Crime

Deon Meyer – Cobra (Benny Griessel #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Hodder & Stoughton

Manas pārdomas

Kaut arī detektīva Benny Griessel vārdiem kopš pēdējā ieņemtā dzēriena ir pagājusi vesela mūžība, tad tik un tā un vēl joprojām katra diena ir kā smaga cīņa, lai neļautos kārdinājumam un neatgrieztos uz  alkoholisma neceļiem. Diemžēl ilgstošais netikums nav nācis par labu Benija pašapziņai un pašnovērtējumam, ko lieliski kā uz delnas nākas manīt sērijas ceturtajā grāmatā Cobra, kad vienā brīdī Benija žēlošanās par sevi jau nogurdina un nokaitina.

Par laimi, nekas no iepriekš minētā nespēj ietekmēt Benija profesionālo darbu un nodošanos vainīgā vai vainīgo notveršanai, kas šoreiz ir īpaši svarīgi, jo Benijam atkal uzticēta lieta, kurā iesaistīti ārzemnieki un neviens nevēlas internacionāla mēroga skandālu.

Ja Benija kolēģe Mbali Kaleni jau ir iepazīts tēls no iepriekšējām divām sērijas grāmatām, tad izvēle no autora puses par labu detektīvam Cupido Vaughn atkārtotam iznācienam ir drusku negaidīti, ņemot vērā cik bieži šajā sērijā ir mainījušies Benija tuvākie kolēģi. Kupido ir pilnīgi pretējs Benijam. Jauns, ambiciozs un moderno tehnoloģiju pārzinošs, viņš ievieš jaunas vēsmas tik ierastajā Benija kā detektīva dzīvē. Varbūt sākums abu sadarbībā nav tas gludākais, bet gan viens, gan otrs spēj atrast, ko iemācīties no otra.

Cobra ir Interpolā un daudzās valstīs bēdīgi slavens vārds, kas aiz sevis atstāj maz pierādījumu, vienīgi uz patronu čaulām ir iegravēts kobras veidols, kas tad arī devis iesauku slepkavai/algotnim, kura un sekojoši Benija un viņa kolēģu interesi piesaistījis britu pilsonis Paul Morris, ja vien tāds ir viņa īstais vārds, kurš uzmanības lokā nonācis pateicoties saviem centieniem uzlabot SWIFT sistēmu, lai varētu vieglāk un efektīvāk censties cīnīties ar korupiciju un naudas atmazgāšanu.

Nedaudz ilgojos Benny Griessel sērijā ieraudzīt slepkavu, kas nebūtu ar psiholoģiskām norisēm, sērijveida slepkava vai organizētās noziedzības smagsvara algotnis, kādu sīku un šķietami ikdienišķu personu, bet tāda laikam nebūs šīs sērijas daba.

Iepalicēji #43

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Night Heron (Philip Mangan #1) by Adam Brookes

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Sphere

Manas pārdomas

Britu žurnālista Philip Mangan dzīve un darbs Ķīnā jau tā vai tā nav nekas viegls, it īpaši pēc ziņu sižeta par komunistiskajam režīmam netīkamu jaunu reliģisku kustību. Bet pēc tam, kad ar Filipu no zila gaisa mēģina sakontaktēties kāds noskrandis tipāžs, kurš sarunā izmanto īpatnējus, šķietami kodētas frāzes, Filips nonāk gan savas valsts izlūkošanas dienestu uzmanības centrugunīs, bet vēl jo vairāk Ķīnas, kas viņa veselības nolūkos nebūt nav nekas labs.

Noskrandušais tipāžs ir politiskais aktīvists ar vienu no iesaukām Peanut, kurš pēdējos 20 gadus pavadījis piespiedu darba nomentē. Lai arī grāmatā netiek pieminēts ‘’tagadnes’’ notikumu gads, tad pēc ieslodzījuma pirmā gada (1989.g.) var vien secināt, ka grāmatas darbība noris 2009.gadā, pēc Pekinas Olimpiskajām spēlēm.

Night Heron nevienā brīdī neapžilbina ar spraigu sižetu vai cīņās ainām, bet nekad neieslīgt arī teatrālā holivudsimā. Vismaz man kā lasītājām radīja iespaidu un priekšstatu, ka autors dod kripatas ieskatu pasaulē, kāda teorētiski reāli eksistē, kurā parastai vidusmēra cilvēka dzīvībai nav tik liela vērtībā, kā gribētos domāt.

***

Blackout (Newsflesh #3) by Mira Grant

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ir pagājis vairāk nekā gads kopš Newsflesh sērijas ļaundaru pakalpiņi inficēja Džordžu ar zombijvīrusu Kellis-Amberlee, kas piespieda viņas brāli Šonu nošaut māsu pirms pārvēršanās. Vairāk nekā gads, kopš Šons dzird un sarunājas ar māsas balsi savā galvā, bet tas viss mainīsies, kad viņam nāksies sastapt Centers of Disease Control and Prevention jeb vienkārši saīsinot CDC aģentūras klonētu viņa māsu, turklāt vēl ar 97% oriģinālā ķermeņa/indivīda atmiņām.

Ja otrās grāmatas Deadline pārdomu raksta noslēgumā pieminēju, ka šāda varoņu atdzīvināšana ir kā darvas karote līdz tam pat ļoti labā stāstā, tad tikpat kā neskartās atmiņas vēl vairāk samazina uzticību autorei no manas puses. Turklāt arī izskaidrojums, ka zinātnieki, simulējot sinapšu elektriskos signālus no vēl svaigi iegūtām mirušā ķermeņa smadzenēm, ir spējuši iegūt ‘’ierakstu’’, lai vēlāk censtos tās atdarināt, nešķita kaut kas tāds, kam es spētu līdz galam noticēt.

Citādi, ja neņem vērā šo tik būtisko aspektu, tad pārējā triloģija un tās noslēgums Blackout, kad sērijas varoņiem papildus dzīvajiem ļaundariem jātiek galā ar viņu speciāli radītu potenciālu otruKellis-Amberlee vīrusa saslimšanas vilni. Ja vēl būtu interese uzzināt nesen noklausītās Parasitology sērijas turpinājumu pēc pirmās Parasite grāmatas, tad šis atdzīvinātais Džordžas tēls ar neskartām atmiņām neievieš uzticību uzsākt kaut ko citu no viņas daiļrades.

***

Renegades (Expeditionary Force #7) by Craig Alanson

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Atgriešanās Expeditionary Force pasaulē pēc aptuveni 3,5 gadu pārtraukuma kopš klausījos iepriekšējo grāmatu noritēja gludāk nekā būtu varējis domāt. Vien neliels ieksats sava bloga arhīvā, lai atsvaidzinātu atmiņu un viss kārtībā. Kā arī noteikti liels pluss autoram šajā ziņā, kas pēc ilgstošākas pauzes ļauj nemanāmi ‘’ielekt’’ atpakaļ sērijā.

Tas pats dinamiskais duo Mākslīgā Intelekta Skipija un Merry Band of Pirates, kā sevi iesaukuši, līdera Džo Bišopa veidolā. Tās pašas kritiskās situācijas, no kurām atkarīgs Zemes un cilvēces izdzīvošanas liktenis, ja Bišopam, Skipijam un pārējiem ‘’pirātiem’’ neizdodots izdomāt risinājumu, kā likvidēt draudu, tā, lai neviens cits nekļūtu aizdomīgs un nesūtītu Zemes virzienā vēl vairāk citu kosmoskuģu.

Nosacīti drusku maiteklīgi – Vienīgi šoreiz Bišopam un Skipijam izdodas tik izteiksmīgi labs un ilgstošs problēmsituācijas risinājums, ka rodas jautājums, vai tuvākājā laikā, ar to domājot atlikušo Džo Bišopa dzīvi, viņam maz būtu iemesls pamest Zemi un atgriezties Visuma dzīlēs. Interesanti, kādā virzienā attīstīsies sērija, jo turpinājumu pēc šīs Expeditionary Force sērijai nebūt netrūkst.

***

The Fortune of War (Aubrey & Maturin #6) by Patrick O’Brian

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Turpretim ar Aubrey & Maturin sēriju, kuru līdz šim esmu klausījies diezgan raitā secībā vienu pēc otras ir atšķirīgs stāsts. Lai arī brīžiem bija sajūta, ka autoram Patrikam O’Braienam izdodas notvert to pašu pirmās grāmatas maģiju, tad vienlaikus šķiet iestājies neliels nogurums no šīs sērijas nelielās vienveidības. Tie paši dabas apraksti, tēlu pārdomas gan par redzēto dabu, gan par dzīves apstākļiem uz kuģa, kurus tagad padzīvina galveno tēlu privātās dzīves un dienas un nedienas mīlestības frontē, bet tomēr kopā ar cīņas ainām ar citiem kuģiem, kuru attēlojumā jūtams atšķirīgā autora pieeja salīdzinoši ar tuvāk šodienai sarakstītām grāmatām, neievieš tik izteikti jūtamas atšķirības no grāmatas u grāmatu.

Lai pats sev nesabojātu pēcgaršu un atmiņas par turpmāko sērijas grāmatu gaitu un sižetiem, labāk ieturēšu kādu pauzīti. Par laimi man tuvojas divi tematiski lasīšanas mēneši – Space Opera Semptember un oktobris, protams, kā Helovīna mēnesis.

Deon Meyer – 7 Days (Benny Griessel #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Hodder & Stoughton

Manas pārdomas

Ģenerālis John Afrika un viens no galvenajiem priekšniekiem SAPS policijas struktūrvienībā saņem kārtējo draudu vēstuli no kāda anonīma ķertā, kurš izsaka draudus rīkoties un atrisināt kādas jaunas advokātes Hanneke Sloet slepkavību viņas pašas nesen iegādātajā dzīvoklī. Ja vien policija nevēlas skandālu un nevainīgus cietušos kolēģu izskatā, pietiek slēpt un sargāt slepkavas un noziedziniekus, saņemt materiālus labumus no tiem un beidzot sākt reāli rīkoties.

Līdz brīdim, kad anonīmo epastu sūtītājs tik tiešām sāk rīkoties, viņa tips pavisam loģiski tiek ievietos pustrako kategorijā, kuri aiz gara laika nezina, ko iesākt. Visu gan izmaina policista kolēģa sašaušana un draudi turpināt iesākot līdz policija atrisina advokātes slepkavību. Izmeklēšanai, apzinoties cik lielu mediju interesi un sekojošu politisko spiedienu šādi apstākļi izraisītu, tiek piesaistīts pats labākais detektīvs Benny Griessel.

Lai cik lielas šaubas par sevi Benijam nebūtu, lai cik liela nožēla par alkohola dēļ palaistajām iespējām dzīvē un profesionālajā karjerā Benijam nebūtu, kolēģiem un lasītājam kārtējo reizi top pamanāms, cik nenovērtējams ir Benija detektīva prasmes un talants. To sakot, nedrīkst novārtā atstāt Benija kolēģus, kuri pieliek savu artavu nozieguma izmeklēšanā, bez kuru darba, Benijam un viņa komandai varbūt pietrūktu tieši tā informācijas druska, kas galu galā dod visas kopainas iespaidu un atbildi uz vainīgā identitāti. Diemžēl struktūrvienību un apakšvienību pārmaiņas jaunajā Dienvidāfrikā ir tik knašas, ka no iepriekšējās grāmatas varoņiem un Benija kolēģiem, ārpus šefiem un bosiem, sastopam vienīgi Mbali Kaleni, kurai par spīti viņas profesionālajiem panākumiem tik un tā ikdienu jāsaskaras ar vīriešu kolēģu (ne visu) nievājošu attieksmi.

Jauns turpinājums (publicēts 2012.gadā) Benny Griessel sērijā, jauns paša autora uzlikts laika limits kriminālromāna un trillera norises ilgumā pirms ļaundaris tik apturēts. Septiņas dienas, nedēļa salīdzinoši ar Thirteen Hours izpildes formā dod krietni ticamāku notikumu attīstības manieri. Piešķirot vairāk laika Benijam, kolēģiem kā Mbali Kaleni un citiem, no kuriem gan visi jauni, jo pats Benijs pārvietots no vienas  organizācijas uz citu. Kopumā vispār mazāka saspiestības sajūta, dod iespēju nesaisteigtāk ielūkoties arī Benija privātājā dzīvē un jaunājās attiecībās ar kādreizējo mūzikas zvaigzni un iepriekšējā grāmatas upura atraitni Aleksandru. Brīžiem pat Benijam rodas neliels izmisums, kā apvienot darbu un vēlmi saglabāt attiecības ar Aleksandru, kura pati izcieš smagu cīņu, lai atturētos no pārmērīgas alkohola lietošanas.

Deon Meyer – Thirteen Hours (Benny Griessel #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Hodder & Stoughton

Manas pārdomas

Ir pagājuši pieci mēneši kopš detektīva Benija Grizela sievai mērs kļuva pilns un viņa uzdeva vīram ultimātu, lai izvēlas starp alkoholu un ģimeni un sešus mēnešus noturas skaidrā, tad varēs atgriezties mājās. Pieci gari mēneši, kuru laikā Benijam tieši tas arī ir izdevies, bet ik pa brīdim sanāk pamanīt un no bērnu izteikumiem padzirdēt šo to, kas liek aizdomāties.

Grāmatai aizsākoties rītu Benijam neļauj sagaidīt ar paša spēkiem, bet gan tiek pamodināts agrā rīta stundā vēl pirms sešiem, kas viegli ļauj paredzēt, ka dienas turpinājums nebūs no tiem jaukākajiem, kas arī pierādās par patiesību. Kaut kur Keiptaunā aiz nāves bailēm bēguļo jauna amerikāņu tūriste Reičela Andersone. Vien pirms dažām stundām viņai ir bijis jāpieredz draudzenes Erinas aukstasinīga slepkavība un tagad pašai jācenšas netikt noķertai, lai nekļūtu par nākamo upuri.

Koncepts ar noteiktu laika periodu, kurā jānotver ļaundari, izklausās labi. Metode, ar kuru kāpināt sasprindzinājumu līdz pat pašām beigām, bet šajā gadījumā šķita drusku lieki, jo detektīvam Benijam un viņa kolēģiem nav jāsaskaras ar kādu izpirkuma maksu ar laika termiņu, ne arī ar kaut ko līdzīgu. Drīzāk tas nodara nelielu skādi ticamības ziņā, kad detektīvi, kuriem katru dienu ir ntās lietas, kuras nekust brīžiem uz priekšu, spēj mazāk kā diennakts laikā atrisināt tik liela mēroga noziegumu.

Thirteen Hours paralēli risina divus slepkavības. Otra saistīta ar mūzikas biznesu un slavenībām, arī augsta profila lieta. Benijam nav uzdots atrisināt abas slepkavības vienlaikus, kas būtu vēl absurdāk, bet kā mentora persona viņš apmāca un dod padomus bariņam jauno detektīvu, kuriem vienkārši pietrūkst Benija profesionālās pieredzes.

Autoram labi izdevies vienā grāmatā ietilpināt gan Benija personīgo dzīvi un tās aspektus, gan konkrētās grāmatas kriminālizmeklēšanu, kā arī piešķirt papildus perspektīvas no Benija kolēģu perspektīvām ‘’jaunajā’’ pēc-apertaīda Dienvidāfrikā un kā dažādas ciltis un tautas (Zulu, Xhosa, Afrikaans u.c.) spēj vai nespēj sadzīvot.

Deon Meyer – Devil’s Peak (Benny Griessel #1, Thobela Mpayipheli #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Hodder & Stoughton

Manas pārdomas

Detektīvs Benny Griesel, kuram Dead Before Dying ietvaros bija vien epizodiska loma, nu var izpausties pēc pilnas programmas. Diemžēl pirmais iespaids, kuru lemts lasītājam iegūt par Beniju nav no tiem glaimojošākajiem. Padsmit gadu ilga dzeršana un alkoholisms ir beidzis savu panācis un sieva dod Benijam ultimātu savest dzīvi kārtībā sešu mēnešu laikā – izvēlēties turpināt ikdienu pavadīt reibumā vai pārstāt un būt kopā ar ģimeni.

Ceļš uz apskaidrību Benijam nav viegls un sākumā ir gana daudz iemeslu un ārēju faktoru, ko vainot pie likstām un nedienām, kuras Beinju piemeklējušas. Pie iestagnējušās karjeras detektīva inspektora amatā, kamēr kolēģis Mat Joubert, ar kuru reizē uzsāka karjeru nu ir viņa priekšnieks. Vai bērni (dēls un meita) jau izauguši un jāattopas pie fakta, ka pēc būtības, neskaitot radniecību, ir gandrīz vai svešinieki. Vien smags darbs un rakstura audzināšana var ļaut Benijam atgūt vismaz daļu no reiz zaudētā, ja vien pietiks spēka atturēties no tik kārdinošā padzēriena.

Devil’s Peak iedalīta trīs perspektīvās un, lai arī sākumā varētu šķist, ka bez detektīva Benija, viena ir no upura, otra no sērijveida slepkavas perspektīvas, un abiem vēlāk būs tas liktenis šķērsot ceļus, tad grāmatas noslēgums liks atskatīties un pārdomāt, vai tik tiešām tā ir. Šajā ziņā atkal, kā pie Dead Before Dying gribas piekasīties grāmatas premises sarakstītājam uz grāmatas vāka, kur tiek radītās grāmatā neesošas ekspetācijas, bet tas tā.

Grāmatas ļaundaris Thobela Mpayipheli savu ‘’krusta karu’’ uzsāk pēc adoptētā dēla, vien mazs puika, zaudēšanas bezjēdzīgā apšaudē degvielas uzpildes stacijā. Tā teikt ieradies tur neīstajā laikā. Kaut arī slepkavas (2) tiek ātri vien aizturēti, tad Dienvidāfrikas tieslietu sistēma un policijas kompetence kārtējo reizi pierāda savu nekomptenci, ļaujot noziedzniekiem izbēgt no aizturēšanas telpām. Kas aizsākas kā vienkārši vēme ņemt taisnību pašam savās rokās, atrast tos un viņus nogalināt, pārvēršas taisnības cīņā par visiem bērniem, kuriem pieaugušie kādā veidā nodarījuši smagu kaitējumu, bet valsts nav spējusi un/vai gribējusi palīdzēt un aizsargāt. Ārpus grāmatas gana nopietns temats plašāka rakstura diskusijām.

Un noslēdzoši Christine, kuras stāsts savā ziņā ir par pamatu, lai visi trīs pieminētie un vēl daudz citu tēlu uz labu vai sliktu grāmatas gaitā sastaptos. Kristīnes stāsts prasa ne gluži vairāk uzmanības, bet, lai neapjuktu, jātiek skaidrībā, ka tas laika ziņā caurvij grāmatu un izjauc lineāro tagadnes notikumu gaitu te pieminot jau notikušo, te vēlāk iekrāsojot vēl to kas būs.

Kopumā prozas ziņā manāms uzlabojums ar Dead Before Dying. Grāmatas acīmredzami šķir piecu gadu starplaiks starp to publikācijām. To sakot, vairāk uz beigām atkal parādījās niķis lieki saskaldīt prozu, kas būtu varējis būt viens vai daži teikumi.

Linwood Barclay – Never Look Away

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Orion Books

Manas pārdomas

David Harwood ir ļoti labs žurnālists kādreiz izcilā ASV mazpilsētas Promise Falls laikrakstā Standard un nu Deivids beidzot ir tuvu, lai varētu nakt klajā ar ziņu/rakstu par privāto cietumu firmu Star Spangled Corrections un, kā tās vadītājs Elmont Sebastian parastu kukuļu, slēptu dāvanu un visvisādos citos veidos ‘’ieeļļojis’’ vieglāku ceļu, lai pilsētas deputāti atbalstītu viņa uzņēmuma filiāles izveidošanu.

Tas, protams, neliedz pa kādai reizei doties izklaidēties. It īpaši, ja tev ir 4gadīgs dēls Ethan un sieva pēdējās pāris nedēļās šķietami ne no kā sāk izteikt depresīvas un pat uz pašnāvību vērstas domas. Diemžēl cerētie prieki atrakciju parkā izvēršas ļaunākajā murgā, kādu Deivids varētu iedomāties. Vispirms novēršot skatu vien uz mirkli pazūd Ītans, bet vien pāris minūtes vēlāk, kad dēls atrasts, nekur vairs nav atrodama sieva Jan. Lielu neizpratni rada fakti, kas turpinās vien krāties, kas tiešā veidā rada konfliktu ar Deivida notikumu versiju, un vien vēlāk Deividam ar cita palīdzību pieleks, ko Džena cenšas panākt. Bet, lai līdz tam vēl tiktu, autors meistarīgi piedāvā nevienu vien interesantu vainīgā piedāvājumu ar privātā cietuma vadītāju Elmontu priekšgalā.

Neviens cits izņemot Deividu nav sievu redzējis kopš iepriekšējās dienas pirms pazušanas, kad viņš Dženu paņēma līdzi sievu izbraucienā uz nomaļu lokāciju blakus mežiem, lai tiktos ar slepenu konktaktu saistībā ar topošo rakstu. Neviens cits izņemot Deividu nav pamanījis, ka Dženai varētu būt bijušas depresīva rakstura domas, kur nu vēl iespējams pašnāvības risks. Jo vairāk policijas detektīvs Barry Duckworth uzzina, jo pievilcīgāks sievas slepkava Deivids izskatās, kurš izgudrojis kaut kādu tur muļķīgu stāstiņu, kas neiztur pat minimālu kritiku.

Ne viss ir tā kā tas izskatās, pat ja ar personu laulībā nodzīvoti jau aptuveni seši gadi, no kuriem četri vēl ar dēla klātbūtni ģimenē. Ne mirkli nevar novērst skatienu, lai kaut kas neizmainītos un ierastā ikdiena nebūtu apgriesta kājām gaisā. Nedaudz izdomāta trillera cienīgi, kā jau allaž, it īpaši uz beigām teatrālisms un Holivudisms stāsta maizes rikas uzlikts dubultā, bet citādi pat ļoti iesakāms romāns.

Deon Meyer – Dead Before Dying (Mat Joubert #1, Benny Griessel #0.5)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Hodder & Stoughton

Manas pārdomas

Reizēm detektīvam Marcus Andreas Tobias jeb vienkārši Mat dzīve vairs nešķiet tā vērtā, ik pa brīdim pēdējos divos gados nākas sevi pieķert, kam par iemeslu ir sievas (arī policiste) slepkavība darba pienākumus pildot. It īpaši grūti notikušo Matam sev piedot, jo tīrākās sakrītības rezultātā un nesaskaņojot ar priekšniecību noklausījās personu, kura atbildīga par slepkavību.

Tā nu divi gadi Matam pagājuši kā pa miglu, darba produktīvitātei un atrisināto lietu skaitam pamanāmi krītoties. Acīmredzami Matam nepieciešams kāds ārējs grūdiens motivācijas uzlabošanai un par tādu kalpo nodaļas priekšniecības nomaiņa Bart de Wit personā, kurš pilns ar jaunām un citur nepārbaudītām idejām, iespējams pateicoties pazīšanām, ir gatavs tās likt lietā jaunajā darba vietā. Lai arī pirmā reakcija uz ko tādu ir noraidoša, tad Mats kā viens no retajiem tās tomēr liek lietā, apzinoties cik zemu tomēr nolaidies.

Lielāku interesi Deon Meyer izdevās radīt par pašu Matu, viņam apmeklējot psihologu, runājot par pagātni, nekā par un ap aktuālo sērijveida slepkavību izmeklēšanu. Ja vēl Mats turpinātu būt drūms skandināvu stila detektīvs, tad varbūt varētu teikt citādāk, bet viņa tēla spēks un attīstība uz pozitīvo pusi ar paša gribasspēku noteikti ir kaut kas tāds uz ko varētu uzbūvēt tālāku sēriju. Žēl, ka ir vien vēl tikai divas grāmatas ar viņu kā centrālo tēlu, bet papētot autora sērijas šķiet, ka tās mijas un detektīvs, kurš šajā ir vien fona tēls, citā ir galvenais.

Ir sajūta, ka upuri krīt kā mušas un policijai nav tikpat kā neviena kārtīga paveidiena, kam pieķerties un sasaistīt kopā izvēlētos upurus. Kam prasi neviena upura radi, draugi vai paziņas nepazīst citu un nemāk pateikt, kāpēc slepkava izvēlējies viņu tuvinieku. Vien slepkavas izvēlētais ierocis simtgadīga Mauser pistole no koloniālajiem laikiem ir kaut kas neierasts un unikāls, lai dotu pirmo cerību, ka jaunās priekšniecības labad agrāk nekā vēlāk vainīgais tiks noķerts.

Grāmatas aizmugures apraksts drusku pārcenšas un samānīja vismaz mani, liekot nodomāt, ka mīsies detektīva Mata un slepkavas nodaļas, kas izvērtīsies nenovēršamā sadursmē, bet pat piemirstot to, jo aprakstu jau saraksta kāds cits, tad var just, ka autors Deon Meyer vēl ir karjeras sākumā. Izjūtu, ko apstiprina uz grāmatas aizmugures vāka citāts/blurb, ka Dead Before Dying ir autora debijas romāns (1996.g.).

Varbūt vēlāk lasot autoru atklāsies, ka tas piederas pie autora stila, ceru ieraudzīt mazāk vienkāršus nepaplašinātus vai vispār vienu, divu vārdu teikumus,Otrs, ko ceru, ka tā ir vienkārši pārpublicēšanas un šī 2012.gada metiens, bet pieļauto gramatikas kļūdu skaits bija pamanāms un gandrīz vilka uz kaitinošo pusi. It kā sīkumi, kur pie ‘’He’’ piemirsies r burts vai pie ‘’The’’ y burts, bet, ja nākas pārlasīt teikumu, jo kaut kas neiet kopā, kas izrauj no stāsta, tad priecīgs neesmu.

Nick Petrie – Light It Up (Peter Ash #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Head of Zeus

Manas pārdomas

Tam vajadzēju būt vienkāršam darbiņam, pieskatīt dažas paciņas (nauda) un pārvadāt tās no punkta A uz punktu B. Pat zinot, ka pirms nedēļas līdzīga pārvadājuma laikā ar tā paša klienta paciņām bez vēsts pazuda aizsardzības Heavy Metal Protection firmas līdzdibinātājas vīrs un vien pirms trim mēnešiem nolīgt, bet augsti novērtēts kolēģis, ne Pīters Ašs, ne kāds cits būtu varējis iedomāties, ka notikumi izvērtīsies tik trillerim cienīgi.

Pītera šībrīža galvenais mērķis ir pārvarēt PTSD pēckara Irākas un Afganistānas tūru radīto klaustrofobiju, kas neļauj iekštelpās normāli pavadīt pat pusstundu. Apzināti meklē palīdzību un maziem soļiem veic dotos padomos, lai vērstu problēmu par labu. Tomēr galvenais motivators nav tik paša veselība vai vēlme atgriezties kaut cik normālākos dzīves apstākļos,bet gan Burning Birght ietvaros satiktā Džūna un vēlme ar viņu uzsākt kaut ko nebūt nopietnāku, lai mūžīgi nevajadzētu gulēt zem klajas debess. Bet kā gan atteiksi brīvprātīgajos darbos satiktam citam kara veterānam Henrijam (70+gadi), Heavy Metal Protection līdzdibinātājas meitai, kad vēl nekas neliecina par kaut ko nopietnāku.

Uzbrukums ir ātrs un profesionāls, bet kā jau paredzams šāda tipa sērijā, un kur nu vēl ja ir vēl turpinājumi, tad uzbrucēji pieļauj vissmagāko kļūdu, kāda būtu iespējama un no visiem Heavy Metal Protection darbiniekiem dzīvajos atstāj tieši Pīteru, kurš teorētiski pēc paskaidrojumiem policijai varētu doties prom pie pirms tam iecerētā galamērķa un neiesaistīties cita problēmās. Bet tāda nav Pītera daba, vēl jo vairāk, ja nogalināti ir citi kara veterāni un var pat teikt draugi, lai cik maz laika kopā būtu pavadīts.

Ja pēc Burning Bright Pīters atsakās valsts piedāvājuma kļūt par aģentu slepenā, ārpus oficiālo ierakstu esošā organizācijā, tad viņa iesaiste privātā aizsardzības firmā, kura uzreiz piedzīvo asāka tipa piedzīvojumus, gana loģiskas sižeta meklējumu turpinājums. Nekur tālu vajadzīgā brīdi neizpaliek Pītera iegūtais draugs un palīgs Luiss ar kriminālās pasaules pieredzi un pēc sērijas pirmās grāmatas arīdzan tā teikt naudas maks. Ja Burning Bright laikā lasītāji varēja iepazīt Džūnu un viņas pagātni, par cik sižets kā tāds grozījās ap un par viņu, tad tā vien rodas sajūta, ka ja ne uzreiz nākošajā grāmatā, tad vispār sērijā kā tādā prasītos kāds piedzīvojums, kurā atklājas kas vairāk par pagaidām visai noslēpumaino Luisu.

Light It Up kulminācija ir asa sižeta cīņas ainu pilna un tikpat aizraujoša, kā līdz šim Peter Ash sērijā. Vienīgais pie kā gribētos tā vairāk piekasīties, ir neatrisinātais jautājums par uzbrukumu, zādzību finansētāju miljardieri, kurš izmanto privātos algotņus, lai apzinātu nosistu vērtību firmām, kuras pa lēto nopirkt un pēc tam pārdod ar milzu peļņu. Vai viņš paturēs naidu uz Pīteru par izjaukto darījumu, par līdz tam brīdim uzticamo kareivju nogalināšanu un radīs kādu konfliktsituāciju sērijas turpinājumā? Vai vienkārši norakstīs notikušo pie zaudējumiem?

Nick Petrie – Burning Bright (Peter Ash #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Head of Zeus

Manas pārdomas

Izvēlētā dabas taka skaistā rītā aizved Pīteru Ašu pie negaidītas sastapšanas ar grizlilāci un uzdzen viņu augstu kokā, kur vēl negaidītāka sastapšanās ir ar jaunu sievieti June, žurnālisti, kura spiesta slēpties no militāriem, bruņotiem vīriem, ja vien nevēlas vēlreiz tikt nolaupīta.

Džūnas māte savu veikto izvēļu rezultātā mirst itkā nejaušā hit and run negadījumā, bet jo vairāk meita Džūna pati sev izmeklē viņas pirmsnāves pēdējās dienas un nedēļas, veiktās izvēles profesionālajā dzīvē, kas saistīta ar tehnoloģijām, kodēšanu un programmu/aplikāciju izstrādāšanu, jo vairāk atklājas, ka kāds pavisām varītēm ir gribējis iegūt savā īpašumā Džūnas pēdējo veikumu – mākslīgo intelektu Tyg3r, kas spēj mācīties no kļūdām, kļūt gudrāks un iekļūt visur kur, lai kādas aizsardzības nenāktos pārvarēt. Tā teikt, programmatūra, kurai naudas vērtību būtu pat grūti noteikt, ņemot vērā, kādos nolūkos tā varētu tikt izmantota.

Nejauši laimīgā sastapšanās Džūnai nāk kā dāvana no debesīm, jo citādāk agrāk vai vēlāk viņa tiktu atrasta un vēlreiz notverta. Pīters turpina iekšējo cīņu ar PTSD un nespēju ilgstoši atrasties iekštelpās, bet vismaz līdz Burning Bright beigām viņam būs izteikta motivācija, lai uzlabotu šo aspektu, lai nevajadzētu atlikušo dzīvi pavadīt vienā lielā ekpedīcijā.

Burning Bright nav vien galvenais sērijas varonis ar pilnībā jauniem pārējiem tēliem. Pītera jaunais piedzīvojums kā ilgi gaidīta izraušanās no jaunās un godīgākās dzīves nāk nu jau par draugu saucamajam Lewis, kuru The Drifter pārdomās nemaz nepieminēju. Ja vēl sērijas debijā galvenā skatuve ir tikai Pīteram, tad šoreiz būtu grēks atkārtot ko līdzīgu. Luiss, kurš pateicoties Pīteram nu atguvis attiecības ar jaunības dienu mīlestību, arī pats ir gana pateicīgs Pīteram, lai neatteiktu grūtā brīdi. Bet vairāk Luisam pašam vajadzīga izraušanās no mīļās, tomēr pārāk mierīgās ikdienas rutīnas, lai uzdzītu asinsriti un pietuvotos tuvāk bīstamajai nāves robežai.

Sērijas turpinājums Nick Petrie trilleriskuma ziņā izvērties vēl aizraujošāks. Vien beigu lēmums attiecībā uz Tyg3r ne gluži lika vilties, bet noteikti kritusi par labu konvecionālākai izvēlei. Vienā brīdī jau iztēlojos Pīteru ar atbalsta komandas biedriem – Luisu, Džūnu un mākslīgo intelektu Tyg3er. Bet tomēr ne, ko gan var arī saprast, jo Tyg3er tad būtu pārāk liels deus ex-machina kārdinājums, lai nezimantotu viņu katru reizi, kad ievajadzētos kādu informāciju, vai, ja vajadzētu galveno varoni izrakstīt no sarežģītas situācijas.

Viens par ko varu piekasīties, kas gan neizbojāja lasītprieku, bet ko nevarēju neivērot (profesionālais kretīnisms) ir attiecībā uz Pītera un Džūnas slimnīcas apmeklēšanu pēc auto negadījuma pakaļdzīšanās dēļ. Pītera apakšstilbam pēc rentgena itkā tiek nozīmēts vēl CT, bet minētais izmeklējuma ilgums ir 45 minūtes, kas vairāk izklausās pēc MR. Kā jau teicu sīkums, bet tomēr pavisam skaidri kaut kas sajaukts, it īpaši pie romānā minētajiem apstākļiem.

Nick Petrie – The Drifter (Peter Ash #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Head of Zeus

Manas pārdomas

Peter Ash, vairāku tūru gan Irākas, gan Afganistānas kara veterāns, kas atgriezies mīļotajā ASV nu ir spiests dzīvot zem klajas debess. Daļēji tas pamatojams, ka nav stabila darba, bet galvenokārt, jo Pīteram ir tāda tipa PTSD, kas neļauj viņam ilgstoši uzturēties tikpat kā jebkāda veida iekštelpās. Problēma, ar kuru apzināti jācīnās, ja vien ir vēlme uzlabot pašreizējo situāciju.

Gadu ceļodams pa tādu kā pašizveidotu dabas taku maršrutu, ziņas par kādreizēja kolēģa pašnāvību tomēr kaut kā nonāk līdz Pītera ausij. Šī traģiskā vēsts pamudina puisi atgriezties tuvāk pie civilizētās pasaules un apraudzīt atraitni ar diviem dēliem, varbūt ir iespējams viņai palīdzēt vismaz ar paša rokām (bez divdomībām) kādā mājas uzturēšanas solī.

Tā arī notiek un sižets sāk uzņemt apgriezienus, kad Pīters pavisam negaidīti zem mājas atrod ne tikvien pēc skata nevienam nepiederošu, gandrīz vai urbānu savvaļas suni, bet arīdzan koferi ar $400 000 un gana daudz sprāgstvielām, lai sarīkotu pamatīgu teroraktu.

2008.gada finansu krīze ir vēl pavisam svaiga atmiņa un ne visi spēj saglabāt vēsu prātu, kad valsts ar vienu roku glābj milzu bankas no kolapsa, bet ar otru atņem vienkāršajam cilvēkam viņam vienīgo īpašumu, kuru pirms tam tā pati banka ar vieglu roku teju katram svieda pakaļ. Atbildi uz jautājiem, kas sākas ar ‘’kāpēc’’ varbūt vēl grūtāk atrast dažam labam kara veterānam, kurš svešā zemē redzējis kolēģi mirstam un pats atgriezies, ja ne ar fizisku un vizuāli redzami invaliditāti, tad psiholoģisku gan. Lūk šāda tipa cilvēku vēlas izmantot plānotā terorakta rīkotāji, kuri paši pēc tam cer uzvārīties no akciju tirgiem, jo laicīgi zina, ko un kad pirkt un pārdot. Par nelaimi viņiem Pīters Ašs ir ar mugurkaulu un lojalitāti vispirms vienkāršajam cilvēkam, kurš nav pelnījis, lai kāds viņam uz galvas uzgāstu vēl pa kādai nelaimei.

The Drifter neizceļas ar galvu reibinošu prozu, bet tādai nebūt nav jābūt, ja iecerēto darbu grāmata paveic, kas arī tiek izdarīts. Īpaši ja vēl šī ir autora debijas grāmata. Līdz pat romāna beigām bija doma, ka The Drifter premise, kā Pīters nejauši iekuļas problēmās, lai atrisinātu konspirāciju un novērstu lielu nelaimi, vēl nostrādā pirmajā reizē, bet grūti iztēloties, kā tas notiktu atkal un atkal. Pēc otrās grāmatas premises šķiet ir variācija pa tēmu vismaz šajā aspektā, bet saglabāju cerību, ka pēc tam autors vairs tā neatkārtojas. Vēl jo vairāk, ja Peter Ash ir viņa vienīgā sērija, galvenais varonis.