdzību pieleks, ko Džena cenšas panākt. Bet, lai līdz tam vēl tiktu, autors meistarīgi piedāvā nevienu vien interesantu vainīgā piedāvājumu ar privātā cietuma vadītāju Elmontu priekšgalā.

Neviens cits izņemot Deividu nav sievu redzējis kopš iepriekšējās dienas pirms pazušanas, kad viņš Dženu paņēma līdzi sievu izbraucienā uz nomaļu lokāciju blakus mežiem, lai tiktos ar slepenu konktaktu saistībā ar topošo rakstu. Neviens cits izņemot Deividu nav pamanījis, ka Dženai varētu būt bijušas depresīva rakstura domas, kur nu vēl iespējams pašnāvības risks. Jo vairāk policijas detektīvs Barry Duckworth uzzina, jo pievilcīgāks sievas slepkava Deivids izskatās, kurš izgudrojis kaut kādu tur muļķīgu stāstiņu, kas neiztur pat minimālu kritiku.

Ne viss ir tā kā tas izskatās, pat ja ar personu laulībā nodzīvoti jau aptuveni seši gadi, no kuriem četri vēl ar dēla klātbūtni ģimenē. Ne mirkli nevar novērst skatienu, lai kaut kas neizmainītos un ierastā ikdiena nebūtu apgriesta kājām gaisā. Nedaudz izdomāta trillera cienīgi, kā jau allaž, it īpaši uz beigām teatrālisms un Holivudisms stāsta maizes rikas uzlikts dubultā, bet citādi pat ļoti iesakāms romāns.

Deon Meyer – Dead Before Dying (Mat Joubert #1, Benny Griessel #0.5)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Hodder & Stoughton

Manas pārdomas

Reizēm detektīvam Marcus Andreas Tobias jeb vienkārši Mat dzīve vairs nešķiet tā vērtā, ik pa brīdim pēdējos divos gados nākas sevi pieķert, kam par iemeslu ir sievas (arī policiste) slepkavība darba pienākumus pildot. It īpaši grūti notikušo Matam sev piedot, jo tīrākās sakrītības rezultātā un nesaskaņojot ar priekšniecību noklausījās personu, kura atbildīga par slepkavību.

Tā nu divi gadi Matam pagājuši kā pa miglu, darba produktīvitātei un atrisināto lietu skaitam pamanāmi krītoties. Acīmredzami Matam nepieciešams kāds ārējs grūdiens motivācijas uzlabošanai un par tādu kalpo nodaļas priekšniecības nomaiņa Bart de Wit personā, kurš pilns ar jaunām un citur nepārbaudītām idejām, iespējams pateicoties pazīšanām, ir gatavs tās likt lietā jaunajā darba vietā. Lai arī pirmā reakcija uz ko tādu ir noraidoša, tad Mats kā viens no retajiem tās tomēr liek lietā, apzinoties cik zemu tomēr nolaidies.

Lielāku interesi Deon Meyer izdevās radīt par pašu Matu, viņam apmeklējot psihologu, runājot par pagātni, nekā par un ap aktuālo sērijveida slepkavību izmeklēšanu. Ja vēl Mats turpinātu būt drūms skandināvu stila detektīvs, tad varbūt varētu teikt citādāk, bet viņa tēla spēks un attīstība uz pozitīvo pusi ar paša gribasspēku noteikti ir kaut kas tāds uz ko varētu uzbūvēt tālāku sēriju. Žēl, ka ir vien vēl tikai divas grāmatas ar viņu kā centrālo tēlu, bet papētot autora sērijas šķiet, ka tās mijas un detektīvs, kurš šajā ir vien fona tēls, citā ir galvenais.

Ir sajūta, ka upuri krīt kā mušas un policijai nav tikpat kā neviena kārtīga paveidiena, kam pieķerties un sasaistīt kopā izvēlētos upurus. Kam prasi neviena upura radi, draugi vai paziņas nepazīst citu un nemāk pateikt, kāpēc slepkava izvēlējies viņu tuvinieku. Vien slepkavas izvēlētais ierocis simtgadīga Mauser pistole no koloniālajiem laikiem ir kaut kas neierasts un unikāls, lai dotu pirmo cerību, ka jaunās priekšniecības labad agrāk nekā vēlāk vainīgais tiks noķerts.

Grāmatas aizmugures apraksts drusku pārcenšas un samānīja vismaz mani, liekot nodomāt, ka mīsies detektīva Mata un slepkavas nodaļas, kas izvērtīsies nenovēršamā sadursmē, bet pat piemirstot to, jo aprakstu jau saraksta kāds cits, tad var just, ka autors Deon Meyer vēl ir karjeras sākumā. Izjūtu, ko apstiprina uz grāmatas aizmugures vāka citāts/blurb, ka Dead Before Dying ir autora debijas romāns (1996.g.).

Varbūt vēlāk lasot autoru atklāsies, ka tas piederas pie autora stila, ceru ieraudzīt mazāk vienkāršus nepaplašinātus vai vispār vienu, divu vārdu teikumus,Otrs, ko ceru, ka tā ir vienkārši pārpublicēšanas un šī 2012.gada metiens, bet pieļauto gramatikas kļūdu skaits bija pamanāms un gandrīz vilka uz kaitinošo pusi. It kā sīkumi, kur pie ‘’He’’ piemirsies r burts vai pie ‘’The’’ y burts, bet, ja nākas pārlasīt teikumu, jo kaut kas neiet kopā, kas izrauj no stāsta, tad priecīgs neesmu.

Nick Petrie – Light It Up (Peter Ash #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Head of Zeus

Manas pārdomas

Tam vajadzēju būt vienkāršam darbiņam, pieskatīt dažas paciņas (nauda) un pārvadāt tās no punkta A uz punktu B. Pat zinot, ka pirms nedēļas līdzīga pārvadājuma laikā ar tā paša klienta paciņām bez vēsts pazuda aizsardzības Heavy Metal Protection firmas līdzdibinātājas vīrs un vien pirms trim mēnešiem nolīgt, bet augsti novērtēts kolēģis, ne Pīters Ašs, ne kāds cits būtu varējis iedomāties, ka notikumi izvērtīsies tik trillerim cienīgi.

Pītera šībrīža galvenais mērķis ir pārvarēt PTSD pēckara Irākas un Afganistānas tūru radīto klaustrofobiju, kas neļauj iekštelpās normāli pavadīt pat pusstundu. Apzināti meklē palīdzību un maziem soļiem veic dotos padomos, lai vērstu problēmu par labu. Tomēr galvenais motivators nav tik paša veselība vai vēlme atgriezties kaut cik normālākos dzīves apstākļos,bet gan Burning Birght ietvaros satiktā Džūna un vēlme ar viņu uzsākt kaut ko nebūt nopietnāku, lai mūžīgi nevajadzētu gulēt zem klajas debess. Bet kā gan atteiksi brīvprātīgajos darbos satiktam citam kara veterānam Henrijam (70+gadi), Heavy Metal Protection līdzdibinātājas meitai, kad vēl nekas neliecina par kaut ko nopietnāku.

Uzbrukums ir ātrs un profesionāls, bet kā jau paredzams šāda tipa sērijā, un kur nu vēl ja ir vēl turpinājumi, tad uzbrucēji pieļauj vissmagāko kļūdu, kāda būtu iespējama un no visiem Heavy Metal Protection darbiniekiem dzīvajos atstāj tieši Pīteru, kurš teorētiski pēc paskaidrojumiem policijai varētu doties prom pie pirms tam iecerētā galamērķa un neiesaistīties cita problēmās. Bet tāda nav Pītera daba, vēl jo vairāk, ja nogalināti ir citi kara veterāni un var pat teikt draugi, lai cik maz laika kopā būtu pavadīts.

Ja pēc Burning Bright Pīters atsakās valsts piedāvājuma kļūt par aģentu slepenā, ārpus oficiālo ierakstu esošā organizācijā, tad viņa iesaiste privātā aizsardzības firmā, kura uzreiz piedzīvo asāka tipa piedzīvojumus, gana loģiskas sižeta meklējumu turpinājums. Nekur tālu vajadzīgā brīdi neizpaliek Pītera iegūtais draugs un palīgs Luiss ar kriminālās pasaules pieredzi un pēc sērijas pirmās grāmatas arīdzan tā teikt naudas maks. Ja Burning Bright laikā lasītāji varēja iepazīt Džūnu un viņas pagātni, par cik sižets kā tāds grozījās ap un par viņu, tad tā vien rodas sajūta, ka ja ne uzreiz nākošajā grāmatā, tad vispār sērijā kā tādā prasītos kāds piedzīvojums, kurā atklājas kas vairāk par pagaidām visai noslēpumaino Luisu.

Light It Up kulminācija ir asa sižeta cīņas ainu pilna un tikpat aizraujoša, kā līdz šim Peter Ash sērijā. Vienīgais pie kā gribētos tā vairāk piekasīties, ir neatrisinātais jautājums par uzbrukumu, zādzību finansētāju miljardieri, kurš izmanto privātos algotņus, lai apzinātu nosistu vērtību firmām, kuras pa lēto nopirkt un pēc tam pārdod ar milzu peļņu. Vai viņš paturēs naidu uz Pīteru par izjaukto darījumu, par līdz tam brīdim uzticamo kareivju nogalināšanu un radīs kādu konfliktsituāciju sērijas turpinājumā? Vai vienkārši norakstīs notikušo pie zaudējumiem?

Nick Petrie – Burning Bright (Peter Ash #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Head of Zeus

Manas pārdomas

Izvēlētā dabas taka skaistā rītā aizved Pīteru Ašu pie negaidītas sastapšanas ar grizlilāci un uzdzen viņu augstu kokā, kur vēl negaidītāka sastapšanās ir ar jaunu sievieti June, žurnālisti, kura spiesta slēpties no militāriem, bruņotiem vīriem, ja vien nevēlas vēlreiz tikt nolaupīta.

Džūnas māte savu veikto izvēļu rezultātā mirst itkā nejaušā hit and run negadījumā, bet jo vairāk meita Džūna pati sev izmeklē viņas pirmsnāves pēdējās dienas un nedēļas, veiktās izvēles profesionālajā dzīvē, kas saistīta ar tehnoloģijām, kodēšanu un programmu/aplikāciju izstrādāšanu, jo vairāk atklājas, ka kāds pavisām varītēm ir gribējis iegūt savā īpašumā Džūnas pēdējo veikumu – mākslīgo intelektu Tyg3r, kas spēj mācīties no kļūdām, kļūt gudrāks un iekļūt visur kur, lai kādas aizsardzības nenāktos pārvarēt. Tā teikt, programmatūra, kurai naudas vērtību būtu pat grūti noteikt, ņemot vērā, kādos nolūkos tā varētu tikt izmantota.

Nejauši laimīgā sastapšanās Džūnai nāk kā dāvana no debesīm, jo citādāk agrāk vai vēlāk viņa tiktu atrasta un vēlreiz notverta. Pīters turpina iekšējo cīņu ar PTSD un nespēju ilgstoši atrasties iekštelpās, bet vismaz līdz Burning Bright beigām viņam būs izteikta motivācija, lai uzlabotu šo aspektu, lai nevajadzētu atlikušo dzīvi pavadīt vienā lielā ekpedīcijā.

Burning Bright nav vien galvenais sērijas varonis ar pilnībā jauniem pārējiem tēliem. Pītera jaunais piedzīvojums kā ilgi gaidīta izraušanās no jaunās un godīgākās dzīves nāk nu jau par draugu saucamajam Lewis, kuru The Drifter pārdomās nemaz nepieminēju. Ja vēl sērijas debijā galvenā skatuve ir tikai Pīteram, tad šoreiz būtu grēks atkārtot ko līdzīgu. Luiss, kurš pateicoties Pīteram nu atguvis attiecības ar jaunības dienu mīlestību, arī pats ir gana pateicīgs Pīteram, lai neatteiktu grūtā brīdi. Bet vairāk Luisam pašam vajadzīga izraušanās no mīļās, tomēr pārāk mierīgās ikdienas rutīnas, lai uzdzītu asinsriti un pietuvotos tuvāk bīstamajai nāves robežai.

Sērijas turpinājums Nick Petrie trilleriskuma ziņā izvērties vēl aizraujošāks. Vien beigu lēmums attiecībā uz Tyg3r ne gluži lika vilties, bet noteikti kritusi par labu konvecionālākai izvēlei. Vienā brīdī jau iztēlojos Pīteru ar atbalsta komandas biedriem – Luisu, Džūnu un mākslīgo intelektu Tyg3er. Bet tomēr ne, ko gan var arī saprast, jo Tyg3er tad būtu pārāk liels deus ex-machina kārdinājums, lai nezimantotu viņu katru reizi, kad ievajadzētos kādu informāciju, vai, ja vajadzētu galveno varoni izrakstīt no sarežģītas situācijas.

Viens par ko varu piekasīties, kas gan neizbojāja lasītprieku, bet ko nevarēju neivērot (profesionālais kretīnisms) ir attiecībā uz Pītera un Džūnas slimnīcas apmeklēšanu pēc auto negadījuma pakaļdzīšanās dēļ. Pītera apakšstilbam pēc rentgena itkā tiek nozīmēts vēl CT, bet minētais izmeklējuma ilgums ir 45 minūtes, kas vairāk izklausās pēc MR. Kā jau teicu sīkums, bet tomēr pavisam skaidri kaut kas sajaukts, it īpaši pie romānā minētajiem apstākļiem.

Nick Petrie – The Drifter (Peter Ash #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Head of Zeus

Manas pārdomas

Peter Ash, vairāku tūru gan Irākas, gan Afganistānas kara veterāns, kas atgriezies mīļotajā ASV nu ir spiests dzīvot zem klajas debess. Daļēji tas pamatojams, ka nav stabila darba, bet galvenokārt, jo Pīteram ir tāda tipa PTSD, kas neļauj viņam ilgstoši uzturēties tikpat kā jebkāda veida iekštelpās. Problēma, ar kuru apzināti jācīnās, ja vien ir vēlme uzlabot pašreizējo situāciju.

Gadu ceļodams pa tādu kā pašizveidotu dabas taku maršrutu, ziņas par kādreizēja kolēģa pašnāvību tomēr kaut kā nonāk līdz Pītera ausij. Šī traģiskā vēsts pamudina puisi atgriezties tuvāk pie civilizētās pasaules un apraudzīt atraitni ar diviem dēliem, varbūt ir iespējams viņai palīdzēt vismaz ar paša rokām (bez divdomībām) kādā mājas uzturēšanas solī.

Tā arī notiek un sižets sāk uzņemt apgriezienus, kad Pīters pavisam negaidīti zem mājas atrod ne tikvien pēc skata nevienam nepiederošu, gandrīz vai urbānu savvaļas suni, bet arīdzan koferi ar $400 000 un gana daudz sprāgstvielām, lai sarīkotu pamatīgu teroraktu.

2008.gada finansu krīze ir vēl pavisam svaiga atmiņa un ne visi spēj saglabāt vēsu prātu, kad valsts ar vienu roku glābj milzu bankas no kolapsa, bet ar otru atņem vienkāršajam cilvēkam viņam vienīgo īpašumu, kuru pirms tam tā pati banka ar vieglu roku teju katram svieda pakaļ. Atbildi uz jautājiem, kas sākas ar ‘’kāpēc’’ varbūt vēl grūtāk atrast dažam labam kara veterānam, kurš svešā zemē redzējis kolēģi mirstam un pats atgriezies, ja ne ar fizisku un vizuāli redzami invaliditāti, tad psiholoģisku gan. Lūk šāda tipa cilvēku vēlas izmantot plānotā terorakta rīkotāji, kuri paši pēc tam cer uzvārīties no akciju tirgiem, jo laicīgi zina, ko un kad pirkt un pārdot. Par nelaimi viņiem Pīters Ašs ir ar mugurkaulu un lojalitāti vispirms vienkāršajam cilvēkam, kurš nav pelnījis, lai kāds viņam uz galvas uzgāstu vēl pa kādai nelaimei.

The Drifter neizceļas ar galvu reibinošu prozu, bet tādai nebūt nav jābūt, ja iecerēto darbu grāmata paveic, kas arī tiek izdarīts. Īpaši ja vēl šī ir autora debijas grāmata. Līdz pat romāna beigām bija doma, ka The Drifter premise, kā Pīters nejauši iekuļas problēmās, lai atrisinātu konspirāciju un novērstu lielu nelaimi, vēl nostrādā pirmajā reizē, bet grūti iztēloties, kā tas notiktu atkal un atkal. Pēc otrās grāmatas premises šķiet ir variācija pa tēmu vismaz šajā aspektā, bet saglabāju cerību, ka pēc tam autors vairs tā neatkārtojas. Vēl jo vairāk, ja Peter Ash ir viņa vienīgā sērija, galvenais varonis.

Russell Blake – Black – #1-4

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Artemuss ‘’Džims’’ Bleks reiz bija Losandželosas mūzikas biznesa augstumos, bet neveiksmīgu sakritību un krāpnieciskas rīcības dēļ nu jau vairāk nekā divdesmit gadus nav pieskāries ģitārai un skatījies tajā virzienā. Izmēģinājis veiksmi dažnedažādos biznesos Bleks ir kaut cik nostabilizējies privātdetektīva amatā. Kaut cik, jo no grāmatas uz grāmatu un no vienas lietas uz otru, lai cik turīgi nebūtu klienti, dienas beigās ir jākasa kopā pēdējais dolāra cents, lai izvilktu.

Teorētiski sēriju varētu nelasīt sērijas grāmatu secībā, jo katra no tām iesāk un noslēdz ar citu nesaistītu izmeklēšanu. Vienīgai, ko varētu ne līdz galam uztvert būtu Bleka un viņa asistentes Roksijas savstarpējās attiecības, dialogi un turp un atpakaļ pavilkšana uz zoba, kuru mērķis nereti ir Bleka ģērbšanās stils vai nepārāk labvēlīgā attieksme pret reiz pieklīdušo ofisa kaķi Magziju, kura šķērsizmērs ir vērā ņemams.

Black – filmu bizness, kurā reiz slavena, bet tagad pārādos ieslīdzis režisors cer ar savu pēdējo filmu radīt kases grāvēju, kas atgrieztu viņu slavas zenītā. Vienīgi izskatās, ka kāds dara visu iespējamo, lai to nepieļautu. Black Is Back – fokusā ir hip-hopa uzlecošā zvaigzne B-side, kuram aizvien biežāk nākas saskarties ar savas dzīvības apdraudējumiem, bet ne industrijas ierastajā stilā no lodēm, bet nejauši izvairoties no elektrokūcijas nepareizi savienotam mikrofonu vadam ar pārējo sistēmu vai pirms liela koncerta kādam no līdzi pavadošās kompānijas pirmajam pagaršojot eksotisku saldumu, lai pēc tam knapi attaptos slimnīcā. Vien pavisam nesen B-side brālēns Blunt, tikpat jauns un nesen slavens Jamaikā ticis uzspridzināts un kura slepkavība pārsteidzoši nav tikusi atrisināta. Baumas un vaļa fantāzijai par motīviem un potenciālo ļaundari sit augstu vilni.

Black Is The New Black ieved Bleku augstas modes un modeļu pasaulē, kad aizdomīgi bieži vienas aģentūras modeles, pēc tam kad paklīdušas baumas par citas aģentūras viņu pārpirkšanu, sāk mirt dažādos šķietamos negadījumos. Personīgi no visām četrām šī trešā šķita visvājākā gan sižeta ziņā, gan ļaundaru atklāšanas kulminācijas brīdī un viņu noziegumu motivācijās. Pat viscaur pirmajām četrām grāmatām vienlīdz spēcīgais humors starp Bleku un Roksiju nespēja diži palīdzēt.

Black To Reality savukārt aizved Bleku pašu atpakaļ pie mūzikas spozmes, kad viņam negaidīti piedāvā piedalīties mūzikas realitātes šovā. Turklāt vēl grupā, kurā gadu iepriekš palika otrajā vietā, bet tas arī izrādās par iemeslu piedāvājumam tieši viņam, jo apstākļi, kādos tas notika izvērtās pavisam aizdomīgi, un kā to parādīs grāmatas notikumi, tad tas pats draud notikt arī šoreiz.

No citiem otrā plāna tēliem, bez kura palīdzības Bleks visnotaļ iespējams laicīgi nebūtu atrisinājis pat pusi lietu, ir detektīvs Stens, viņa kontakts policijā. Drusku atšķirīgā manierē kā dialogi ar Roksiju un ar lielāku profesionālu melnā humora piesitienu, bet arī šajās Bleka attiecībās valda zināms atslodzes humors, ko gan nevarētu teikt par viņa sesijām pie psihologa dusmu mazināšanas nolūkos.

Karen Rose – Scream For Me (Romantic Suspense #8, Daniel Vartanian #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

GBI specaģents Daniels Vartanians ir spiests atgriezties dzimtajā pilsētā. Spiests, jo kāds samaitātais ir izdomājis sākt atdarināt 13 gadus slepkavības, kuru upuru fotogrāfijas reiz atradušās pie cita sērijveida slepkavas – Daniela brāļa Saimona, kura gals pienāca iepriekšējā Die For Me grāmatā.

Danielam jāstājas pretim arīdzan savai iekšējai sirdsapziņai, ka varbūt būtu varējis novērst šībrīža trakumus, ja vien pirms 11 gadiem, kad nejauši atradis fotogrāfijas būtu kādam par to ziņojis, bet, par cik, brālis īsi pēc tam itkā mira autoavārijā, vairs nebija vajadzības, lai lieki aptraipītu ģimenes vārdu.

Sream for Me Daniela romantiskā interese Alex Fallon stāstā iesaistās, jo bezvēsts pazudusi pamāsa Bailey, ko jo satraucošāku padara fakts, ka bez aprūpes atstājusi četrgadīgu meitu, bet vien piecus gadus kā spējusi attūrēties un dzīvot skaidrā no narkotiku lietošanas. Mazpilsētā kurā viens par otru reizēm zina vairāk nekā pats par sevi, Beilijas kādreizējā atkarība nav nekāds noslēpums, un Aleksai jāsaskaras ar apsmejošu attieksmi pat no daža laba policista un mediķa. Vienīgi Daniels, varbūt jo vairs tur nedzīvo, izrāda pretimnākošu attieksmi un vēlmi patiesi palīdzēt. Traģēdija, kas abus savedīs kopā, un izvērtīsies patiesi laimīgā notikumā, pat ja iemesls tāds tam ne tuvu nav.

Līdzīgi, kā Die For Me, tad arī par triloģijas turpinājumu var izteikt uzslavas romantikas un kriminālizmeklēšanas sabalansētības ziņā, pat ja personīgi gultas prieku ainas varētu būt bijušas mazāk un īsākas. Viens izteiktāks mīnuss un kritika gan jāsaka par spriedzes, azarta un/vai intrigas trūkumu grāmatu atrisinājuma kulmināciju brīžos kā šajā, tā iepriekšējā grāmatā. Lai arī nevarētu teikt, ka kaut kas būtu sasteigts, jo pēkšņi autore izdomājusi, ka viss, tad tomēr gandarījuma sajūta, ļaundara notveršanā vai citā iznākumā tomēr netiek sasniegts.

Papildus mazu izbrīnu raisīja Aleksas aktīva iesaiste kriminālizmeklēšanā, potenciālu liecinieku iztaujāšanā kā civilajai. Ja vēl Die For Me ietvaros Sofija bija pirms tam piesaistīta kā eksperte, tad par Aleksu to nevarētu teikt. Protams, romāna nolūkos uz to varētu pievērt acis, bet tomēr.

Karen Rose – Die For Me (Romantic Suspense #7, Daniel Vartanian #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Arheoloģe un muzeja darbiniece Sofija Johansone vispirms tiek pieaicināta kriminālizmeklēšanā, lai ar muzejam piederošu tehniku palīdzētu saprast, vai bez viena līķa laukā, kurā tas atrasts, ir vēl kāds un palīdzēt tos atrast, ja tādi būtu. Detektīvam Vito Ciccotelli detektīvu nodaļa var pateikties par ātro domāšanu un atjautību budžeta naudas ietaupīšanā, jo līdzekļu nopietnākas tehnikas piesaistei vienkārši nav, un, kā pierādīs laiks, ieguvēji nebūs vienīgi policija ar atrisinātu lietu.

Die For Me slepkavu fascinē brīdis, kurā izdziest acu gaišums un cilvēku pamet dzīvība, ko nevien cenšas iemūžināt savā atmiņā un atkārtot atkal un atkal, bet arī ir video spēļu izstrādātājs (process, kas grāmatā gana novienkāršots) un tikpat kā viens pret vienu attaino pastrādāto tajās. Autore Karen Rose nav pacentusies ar neredzētu izdomu un piešķīrusi slepkavam stereotipisku pagātnes un bērnības stāstu, kurā viņš sācis ar dzīvnieku mocīšanu un pieaugot pat brālis un māsa nav vēlējušies palikt vienatnē ar viņu. Runājot par brāli, jāpiemin viņa vārds Daniel Vartanian, un iemesls tam, ka tas ir sērijas otrs nosaukums bez Romantic Suspense, kas pats par sevi ir apakšžanrs, bet nu labi.

Patika, ka romantiskās jūtas un attiecību aizsākums starp Sofiju un Vito neaizēnoja sērijveidslepkavas notveršanu. Gan Sofijai, gan Vito ir sāpīga pagātnes pieredze. Ja Sofijas gadījumā tā ir autoratīva persona un krāpniecisks vīrs, kurš apzināti izmanto situāciju un pēc tam sliktā gaismā attēlo tieši Sofiju, tad Vito gadījumā iepriekšējo attiecību beigu iemesls ir krietni letālāks. Nākas pārvarēt pārpratumus un citus šķēršļus, lai varētu sākt izbaudīt vienam otru.

Nebūt ar piespiešanos klausīšos Romantic Suspense/Daniel Vartanian sērijas turpinājumu, vien ar cerību, ka Daniels Vartanians parādīs sevi vairāk, kā vien epizodiski, jo ir slepkavas radinieks.