John Fowles – The Magus un The French Lieutenant’s Woman; Wilkie Collins – The Moonstone

16286

Manas pārdomas

The Magus

Miljonāra sagrozītās psiholoģiskās spēlītes ar dzīviem cilvēkiem, par kuru upuri, kā skolotājs nonākdams uz nomaļas Grieķijas salas, kļūst Nicholas Urf. Ātri vien Nikolass un ne tikai viņš ir kļuvuši par aktieriem par prieku jauniegūtajam paziņam/draugam, lai dzīvajā tie izspēlētu katram individuāli dotas instrukcijas.

Varu vien piekrist šai lasītājai, ka The Magus liek apšaubīt kas ir kas, un vaicāt, kurš saka patiesību; līdz esi izdomājis, kā lietas iegrozīsies, tā autors apgriež visu kājām gaisā. Neziņa un neparedzamība par gaidāmo, gluži kā dzīvē, viens no romāna plusiem.

56034

 

The French Lieutenants Wife

Viktoriāņu stila romantiskais stāsts par dilemmas priekšā nonākušo Čārlzu (32), kad, saderinājies būdams, viņš pēkšņi iemīlas citā. Atšķirībā no šīs lasītājas, diži vairāk arī nesaskatīju; varbūt grāmatu, kuru pārlasīt/noklausīties vēlāk.

 

 

 

 

 

6138

 

The Moonstone

Būdams, ja pirmais klasiskais detektīvs, tad noteikti 1868.g publicētais The Moonstone (sākotnēji sērijveidā) ir viens no pirmajiem sava žanra celmlaužiem, un nevar nesaskatīt, kur ir tikusi smelta tādiem tēliem kā Šerloks Holmss, Erkils Puaro un daudz citi.

Jau pirmajā naktī pēc dāvanas (krāšņais Mēness akmens) saņemšanas tas tiek nolaupīts un aizsākas vēlākos darbos tik ļoti iemīļotais ‘’kurš to izdarīja’’/vainīgā meklējumi. Aizdomas krīt uz ne vienu vien, ko tikai paspilgtina fakts, ka lasītājs gan par pašu zādzību, gan notikumiem, kas noveda pie dārglietas nonākšanas pie Reičelas Verinderas.

Jāpiebilst gan vien tāds sīkums, ka pirms gadsimtu mijas dārglieta tika nozagta no Hindu tempļa, piedevām zaglis (britu karavīrs) nežēloja trīs cilvēku dzīvības, lai to iegūtu savā īpašumā, tādējādi iegūdams ne tikai nu jau asiņaino Mēness akmeni, bet arī lāstu kā piedevu…

Šeit un te vēl citu lasītāju (pozitīvie) viedokļi.

Yuri Slezkine – The House of Government: A Saga of the Russian Revolution un Anda Līce – Via Dolorosa: Staļinisma upuru liecības

33198390

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Blackstone Audio un Liesma

Manas pārdomas

Yuri Slezkine apjomīgā grāmata House of Government, kā uz to norāda apakšvirsraksts ir patiesa sāga, kura vairāk nekā 1000 lapaspusēs vēsta par komunistiskās Padomju Savienības dzimšanu un tās radītāju idealoģiju. Ar ne vienu vien piemēru lieliski tiek parādīta tās apbrīnojamā līdzība ar reliģiskajiem mītiem un izcelsmes stāstiem, kuri ir vien pasniegti citā gaismā attiecīgai publikai.

Tikmēr personas, caur kuru piedzīvoto gūstam ieskatu kā pirms varas maiņas un pēc, tā arī režīma represīvajās darbībās, ir no 1931.gadā pabeigtās masīvās daudzdzīvokļu nama iemītniekiem. House of Government nav nekāda fiksā idejā par labu grāmatas nosaukumu, bet gan reāli eksistējoša celtne ar savu kino, dienas centru bērniem, spēļu istabām, tenisa kortiem, banku, pastu, frizētavu, telegrāfu u.c. Tas tikai vēl spilgtāk apliecina, ka partijas līderu skaļi izkliegtie ideāli par vienlīdzīgu sabiedrību jau no paša sākuma patiesībā nebija nemaz tik nopietni un svarīgi. Kaut kā jau ir jāatalgo tie, kuri tomēr ir vienlīdzīgāki par citiem; galvenais, lai ‘’muļķībām’’ notic vienkāršais cilvēks un būtu pēc tam gatavs paklausīt.

Vienu gan viņiem jāliek pie sirds, ka ar vieglu roku dotais, var vienā jaukā naktī tikpat ātri atņemts. Atliek tikai vēlā vakara vai nakts stundā atskanēt neaicinātam klauvējienam, lai ‘’tavs’’ dzīvoklis un/vai postenis jau būtu piešķirts citam. Nav ne kāds brīnums, ja pēc kādas aptaujas lielākajai daļai partijas biedru ir konstatēta kāda neirotiskas dabas kaite, ja ik mirkli ir jāatskatās pār plecu, jo, pat būdams dedzīgs partijas ideoloģijas atbalstītājs, vari tikt pasludināts par ‘’kulaku’’, valsts nodevēju, kam par sodu vari tapt uzreiz nosūtīts uz nošaušanu, tikt ieslodzīts vai izsūtīts. Līdzīgi var pieminēt arī par šāvējiem/nāves soda izpildītājiem, kuri paši pēc tam ņem identisku likteni.

Neskatoties uz to, ka House of Government fokusējas uz laika periodu no Pirmā pasaules kara beigām un varas maiņas līdz Otrā ievadam, ir apbrīnojams autora smalkais darbs sameklējot dažādo nama iemītnieku dienasgrāmatu, sarakstu u.c. liecības, no kurām noteikti tikai kripatu ir bijis iespējams pasniegt lasītāja acij. Par spīti iespaidīgajam apjomam atliek vien padomāt, kādu apjomu būtu vēl bijis iespējams sasniegt, piemēram, ja tiktu sīkāk apskatīts cariskās ģimenes liktenis un apvērsums vai Ukrainas bads. Nemaz nerunājot par partijas priekšsēdētājiem un citiem nozīmīgiem ‘’spēlētājiem’’.

Šeit vēl cita lasītāja viedoklis. Bet tālāk daži vārdi par Via Dolorosa.

18464154

***

Via Dolorosa sevī slēpj liecības par traģiskajiem notikumiem, kurus ar Padomju varas nostiprināšanos Latvijā piedzīvoja daudzi jo daudzi iedzīvotāji. Daļa izsūtīto atmiņas, kuri pamanījās izdzīvot par spīti visam, tad nu tikušas apkopotas 1990.gadā izdotajā Via Dolorosa

No ārpuses ar košu vāku ne man iedotās Via Dolorsa kopijas baltie noņemamie vāki, nedz cietie melnie vāki, bet grūti iedomājamie un neskaitāmie izpostītie cilvēku likteņstāsti kopā veido smagu lasāmvielu. Grāmatas sākums galvenokārt sastāv no 1941.gada 14.jūnija liecībām, bet diemžēl tālāk ir gan par 1949.gada notikumiem, gan par atkārtotām cilvēku izvešanām, kuri bija pamanījušies atgriezties Latvijā, u.c. notikušajām zvērībām.

Tīri personīgi vairāk patika cilvēku personīgie atmiņstāsti un vēstuļu sarakstes, neskatoties uz atšķirīgajiem valodas stiliem, kas saprotams vienam padodas lasāmāks nekā citam, kā arī ar tematiku saistītie dzejoļi, nekā grāmatu fragmenti, par piemēru minot fragmentu no Anitas Liepas dokumentālā romāna ‘’Ekshumācija’’; īpaši kad jau pirms Via Dolorosa biju nodomājis to lasīt kā nākamo. Kā arī, ja tā ļoti gribētos piekasīties no šodienas lasītāja skatpunkta, tad tas būtu par atšķirīgajiem fontiem dažādās grāmatas vietās, kas drusku izsit no ritma.

Tuvojoties valsts simtgadei der gan svinēt šo brīdi, gan atcerēties vairāk par līdz šim notikušo – kā priecīgus atgadījumus, tā dažādās pārestības gan valstiski, gan individuāli. Noteikti iesakāms tiem, kas vēlas uzzināt ko jaunu un/vai atsvaidzināt zināšanas šajā tematikā.

Robert Jordan – The Shadow Rising (The Wheel of Time #4) (Audio book)

9539

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Audio Renaissance

Manas pārdomas

Turpinoties vien aptuveni mēnesi pēc trešās grāmatas. Reizē nomāc sajūta, ka diži nekas tāds nenotiek un arī pēc  sērijas ceturtās The Shadow Rising grāmatas neesmu ticis tik ļoti ieintriģēts, lai nepacietībā uzzinātu, kas slēpjas aiz nākamā stūra, kas notiks tālāk. Kaut arī Laika Rats noteikti ir iedvesmojis daudzus šī žanra vēlāk sekojošus darbus, var daļēji piekrist vairākās grāmatās pieminētajai autora domai par reālistiskāku pieeju izredzētā kvestam, kur tā varoņi uzreiz bez jautājumiem nepieņem savas lomas, kas savā ziņā varētu būt daļa no vainas pie garum garajiem tekstiem. Tomēr reizē tas ir arīdzan mānīgi, jo vienā no sērijas garākajiem romāniem, šis tas ievērojams galu galā noris.

Sižets iekš The Shadow Rising tiek sadalīts četrās lielākās līnijās; katrs, protams, ar savām mazākām sižeta līnijām.

Rands vēl joprojām saskaras ar pretestību par viņa jaunā Atdzimušā pūķa statusa eksistenci kā kaut ko taisnīgu. Īpaša pretestība nāk no dažām Aiel nometnēm/frakcijām, kuras pat ir gatavas iet tik tālu, ka izvirza savu viltus Atdzimušo pūķi, ar kuru Randam nākas mērot spēkus, lai pierādītu savu patiesību. Atkārtoti pierādās, cik neaptverami visaptverošs ir gan Randa spēks (iespējams kādu neviens nekad vēl nav pieredzējis), gan arī viņa kompanjonu kā Mata (fox people -‘’brrrr’’) izturība, kad viņi izdzīvo Rhuidean pilsētas apmeklējumu dziļi tuksnesī un nekurienē sauktu par Aiel Waste. Nevar noliegt, ka Rands šajā grāmatā, vēl saglabājot jauna cilvēka īpašības, pēc visa pārdzīvotā izturas vairāk pieaudzis un varonim atbilstošāk.

Lielāki pārsteigumi seko saistībā ar Forsaken būtnēm. Gan Selene/Landfear un viss ap Randu, gan Nynaeve un Elayne došanās uz Tanchico, lai medītu melnās Aesu Sedajas. Bet vēl trakāki notikumi norisinās Baltajā tornī pēc Min Farshaw ierašanās, ko citādāk kā par apvērsumu nenosauksi…

Un bez ievērības nedrīkst atstāt arī Perinu, kurš atgriežas Divupju ciematā, lai ne tikai atklātu, ka ciemats ir nonācis krustugunīs starp trollokiem un Gaismas bērniem/Children of the Light, bet arī, ka ir faktiski ieradies mirkli par vēlu un trolloku uzbrukuma dēļ palicis bez dzīviem radiniekiem. Viņam jāspēj tikt galā gan ar savām vilku saistītajām spējām, ģimenes zaudējuma radītajām sērām, kā arī palīdzēt atbrīvot dzimto ciematu no visa, kas to apdraud. Piedevām pa vidu maisās arī daža laba Aesu Sedaja.

Iespējams, tā ir tikai mana īpatnība, bet pagaidām visas Laika Rata sērijas grāmatas ar saviem izņēmuma mirkļiem diezgan viegli piemirstamas. Ļoti izpalīdzīgi šķita šie divi video, kurus vairāk sauktu par grāmatas lielāko notikumu kopsavilkumu. :)

Noveles un īsie stāsti no The Dresden Files sērijas by Jim Butcher

Izdevniecība: Penguin Audio

Manas pārdomas

15732549

Restoration of Faith

Kaut arī autors ievadvārdos brīdina, ka Restoration of Faith ir vieni no viņa pirmajiem soļiem rakstnieka karjerā (ne tikai Harija Drezdena pasaulē), nebija nemaz tik traki. Tā kā visus šos maziņos darbus klausījos audio formātā, tad iespējams daļa nopelnu pienākas arī The Dresden Files sērijas ierunātājam – James Marsters (un manu pārsteigumu, kad no māte Gūgles un tantes Vikipēdijas uzzinu, ka viņš ir tēlojis Spaiku Bafijā un Eņģelī :D ).

Harija instinkti mesties palīgā briesmās nonākušām sievietēm ir bijis vienlīdz spēcīgs arī pašos pirmsākumos. Šajā stāstā Harijam vēl nav pašam sava privātdetektīva licence, bet neliedz palīdzēt atrast pazudušu meiteni, kura vienkārši grib saņemt uzmanību un mīlestību, nevis tikai bagāto vecāku ‘’dāvanas’’.

4271488

Vignette

Pārāk īss trīs lapaspušu diskusija starp Hariju un galvaskausā parasti mītošo garu Bobu par piemērotāko tekstu sludinājumam, kas piesaistītu klientūru. Ja ir lasītas vismaz dažas pamatsērijas grāmatas, humors, kā Boba kāre uz romantiskajām grāmatām un ieteikums nolīgt sekretāri (vēlams ar garām kājām), būs labāk uztverams.

It’s My Birthday Too

Ņemot vērā traumatiskos notikumus Harija bērnībā un jaunieša gados, dzimšanas dienu svinēšana (gan sava, gan citu) nav bijis tas gaidītākais pasākums. Tomēr, kad runa ir par brāli Tomasu, lai arī kāds vampīrs viņš nebūtu, progress ir nepieciešams. Interesanti, ka Tomasa dzimšanas diena sakrīt ar Valentīndienu. :D Protams, tas nebūtu Harija Drezdena stāsts bez neparaudzētiem nāves draudiem!

Heorot

Šajā stāstā Harijs parāda, cik labs viņš ir uz kompromisiem, lai sasniegtu mērķi un palīdzētu klientam, ja ir pat gatavs sadarboties ar Džona Markoni padoto Ms.Guard, lai atrastu Ziemas feju monstru nolaupītu jaunlaulātā sievu. Neizpaliek arī uzslavas slavenajam Maka (Mac) pašbrūvētajam un daudzu balvu ieguvušajam alum.

Day Off

Līdzīgi notiek arī šajā stāstā, kad muļķis Harijs ir iedomājies, ka varēs paņemt brīvu dienu no nogurdinošā darba – Čikāgas un pasaules glābšanas no visa ļaunā! Nebūt nepalīdz arī, ja no mājas pagraba nāk dūmi ar tiem pavadošiem būkšķiem, jo mācekle Mollija nodevusies eksperimentu dienai.

2575572

Backup

Novele no Tomasa skatpunkta, kura atklāj, cik patiesībā grūti Tomasam ir noturēt grožos savu iekšējo dēmonu, kas alkst pēc barības (cilvēks). Lai izlīdzētos ar ‘’uzkodām’’, Tomass, izveidodams francūža geja personību, ir atvēris skaistumkopšanas salonu un pats frizē. Jautrākie brīži ir publiski kopā ar Hariju, par cik faktu, ka abi ir brāļi, būtu pārāk bīstami zināt plašākam personu lokam, kā nepieciešams. Vēl papildus slogs Tomasam tiek uzlikts, kad viņa pienākumus pildīt sauc The Oblivion karš, un ir jāpalīdz Harijam tā, lai viņš neko nenojaustu.

The Warrior

Ne visiem Baznīcā ir pa prātam, ka Harija glabāšanā pēc tam, kad Krusta bruņinieks Maikls vairs nespēj pildīt savus pienākumus, ir nonākuši veseli divi svētie zobeni. Dažu uzskati par pareizāko rīcību cīņā ar pārdabisko ļaunumu ir doties nežēlīgā uzbrukumā un dot kārtīgu triecienu, tā lai sajūt!

Last Call

Dzirdēt Maku (Mac) bilstam tik daudz vārdu vienu pēc otra, ja ir pierasts pie aprautām frāzēm un piekrītošiem rūcieniem, mīmikām, bija kaut kas. :D Vēl trakāk, ja viendien ieejot Maka bārā, skatam paveras kautiņa sekas; vietā, kura pēc Unseelie Accords ir pasludināta par drošu ‘’miera ostu’’, kas tāds ir neiedomājams. Tad nu Harijs palīdz draugam noskaidrot, kurš un kas ir pie vainas!

11277566

Love Hurts

Trīs dubultpašnāvības, kuru upuri iracionāli pēkšņi ir iemīlējušies viens otra līdz neprātam, ir tā kā drusku par aizdomīgu (īpaši, ja pēdējie bija brālis un māsa), tādēļ detektīve Mērfija pieaicina talkā Hariju Drezdenu. Starp abiem sērijas garumā virmo ne tikai draudzība un koleģiāls respekts, bet vienmēr tas ticis nostumts tālākā plauktā, bet lietas mainās, kad izmeklēšanas gaitā, izejot ārpus ierastās kārtības, abi riskē paši ar savām dzīvībām!

Aftermath

Vien dažas stundas pēc Changes beigām Kārenai Mērfijai šķiet, ka Harijs beidzot vairs nav spējis izsprukt no Nāves tvēriena. Redzam ne tikai viņu sērojam, bet arī Kārenas spēku, kad viņa kopā ar jauniešu vilkatīm ‘’Alfas’’ apņemas nepieciešamības gadījumā ieņemt Harija vietu un aizstāvēt Čikāgu!

**

Kopumā ļoti labi stāsti (protams, ne visi vienlīdz interesanti), kuri tikai iedrošina jaunajā gadā atsākt klausīties šo sēriju!

John U. Bacon – The Great Halifax Explosion: A World War I Story of Treachery, Tragedy, and Extraordinary Heroism

34217580

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Harper Audio

Manas pārdomas

Lielākā eksplozija cilvēces vēsture pēc nomestajām atombumbām uz Japānas notika klusā 1917.gada 6.decembrī. kas Kanādas (tad vēl tiešas Lielbritānijas pakļautībā) ostas pilsētu Halifaksu līdz nepazīšanai. Postaža ir vienlīdz prātam neaptverama cilvēku upuru ziņā – aptuveni 1,6 tūkstoši mirušo jau no sprādziena vien, astoņi līdz deviņi tūkstoši dažāda smaguma pakāpes ievainoto, no kuriem daudz ir ar stikla lauskām, un vēl vairāk bez pajumtes palikušo, kuru mājas iznīcina sprādziena radītais triecienvilnis vai pēc tam no krāsnīm izcēlušies neskaitāmie ugunsgrēki.

The Great Halifax Explosion varētu iedalīt trijās daļās. Pirmajā tiek ieskicēta globālā situācija saistībā ar ieilgušo (Pirmo) pasaules karu un Halifaksas loma tajā, kā arī pāris halifaksiešu puišu vēstules, kurās dažs labs cer uz pietiekamas nopietnības ievainojumu, lai tiktu prom no drausmīgajām tranšejām; pat darbs aiz papīru kaudzēm pie rakstāmgalda vairs nešķiet nekas traks.

Otrajā galvenā uzmanība atvēlēta personām, kuras tieši vai netieši ir bijušas atbildīgas gan par munīcijas un sprāgstvielu pārpildītā kuģa SS Mont-Blanc sadursmi ar SS Imo, un dažādajiem apstākļiem, kas pie tā noveda. Gan par cilvēkiem, kuri bija informēti par SS Mont-Blanc bīstamo kravu, bet nepapūlējās pabrīdināt citus, ņemot vērā, ka kara apstākļu dēļ kuģi ‘’nereklamē’’, ka uz tiem ir sprāgstvielas, lai nekļūtu par mērķi Vācijas zemūdenēm, gan par notikumu gaitu 6.decembra rītā līdz lielajam sprādzienam.

Trešo tad atvēlētu plašajiem palīdzības pasākumiem. Ja pirms tam starpvalstu attiecības ar ASV par draudzīgām nenosauksi, ko izsauc ASV neitrālā pozīcija militārajā konfliktā un draudi par Kanādas teritorijas aneksiju, tad ASV palīdzība un galvenokārt no Bostonas (+/- līdzīgā attālumā pa dzelzceļu kā Montreāla) to pilnībā izmaina, ko dīvaini būtu saukt par katastrofas ‘’pozitīvo efektu’’. Prieks, ka garām bez atzinības netiek palaisti arī vietēji Halifaksas (izdzīvojušie) iedzīvotāji un varoņi, kuri pacēlās pāri postažas radītajām grūtībām un sērām, lai palīdzētu līdzcilvēkiem un svešiniekiem.

Fascinējošs stāsts, kas tomēr ir bijis pārāk mazs, lai būtu spējis iekļūt manās vēstures stundās. Šeit īss video par pašu kuģu sadursmi un tā sekām, tālāk gandrīz 3x garāks un līdz ar to detalizētāks video un visbeidzot 1997.gada dokumentālā filma.

Diana Gabaldon – Dragonfly in Amber (Outlander #2) (Audio book)

5364

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Priekš Svešzemnieces grāmatu sērijas (vai seriāla) superfaniem Dragonfly in Amber lasīšana var iesākties ar zināmu šoka devu (kā šeit), jo grāmatas ievadā Klēra 1968.gadā kopā ar 20 gadīgo meitu Briannu no ASV atgriežas Skotijā, lai noskaidrotu, ko vēsture stāsta par Džeimiju un viņa Lelibrokas ļaudīm, bet galvenokārt, lai meitai atklātu viņas bioloģiskā tēva patieso identitāti. Lai to paveiktu Klēra un Brianna dodas pie mācītāja audžudēla un vēsturnieka Rodžera Veikfīlda (ar patieso izcelsmi no MacKenzie klana), un kaut arī ‘’Svešzemniecē’’ nesastapt mīlestību no pirmā acu skatiena (un labi, ka tā), tomēr mājienus par neizbēgamo Rodžera un Briannas ceļu pa romantisko mīlas taku grūti palaist garām. Nebūt nevaru lepoties ar izmisuma pilnu reakciju uz romāna sākumu; pat nebūtu vilšanās, ja uz to būtu bijis fokuss šajā grāmatā.

Tomēr tā nebūt nenotiek, un romāns pamatā turpina no vietas, kur noslēdzās Outlander, kad Klēra un Džeimijs ir spiesti doties uz Franciju gan pašu drošības labad, gan, lai izmantotu nelielās Klēras priekšzināšanas par skotu klaniem postošo Culloden kauju un mēģinātu novērst neveiksmīgo sacelšanos pret Anglijas troni. Abiem nākas diendienā izmanīgi lavierēt izmanīgi pa aristokrātu aprindām un pie reizes atstāt iespaidu uz Francijas karali Luiju XV, lai pastāvētu pat nelielākā iespēja novērst katastrofu, un pie reizes netikt apsūdzētiem pretendenta prinča Čārlza Edvarda Stjuarta nodevībā. Interesantākais jaunais tēls šķita puika Fergus, kuru Džeimijs sākotnēji nolīgst, lai viņš uz laiku ‘’aizņemtos’’ Čārlza vēstules, bet maz pamazām kļūst sirdij tuvs gan Džeimijam, tā Klērai.

‘’Spāres dzintarā’’ vēsturiskās daļas kvalitāte nav cietusi gandrīz nekādus zaudējumus salīdzinoši ar sērijas atklājēju, un to pašu, neieslīgstot debatēs par dažu labu rīcību no Džeimija puses vai to, ka Klēra to pieņem, var teikt arī par romantisko pusi/Džeimija un Klēras attiecībām. Pat ja šis tas, kā Francijas karaļa iesaistīšanās romāna darbībā, ir tā patālāk no varbūtējo notikumu realitātes, tad Diānas Gabaldones valodas stils apvienojumā ar audio izpildījumu ātri vien ļauj to piemirst.

Šeit un šeit vēl arī citu lasītāju viedokļi. :)

Juli Berwald – Spineless: The Science of Jellyfish and the Art of Growing a Backbone (Audio book)

34758417

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin RandomHouse audio

Manas pārdomas

Spineless: The Science of Jellyfish and the Art of Growing a Backbone ir reizē autores Juli Berwald memuārs par viņas ceļu uz medūzu pasauli un pieaugošo fanātisko apsēstību ar tām, kad galu galā tiek pārvarēti dažnedažādākie šķēršļi un grūtības, lai pieliktu savu roku šo maģisko radību izpētē, kas, gan aplamu pieņēmumu dēļ, gan rezultējoša finansējuma trūkuma dēļ (kā arī no cilvēku skaita kā tāda, kas to darītu), nav noticis ar pārlieku lieliem apgriezieniem. Viens gan jāsaka, ka autorei ir kārtīgi noveicies ar saprotošu ģimeni, kura ar sapratni reizēm piecieš sajūsmu pilnas lekcijas un citādus ar medūzām saistītus izgājienus.

Bieži vien mediji, lai savāktu vairāk klikšķu, ar skaļiem virsrakstiem pievēršoties sensacionālākām detaļām, palaižot garām kopainu. Ja biežāk novēro medūzu ‘’saziedēšanu’’(blooming), jau tiek celta trauksme par ļaunuma iemiesojumiem, kas ar dzelošajiem taustekļiem bez maz vai pārņems pasaules varu. Interesanti bija klausīties par medūzu un klimata pārmaiņu savstarpējo mijiedarbību, kā neilgtspējīgo zivju pārzvejošanas vai kuģu balasta ūdeņu un invazīvo sugu ietekmi uz okeānos un jūrās sastopamo dzīvnieku dažādību, koraļļu stāvokli u.c. Personīgi zināju par to, ka kukaiņi būs ‘’nākotnes ēdiens’’, bet grāmatā sastopamās kulinārijas detaļas pārliecināja neatteikties no iespējas, ja tāda rastos, nobaudīt kādu medūzu. :D

Gluži kā šajos nelielajos video (te, šeit un šiten), tā arī Spineless pasniegtā informācija būs viegli saprotama arī nepārzinot tematiku. : ) Diemžēl par pārsteidzošo un resursus prasošo mugurkaula evolucionāro rašanos pasaulē, kuru lielākoties klāj ūdens, gan bija mazāk kā cerēts.

Ja nu gadījumā temats šķiet vismaz kaut cik saistošs un non-fiction žanrs nebaida, tad šeit ir iespējams noklausīties 10 minūšu paraugu.

Diana Gabaldon – Outlander (Outlander #1) (Audio book)

10964

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Ir 1945.gads un kara medmāsa Klēra Bīčema, ar savām acīm redzējusi kara radītos posta darbus, atgriežas dzimtenē un dodas ar vīru Frenku otrajā medusmēnesī uz Skotiju, lai kopā atgūtu kara dēļ nošķirtībā zaudēto laiku.

Tā vietā pēc vēsturiskas vietas (kromlehs) apmeklējuma Klēra attopas 200 gadus tālā pagātnē. Laikā, kad raganu tiesas vēl rit pilnā sparā, nemaz nerunājot par plašākām sieviešu tiesībām, un tehnoloģijas arī pēc ’45.gada standartiem ir tālu no ierastā komforta. Varbūt man Klēras straujā pielāgošanās jaunajiem apstākļiem, ņemot vērā, ka viņai nav jāsamierinās ar, piemēram, interneta un mobilo telefonu neesamību, likās daudz saprotamāka atšķirībā no šī lasītāja, kuru nepārliecināja Klēras adaptēšanās spējas.

Kā grāmatas galvenā varone Klēra apbur uzreiz. Viņai, lai nekļūtu par vieglu upuri kādam raganu medniekam vai netiktu apsūdzēta par angļu spiedzi, ir labi jāapdomā pirms atbildēt uz jautājumiem par viņas izcelsmi un to, kur šobrīd atrodas viņas piederīgie, un skaidri saklausāmais angļu akcents vai viegli nolasāmās sejas izteiksmes nudien nepalīdz, kad ir nepieciešams savīt puspatiesības un nepateikt skaļi, ka esi no nākotnes. Vienlaikus Klērai jāpārcieš emocionālas dilemmas gan attiecībā uz nākotnē palikušo (un tehniski vēl neeksistējošo ‘’vīru’’), gan par to, vai būtu morāli pareizi mēģināt kā nebūt ietekmēt vēstures notikumus, zinot lielos vilcienos, kam būtu jānotiek. Tajā pašā laikā Klēras rīcība, piemēram, cenšoties atgriezties savā laikā, ir tik stulba un neapdomīga, ka konstanti, sižeta virzības nolūkos, tiek apdraudēta viņas un citu dzīvība, kam seko maģiska izglābšanās (nereti pēdējā brīdī), kas nedaudz nosit lasītprieku uz leju.

Šis minētais glābējs svešzemnieces Klēras gadījumā ir skots Džeimijs Freizers. Pats vīrišķības iemiesojums, ar kuru mielēt acis var katrs romantiskā žanra fans. Labi zinu, ka pats tāds neesmu, bet vēsturiskais fons un audio formāts, iespējams, padarīja to visu daudz pieņemamāku. Džeimijs ir puisis gan ar dramatisku personisko vēsturi, par ko liecina ne viena vien rēta, gan arī savā neilgajā mūžā ir paspējis pārciest arī traģiskus atgadījums ģimenes kontekstā. Viss, lai iedrošinātu lasītāju just līdzi un piedot tām pāris negatīvākām īpašībām, vai vismaz norakstīt tās uz attiecīgā laika īpatnībām.

‘’Svešzemnieces’’ tēli ir skaidri iedalāmi labajos (kā Klēra un Džeimijs) un sliktajos (kā angļu kapteinis Rendels), kā arī romāns noteikti ir vairāk tendēts pieaugušo auditorijai, kādēļ mani nedaudz pārsteidza latvisko izdevumu vāki jau pirms biju iesācis sēriju. Sērijas popularitātei (šķiet vairāk pateicoties seriālam) iemesli ir, pat tik ļoti, ka februārī varētu vairāk iemērkt kāju arī citās romantikas žanra grāmatās :D, par to liecina ne tikai meistarīgais valodas stils, kad arī, ja nekas diži nenotiek, garlaicīgi nav, bet arī viedokļu bagātība gan pašmāju blogos, gan Youtube.

Jonathan Maberry – Patient Zero (Joe Ledger #1) (Audio book)

3993839

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Džo Ledžers tiek iemests baseina dziļajā galā, viņam kā ar bomi tiek iebelzts pa galvu, kad līdz šim nedzirdēta DMS(Department of Military Science) aģentūra ar ļoti noslēpumaino Mr. Church priekšgalā rekrutē Džo bīstamākajam uzdevuma viņa karjerā – pasaules glābšana no potenciālas zombiju apokalipses. Bet tieši veids, kā DMS izvēlas atlasīt sev derīgos aģentus no, tā teikt, pelavām, ir tas brutālākais. Bez jebkādiem brīdinājumiem vai paskaidrojumiem Džo Ledžers nokļūst vienā telpā ar cilvēku(teroristu), kuru mazāk kā pirms 48stundam viņš jau vienreiz kā nogalināja. Acīmredzami ar pasauli kaut kas nav īsti riktīgi, ja tev nākas veikt kaut ko tādu atkārtoti…

Patient Zero pārsvarā norisinās no Džo skatpunkta un tikai īsi un fragmentāri dod ieskatu ļaundaru/teroristu nometnē. Varbūt lasot fizisku grāmatas eksemplāru būtu citādāk, bet šajā konkrētajā audio grāmatas ziņā labi, ka tā, jo ierunātājam, kuram citādi par visu romānu kopumā var novēlēt uzslavas, liels mīnuss bija identiskās balsis un intonācijas gan galvenajam labajam tēlam Džo, gan zombiju apokalipses finansētājam un vienkārši superbagātajam Sebastian Gault. Šeit skatāms video, kur autors pats raksturo savu varoni Džo Ledžeru. :)

Sebastians – multimiljonārs (ja ne pat miljardieris) un reizē arī plaši pazīstams labdarības projektu atbalstītājs tik ļoti pielūdz alkatīgo $ dievu, ka maz pamazām ir izperinājis. La realizētu mērķi nedaudz pabiedēt Amerikas Savienotās Valstis, izkaisīt pietiekoši daudz informācijas vakcīnas izveidi, lai tā pārsviestu savus milzu tēriņus no militārās nozares uz farmāciju. Atliek vien uzvest pietiekami draudīgu izrādi ar augstu ticamības pakāpi, bet tā, lai nepāršautu pār strīpu, un nauda varēs sākt ripot. Tomēr, kā par nelaimi, lai plāni kustētos uz priekšu, nākas piesaistīt reliģiskāk noskaņotus partnerus, kuriem ideoloģija ir spēcīgāka par materiālajām dziņām.

Ja neskaita Džo vadīto Echo komandu, tad no otrā plāna tēliem visintriģējošākais būtu jau pieminētais misters Church, kas, starp citu, nav pat viņa īstais uzvārds. Lai kam Džo vaicātu neviens īsti nezin, kas viņš ir, un kopā salasās vien leģendām līdzīgi stāsti un baumas, kā arī viņa spēja ietekmē augstos amatos esošas personas, ieskaitot valsts prezidentu, ir vērā ņemamas, kas noteikti prasa, lai azotē atrastos neviens viens paslēpts ‘’netīrs’’ vai vienkārši vērtīgs noslēpums.

Patient Zero ir spriedzes pilna! Grāmata, kurā katra nākamā sadursme ar zombijiem ir dramatiskāka par nākošo, un tā vien šķiet, ka nākamo nemaz nav lemts piedzīvot!