David Baldacci – Memory Man (Amos Decker #1) (Audio book)

23153154

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Grand Central Publishing

Manas pārdomas

Pirms 20 gadiem Eimosa Dekera profesionālā NFL spēlētāja karjerai tika pārvilkta strīpa jau pašā pirmajā spēlē, gūstot nopietnu galvas (un ne tikai) traumu, kā rezultātā Dekeram pēc tam tiek diagnosticēta hyperthemisia, stāvoklis, kas neļauj viņam aizmirst pilnībā neko, un viss paliek atmiņā tieši tā, kā Dekers to ir pieredzējis.

Pirms 15 mēnešiem Dekers (detektīvs vietējā policijā), atgriežoties mājās, atrod savu sievu, deviņgadīgo meitu (vien trīs dienas pirms dzimšanas dienas) un sievas brāli noslepkavotus. Nav tālu, lai Dekers šokā padarītu sev galu, bet ilgu laiku par spīti savai super-atmiņai, Dekers nekādīgi nespēj iedomāties, kuru gan viņš būtu varējis tā aizvainot vai nokaitināt.

Ir teiciens trīs lietas – labas lietas, un savā ziņā to varētu teikt Dekera gadījumā, kad grāmatas ‘’tagadnes’’ sākumā tā pēkšņi policijas iecirknī iesoļo vīrietis, Sebastians Leopolds, kurš šķietami neviena nepiespiests atzīstas pieminētajās trijās slepkavībās. Viss kļūst trillerim un kriminālromānam cienīgi, kad, kamēr Sebastians ir jau aizturēts, netālajā skolā noris apšaude, kurā ticis izmantots tieši tas pats ierocis. Turklāt vainīgais ne tikai ne viena neaizturētam izdodas tikt prom no skolas teritorijas, bet iegūtie pavedieni liek secināt, ka darīšana ir ar loģiski domājošu lietpratēju.

Pēc sievas un meitas zaudējuma Dekera dzīve izgāja ārpus rāmjiem, zuda gan motivācija strādāt par detektīvu (ja nevari pasargāt savu ģimeni, kur ta nu vēl citus), bet pazaudēta tika arī pajumte, tādejādi nokļūstot uz ielas. Nav pagājis diez ko ilgs laiks kopš Dekers ir kaut cik sakopies, tagad strādājot par privātdetektīvu, un ir vēl kur tiekties, lai atgūtu cieņu paša acīs, lai godinātu sievas un meitas piemiņu. Negaidītais pavērsiens pirms 15 mēnešiem pastrādāto slepkavību lietā piešķir Dekera dzīvei papildus dzirksteli un degvielu, un slepkavas atstātie dažādie draudi, mājienu un izaicinošie teksti tā vien liekas tikai papildus motivē nezaudēt fokusu.

Biju pārsteigts atrodot vairākas negatīvas atsauksmes par Memory Man, piemēram šis. Klausoties audio grāmatu nemanīju ne vienu no pārmetumiem, kādēļ priekš šīs grāmatas audio formāts iespējams ir piemērotāks. Šeit vēl īss video no autora puses.

Neena H. Brar – Tied to Deceit

39876113

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguide Books

Manas pārdomas

Pēc slimnīcas darbinieces (Devika Singh) līķa atrašanas, superintendants Sharma un viņa parternis Rawa atklāj ne tikai, maigi sakot, neglaimojušu tēlu par noslepkavoto, bet arī skandalozus faktus, kas 1964.gada Indijā (nezinu, kas un kā mūsdienās ir vai nav mainījies) jebkura cilvēka reputāciju un godu vienā mirklī noskalotu renstelē. Bija visnotaļ interesanti lasīt kriminālromānu gan, kas nenorit kaut kur, piemēram, ASV, gan, kurā norises vietas kultūra un sociālās normas būtu tik atšķirīgas no ierastā.

Par galvenajiem aizdomās turamajiem kļūst viens no slimnīcas ārstiem Rajinder, ar kuru mirušajai Devikai bija dēka. Tāpat no superintendanta uzmanības lauka neizsprūk ārsta sieva Gayatri, kura vien dažas dienas pirms tam abus gultā pieķērusi. Vēl jo aizdomīgāk, kaut arī par pamatu bijis pavisam cits incidents pacientes nāves sakarā, kas rezultējās ar Devikas atlaišanu.

Tikmēr, kā jau minēju, izmeklētāji ar katru nointervēto slimnīcas darbinieku iegūst arvien skarbāku bildi par Devikas skarbajām rakstura iezīmēm. Vien retais par viņu saka labus vārdus – egoistiska un tāda, kas vispirms domās par sevi un savu Bez maz vai tas bija vien laika jautājums pirms kādam neizturētu nervi un viņu nogalinātu. Tādēļ gods godam izmeklētāji nekoncentrējas tikai uz Rajinder un Gayatri, jo tā teikt potenciāli aizdomās turamo, kam būtu motīvs, nebūt netrūkst.

Kriminālromānu faniem noteikti iesakāms ‘’kas to izdarīja/who dunnit’’ darbs! Nedaudz jāpierod pie tēlu vārdiem un vēl pie dažām lietām, bet tas netraucē izbaudīt grāmatu un risināt mīklu arī pašam.

Šī jau būs ceturtā grāmatu, kuru lasu pateicoties Book City Review, cerams nesanāks tāds klusums, kā ar vienu citu portālu.

Wilkie Martin – Inspector Hobbes and the Blood (Unhuman #1)

18206813

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Witcherley Books

Manas pārdomas

Endijam Kepleram, neliela laikraksta žurnālistam, tiek dota iespēja sevi mēģināt attaisnot un pacelt augstāk priekšnieka acīs. Endijam ir uzdots doties līdzi inspektoram Hobsam viņa ikdienas gaitās, tādejādi iegūstot materiālu labam rakstam. Paša galvenā varoņa acīs viņam vienkārši neveicas vai kādi citi apstākļi neļauj, piemēram, nodot rakstus laicīgi.

Vēl arīdzan Endijs ir visai stipri ieķēries kolēģē Ingrīdā, kura par nožēlu Endijam, vairāk uzmanības velta citam laikraksta žurnālistam Filipam. Ja tas vien nebūtu par iemeslu, Endijam būt uz viņu greizsirdīgam, tad Filipa šarms un proporcionāli apgrieztā darba profesionalitāte un veiksme (rezultātā priekšnieka ieredzēts) ir pietiekams iemesls tādam būt. Tikai stipri vien vēlāk Endijam, ar Hobsa palīdzību izlienot ārpus savas līdz šim šauras pasaules, top skaidrs, ka skaudībai un greizsirdībai nav bijis pamata.*

Hobss – cilvēks (ja tam var ticēt..) ar lielu miesasbūvi un skatienu, kas jebkuram pratināmā ceļiem sākt ļodzīties un ne vienam vien noģībt Hobsam viņam nemaz nepieskaroties. Tomēr aiz biedējošās ārienes, kura viņa kolēģos lielākoties ievieš bijību un respektu par panāktajiem rezultātiem, bet atšķirībā no Endija reti, kurš uzdrošinās palūkoties tālāk.

Izcils otrā plāna tēls bija Hobsa mājsaimniecības vadītājā un draugs ar īpatnēju raksturu – Mrs. Goodfellow, kuras vīrs ir kaut kur mīklaini nozudis un Endija prātā, pieņemot to ļaunāko, rodas viens potenciāli trakāks dzīves beigu gals par otru. Un abu pirmo tikšanos vēl jo šermuļaināku/creepy padara viņas savdabīgā dažādu radību (gan pārdabisku, gan ne tik ļoti) zobu kolekcionēšana un neomulīgais skats uz Endija zobiem. :D Tikai Humors ar lielo burtu, Endija paša komiskais neveiklums un jaunā paranormālas pasaules informācijas gūzma ļauj saglabāt veselo saprātu.

Dažādu apstākļu sakritības dēļ Endijs gan tiek atlaists no darba, gan uz nenoteiktu laiku apmetas dzīvot pie Hobsa un Mrs. Goodfellow bez kā nevarētu tapt lieliskā grāmata, kurā noris dīvainas zādzības. Dīvainas tādā ziņā, ka tiek paņemts tikai viens priekšmets (saistīts ar Rumāniju), kamēr citi daudz vērtīgāki objekti tiek atstāti neskarti. Hobss nav tas, kurš atļausies savā rajonā notikt pat kam tādam, ka nieka zādzības, tādēļ šim duetam atliek vien apvienot spēkus vainīgā notveršanai…

********Apzināto maitekļu zona********

*Ingrīda plāno precēties, ko Endijs, kaut arī apmeklēja viņas saderināšanās ballīti, nez kā nav piefiksējis. Tikmēr Filips izrādās ir gejs.

Elizabeth McCourt – Sin in the Big Easy

36254378

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Post Hill Press

Manas pārdomas

Sin in the Big Easy iesākas ar grāmatas galvenās varones Abby, jauniņa advokāte, kura vienā no saviem rīta skrējieniem palīdz, kā vēlāk noskaidrojas, izvairotai sievietei (Dārsija), saņemt medicīnisko palīdzību, kamēr citi līdz tam brīdim pa gabalu noskatījušies un pagājuši garām, bet vēlāk pierunā par nodarīto vērsties tiesā. Protams, vainīgajam džekam ir ietekmīgs tēvs, kurš viņu līdz šim no visiem sūdiem ir spējis izvilkt laukā; tagad pirmoreiz ir nonākts līdz tiesai.

Diemžēl grāmatai, īpaši vēl tik īsai, nav viens caurvijošs pamata sižets no sākuma līdz beigām. Radās saskaldīta darba iespaids, ka autorei bijušas vairākas idejas, kuras tad ir centusies kā nebūt sasaistīt kopā. Vispirms rodas priekšstats, ka Sin in the Big Easy varētu būt laba tiesas prāvas drāma ar apsūdzības un aizstāvības advokātu dueli, plus peripetijām ārpus tiesas sēdes. Un tad ne tikai tas vienā mirklī paliek kā kaut kas nebijis, bet nomaina toni vispār, kad Abby saņem traģisku ziņu no mātes, ka tēvs (slims ar vēzi) ir izdarījis pašnāvību. Pašsaprotami seko milzu sēras, Abigeila dodas no Ņūorleānas lido uz Ņujorkas teritoriju; būtībā pilnīgi cita grāmata. Vēl jo vairāk, šķiet galvenā tēla dziļumam, uzzinām par kaut ko pagātnē izdarītu, kuru Abigeila sev nav piedevusi un kas saistīts ar diviem bijušajiem. Bet pēc tam atkal seko pavērsieni Dārsijas lietā, pavērsieni, kurus var izskaidrot vienīgi ar to, ka citādāk autore nav spējusi iedomāties, kā virzīt sižetu uz priekšu; tikmēr ģimenes drāma pa lielam aiziet tālāk par otro plānu.

Par pašu galveno varoni, Abigeilu, nav sakāms nekas glaimojošs. Var piedot un saprast viņas lētticību, ņemot vērā profesionālo pieredzes trūkumu, bet ticēt katrai jaunajai informācijai un uzticēties katram nākošajam, kurš to viņai atklāj, jau ir par traku. Viena brīdi viens ir ļaunais tēls, kas slēpjas aiz briestošās lielās konspirācijas, kurai Abigeila uzdūrās tik nejauši, bet tad cits tēls kaut ko pasaka, viņa uzreiz notic tam, un lasītājam jāpieņem jaunā situācija par faktu…

Gribētos piekasīties arī dialogiem – grūti definēt kas pietrūka, bet šoreiz bija pretējais gadījums, kad ir par daudz ‘’he/she said’’. Par beigām vispār trūkst vārdu, nebija vispār nekāda veida atrisinājums, bet, ja domāts kā klifhengeris, tad ir lasīti krietni vien labāki.

Michael Stephenson – The Man on the Roof

39340817

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Zaks Londons – jaunietis, kura slepkavība (līķis izlikts viegli atrodamā vietā) saviļņo, kādā Klīvlendas piepilsētā kaimiņos esošu piecu ģimeņu dzīves. Katram ir noslēpumi (pat gadiem ilgi glabāti), kurus viņš/viņa vēlētos labāk paturēt pie sevis un neizpaust sievai un bērniem, kur nu vēl plašākai sabiedrībai, un rezultātā, katru indivīdu no aizdomās turamajiem pieciem pāriem viena vai otra iemesla dēļ var turēt aizdomās.

Pa vidu visam detektīves Keidijas Lambertes un viņas ‘’zaļā’’ pārinieka Breidija darbu nedaudz maisa rajona dīvainais seniors savrupnieks Herberts, kura raksturs un manieres nav no tiem, kas radītu ātru draudzību. Ja tam piešauj klāt iniciāli viņa radītās baumas par ‘’vīru uz jumta’’, kuru neviens īsti nespēj ārēji aprakstīt, un vēl Herberta paradumu novērot kaimiņus (ilgi būt augšā/maz gulēt), tad vismaz īslaicīgi aizdomas uz viņu nav grūti novirzīt. Herberta baltais kaķis un viņa baisā/creepy veidā pieminēšana šur tur grāmatā vienubrīd lika domāt virzienā, ka tik beigu atrisinājums nav ar supernatural elementu.

Veicot piezīmes acīgs un pieredzējis lasītājs varbūt arī bez tām, jo autors, neatklājot POV identitāti, trīs reizes no katra no 10 pamata aizdomās turamajiem (vīriem un sievām), dod ieskatu viņu domu gājienā, ko viņi patiesībā domā par laulāto draugu, bērniem un kaimiņiem. Protams, gadās, ka aiz dusmām nolādām, lai kādam nez kas notiktu, bet visbiežāk tālāk par domām vai fantāzijām tas neaizkļūst, tad nu šādi lasītājs var minēt, kurš uz to būtu tiešām spējīgs.

Interesanti samaitātu tēlu šajā grāmatā ir kā uziet; īpaši starp piecu ģimeņu vīriem un sievām, reti kurš ir puslīdz ‘’normāls’’.Turot vienam otru aizdomās, apspriežot, kurš tad būtu varējis nogalināt Zaku un kuram bija motīvs, plus vēl detektīvu izprašņāšana, atklāj cilvēku patiesās sejās, kuras meistarīgi tiek slēptas aiz publiskajām maskām un māju durvīm, un parāda cik vājas īstenībā ir šo piecu ģimeņu draudzība.

Kate Ellis – The Merchant’s House (Wesley Peterson #1) (Klausāmgrāmata)

530487

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: ISIS Audio Books

Manas pārdomas

Jaunais Tradmouth detektīvseržants Wesley Peterson no Londonas nepaspēj pat kārtīgi iekārtoties darba vietā, kad viņam tiek tas prieks atrisināt jaunas sievietes slepkavību, kuras seja ir tikusi tā deformēta, ka sākotnēji policija pat kļūdās ar upura identifikāciju, pieņemot, ka atrastās sievietes foto pie upures ir atbilstošs, par cik lielā mērā lielākā daļa kritēriju atbilst. Tas reizē dod iespēju kādu laiku lasītāju vest pa maldinošu taku, tā arī mēģināt saskatīt potenciālo galveno aizdomās turamo, kad noskaidrojas minētais pārpratums.

The Merchant’s House ir pietiekami labs kriminālromāns, lai to izbaudītu tā lasīšanas brīdī, tomēr to pabeidzot, nerodas sajūta, ka tu to ilgi pēc tam atcerēsies (tā teikt ir lasīti labāki un aizraujošāki kriminālromāni). Kaut arī policija zina par DNS un vismaz piemin to krimināllietas risināšanā, tomēr vairākkārt šķita, ka viņi pilnībā neizmanto visu potenciālu, ko sniedz zināšana par DNS. Tādēļ vēl jo jocīgāk likās, ka pirkstu nospiedumi, pēc kā varētu noskaidrot upura identitāti, nemaz netika pieminēti.

Paralēli kriminālromānam un slepkavības izmeklēšanai, autore ir centusies to apvienot ar vēsturisko romānu, kad Vezlija draugs un profesionāls arheologs Neill (Vezlijam pašam tā ir tikai aizraušanās) un viņa komanda vecā 17.gadsimta Tjūdoru laikā tirgotāju mājas/muižas teritorijā atrod bērna skeletu. Kaut arī arheoloģijas hobijs un interese ne tikai par darbu un slepkavu notveršanu padara detektīvseržantu Vezliju maķenīt interesantāku, tomēr grūti bija saklausīt ieguvumus no šīs sub-sižeta līnijas.

P.D. James – A Mind to Murder (Adam Dalgliesh #2) (Audio book)

764263

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Psihiatriskās slimnīcas administratīvās nodaļas vadītāja Enid Bolam tiek atrasta slimnīcas pagrabā nogalināta ar kaltu tieši sirdī. Vienlīdz kā slepkavības pastrādāšanai nepieciešamais spēks, nosvērtums un precizitāte liek detektīvam Adamam un viņa partnerim Martinam liktu galvenokārt turēt aizdomās ja ne gluži tikai slimnīcas ārstus, tad noteikti vīriešu kārtas pārstāvi.

Starp sērijas pirmo grāmatu Cover Her Face un šo var saskatīt vairākas līdzības, par ko galvenokārt jālūkojas autores virzienā. Kā vairāki falšie zaķi un pavedienu takas, pa kurām lasītājs tiek mēģināts tikt aizvests, lai jau pēc brīža visas kārtis būtu atkal sajauktas un nāktos šaubīties par to, kurš tad īsti ir tas slepkava. To gluži nevarētu saukt par vilšanos, vairāk, ka tas neizraisa nekādus sajūsmas uzplūdus, ka bez liecinieku, darbinieku un varbūt vēl kāda ģimenes locekļa iztaujāšanas detektīvi Adams un viņa pārinieks neko citu diži nedara, un kā jau vienmēr gandrīz katram ir pa kādam noslēpumam, ko dienas gaismā izvelk nelaikā mirušais upuris. CSI tipa seriālu/grāmatu mīļotājiem šeit maz prieka. Protams, nav nepieciešama Temperance Brennan sērijas galējība, bet tomēr plika dedukcija no tā vien šķiet tā kā par maz. Bet divas reizes pēc kārtas, kad slepkavas identitāte nokrīt kā no zila gaisa un fakts ir vienkārši jāpieņem, gan varētu saukt par vilšanos.

Lielu mīnusu grāmatas baudījumam piešķīra arī ierunātāja zemā kvalitāte. Jebkurš var vienkārši nolasīt (ne visi ar skaidru dikciju), bet izcilas audio grāmatas no vienkārši labām vai viduvējām atšķir tas, ka ierunātājs izpildījums ir gandrīz kā šovs un tev nav jāpiedomā kurš tēls ko runā. Šoreiz pat brīžos, kad mainījās vīriešu tēlu POV, atšķirības starp balsīm (vispār maza variācija) nebija gandrīz nekādas. Tikpat labi tas varēja būt tas pats tēls, un, kad šāda turp atpakaļ maiņa notiek vienas nodaļas ietvaros, tas izraisa apjukumu un ir makten kaitinoši.

Tā kā A Mind to Murder darbība notiek psihiatriskās slimnīcas vidē, tad grāmatā iekļautas šādas tādas ārstēšanas metodes, kuras šodien ir novecojušas un liecina par grāmatas sarakstīšanas laiku, kad tas bija pavisam normāli – kaut vai tā pati elektrošoka terapija vai LSD došana pacientiem, lai ar garīgo kaiti slimais pacients atbrīvotos un ārsts varētu sākt mēģināt tikt līdz patiesās problēmas saknei.

Henning Mankell – The Dogs of Riga (Kurt Wallander #2)

39795

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: The New Press

Manas pārdomas

Kad Istadas (Ystad) piekrastē nejauša garāmgājēja uziet izskalotu glābšanas laivu ar divu Austrumeiropas izcelsmes vīriešu līķiem (ģērbušies dārgi), detektīvam Kurtam Valanderam uzsākot izmeklēšanu pat ne mazākajā mērā nevar ienākt prātā, ka tā viņu aizvedīs līdz pārmaiņu laikos ierauto Latviju, kad brīvības smarža jau ir tikpat kā saožama, bet netrūkst cilvēku, kuri visiem spēkiem vēl cenšas turēties pie vecās sistēmas un kārtības.

Kaut arī pēc savas būtības The Dogs of Riga ir kriminālromāns, tad tik un tā ar interese ķēri detaļas par tā laika Rīgu (un Latviju) caur ārzemnieka Kurta Valandera acīm. Tā par piemēru arī varētu pieminēt ainu, kurā Kurts sadzird divu dāņu sarunu, ar kuriem reizē ielidojis Rīgā, kurā viens dānis brīdina otru par drūmajiem un vispār drausmīgajiem apstākļiem. Tā arīdzan Kurtam visai ātri top skaidrs, ka, valstij tik ilgi esot aiz dzelzs priekškara, viss tik ātri nevar vēl iet uz augšu un vecie ieradumi, kā noklausīšanās mikrofoni viesnīcā ‘’Latvija’’ vēl ir lielā cieņā. Nelielu bet tomēr kultūršoku Kurts piedzīvo, un tā, riskējot ar pašu dārgāko, viņam nākas navigēt pa labirintu labirintiem, īsti nezinot, kam līdz galam var uzticēties, lai atrisinātu noziegumu un varbūt pat novērstu plašāka mēroga konspirāciju.

Biju gatavs uz līdzīgu valodas stilu, kāds tas bija pirmajā sērijas grāmatā – Faceless Killers. Pašam par patīkamu pārsteigumu varēju vērot krasu atšķirību, un uzlabojošais efekts, ko tas sniedz, nav pat adekvāti salīdzināms. No pirmās grāmatas šādi tādi sīkumi tiek pieminēti, bet neradās sajūta, ka arī, ja Rīgas suņi tiktu lasīti vispirms, ka tad kaut kas būtu diži zaudēts; tieši tā, kā tam arī vajadzētu būt.

P.D. James – Cover Her Face (Adam Dalgliesh #1) (Audio book)

3832.jpg

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Rāmo ikdienas idilli Martingeilas muižā izjauc mājkalpotājas/istabenes Sallijas slepkavība, kad vienā jaukā rītā viņa tiek atrast nožņaugta savā gultā, bet durvis pirms tam bijušas aizslēgtas, turklāt blakus gultai uz naktsskapīša stāv sazāļots kakao dzēriens. Vai tādejādi slepkava ir gribējis pirms tam padarīt upuri pretoties nespējīgu, vai arī Sallija ir bijusi tik nepatīkama, ka pat divi personāži neatkarīgi viens no otra mēģinājuši viņai padarīt galu?

Turklāt par bāreni paliek Sallijas dēls (vēl zīdainis), jo, vismaz pēc viņas darba devēju zināšanām, (Mrs. Eleanor Maxie, viņas vīra un meitas Deboras vai dēla Stīvena) Sallija bija vientuļā māte. Bet izmeklēšanas gaitā par Salliju atklājas ne visai glaimojoša bilde; viņai piemitis raksturs, kā dēļ ne viens vien Salliju nav ieredzējis.

Uzdevums aizrakties līdz patiesības graudam un uzzināt slepkavas identitāti ir uzdots detektīvam Adam Dalgliesh, kuru no nospraustā ceļa neizbaida pat ekstravagantākās Martingeilas muižas iemītnieku, kā arī iepriekšējās dienas viesu un pārsteidzoši plašo personu loks, kas zināja par Stīvena šķietami spontāno Sallijas bildinājumu, atbildes uz personīgiem jautājumiem, pat ja konkrētajam tēlam nešķiet, ka tam ir kāds sakars ar slepkavību. Vēl jo vairāk, Eleonoras reakcija uz notikušo varētu pārfrāzēt kā ‘’Cik neiejūtīgi no Sallijas puses tikt nogalinātai tādā veidā!’’, ka tagad kaut kāds detektīvs ložņā pa viņu mājām ne gaidīts, ne lūgts.

Cover Her Face nav nekas izcils vai līdz šim noklausīšanās brīdim neredzēts un neizlasīts (īpaši beigu epizodes ar visiem sapulcētiem vienā telpā, lai tad Adams atklātu vainīgo) labākā izpildījumā, bet vienlaikus ir jāņem vērā gan romāna izdošanas laiks, 1962. gads, gan fakts, ka tas ir autores debijas kriminālromāns. Katrā ziņā pēc laika noteikti turpināšu ar sērijas nākamajiem romāniem.

Šeit vēl links uz BBC 1985.gadā uzņemto seriālu pēc grāmatas motīviem.

David Hewson – A Season For the Dead (Nic Costa #1)

39388

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Pan Books

Manas pārdomas

Akadēmiķe Sara Farnese nokļūst masu mediju un policijas uzmanības krustugunīs, kad kāds bez saprotamas motivācijas pēkšņi sāk nežēlīgi nogalināt viņas bijušos, pasargāti pat var nebūt vienas nakts sakari. Turklāt slepkavības upuri tiek atstāti atklāšanai, kā baznīcas mītos aprakstītie mocekļi. Vai tas ir kāds aptracis un saniknots Sāras atraidīts mīļotais, kurš pārzin viņas darba sfēru, kā tas sākotnēji varētu likties, vai tomēr tikai viltīgs iegansts, aiz kura slēpjas vēl kas nopietnāks?

To atšķetināt nākas Romas policijas detektīvam Nic Costa, kuram ļaundara notveršanas nolūkos ir ne tikai jāatšķetina Sāras personība, kura atklājas visai neparasta (daži teiktu dīvaina), un izmanīgi jāizlavierē starp komplicētajām attiecībām starp Romu un Vatikānu (kaut gan lasītājam nelika doti mājieni, ka kāds likumsargs pašā Vatikānā censtos patiesi atrisināt slepkavības), bet arī jāsastrādājas ar jaunu pārinieku, kurš pensijas vecumam ir krietni tuvāk.

Izmeklēšanai turpinoties par Sāru pašu atklājas šis tas, ko viņa pati noteikti būtu gribējusi paturēt noslēpumā; plus lasītājs tiek drusku iežēlināts pirms uzzina par grūto bērnību un citiem smagiem faktoriem. Vēl jo vairāk, Nika priekšnieks ar cerību izkustināt lietu no strupceļa un slepkavu pamudinātu uzņemties lieku risku, uzdod viņam likt masu medijiem noprast, ka starp viņu un Sāru briest kādas potenciāli romantiskas jūtas. Kā mīnuss grāmatai, šī sižeta līnija ir visai paredzama un jau bieži redzēta, jo kā par brīnumu, lai kādi nebūtu pretargumenti, neviļus kaut kāda attiecību dzirksts arī rodas.

Otra persona (bez Sāras) slepkavas redzes lokā ir kardināls Michael Denney, ap kuru savelkas tumši negaisa mākoņi. Reiz apgrozījies starp politiķiem un uzņēmējiem kā zivs ūdenī (naudas atmazgāšana un vēl dažnedažādas kriminālas aktivitātes), kuru dēļ ir izpelnījies tādu iestāžu kā FIB interesi un tagad ir nolemts krasai lejupslīdei. Līdz šim Maikls ir slēpies aiz Vatikāna drošajām sienām, bet ir cilvēki, kuri labprāt viņu pasludinātu par grēkāzi un izstumtu no sava vidus saplosīšanai, tādējādi atbrīvojoties no potenciāla drauda savai brīvībai.

Laba izklaides literatūra, bet bez jebkāda wow! faktora ne savā žanrā, nedz arī kā citādāk.