Michael Mammay – Planetside (Planetside #1)
Manu viedokli un iespaidus varat izlasīt šeit
audiogrāmata
Mark Wandrey – Cartwright’s Cavaliers (The Revelations Cycle #1) (Audio book)
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Seventh Seal Press
Manas pārdomas
Nākotnes pasaulē, kurā algotņu armijas ceļo pa Visumu, lai izpildītu līgumus un karotu citu miermīlīgāku citplanētiešu rasu vārdā, Džima apkārtmēri neiedvēš pārliecību par viņa lietderīgumu un spējām šajā jomā. Bet kas gan cits atliek, ja dažādu un ne pārāk pozitīvu iemeslu dēļ tavās rokās nonāk vienas no četru oriģinālo algotņu vienību (tās kuras izdzīvoja) vadības groži. Cilvēki nav vienīgā agresīvā rase, kura gūst peļņu šāda veida profesijā, bet noteikti ietilpst kategorijā starp veiksmīgājiem.
Pirmās grāmatas ietvaros lasītājs galvenokārt tiek iepazīstināts ar tēliem un pasaules uzbūvi un noteikumiem, kamēr uzdevumi, kuros piedalās Džima kompānija, lai paceltos no pelniem, kuros to iegrūda viņa mātes naudas kāre un parādi, vairāk kalpo par veidu kā to pasniegt un ne tik ļoti komplicēti, lai paši par sevi iznestu sižeta un grāmatas svaru.
Cartwright Cavaliers laikā noris arī ievērojama Džima tēla izaugsme no nevarīga un sevis žēlojoša 19gadīga bagātnieku puišeļa līdz bruņotu vīru komandierim, kurš pats pirmais būs tas, kurš metīsies pretim ienaidniekam. Par laimi, romantiskais piesitiens, ko autori ielikuši grāmatā, un Džima pirmās nopietnās attiecības nepārmāca pārējo grāmatas sižetu un nepārņēma galveno lomu pār visu citu.
Varbūt kādam traucēs fakts kā tālā nākotnē Džims Cartwright vēl joprojām ir mīksto rotaļlietu (kā My Little Pony) fans un kolekcionārs un nespēs tam tik pāri, lai izbaudītu pārējo grāmatu, bet kopumā, ja grāmatu un domājams gan šo, gan citas saistītās sērijas neuztver kā super nopietnu militāro zinātnisko fantastiku, tad nevajadzētu būt dižām problēmām. Turklāt grāmatas ierunātājs Craig Good veic pietiekami labu darbu, lai negrautu grāmatas sniegto uz leju; plus šķiet pavisam minimālās dozās ir pielietoti daži skaņu efekti, jo šaubos vai cilvēka balss to spētu paveikt – domājot šeit citplanētiešu /tāda kā mājdzīvnieka rases (dažs tēls nosauc par feju) parstāvi Splunk, ar kuru Džims sadraudzējas (talants uz tehniskām lietām un to salabošan) un kura kalpo kā diezgan nozīmīgs instruments, lai izkļūtu no bīstamām situācijām.
Šeit vēl cita lasītāja labs un vēl garāks viedoklis par grāmatu! :)
Dennis E. Taylor – For We Are Many (Bobiverse #2) (Audio book)
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Manas pārdomas
Oriģinālais Bobs un viņa daudzās (līdz grāmatas beigām vismaz 30+) replikanta kopijas turpina plašā Visuma izpēti, un, kamēr vieni turpina iesāktos projektus no sērijas pirmās grāmatas, tikmēr citi uzduras nepatīkamam pārsteigumam, kas kliegtin pieprasa lielu daļu uzmanības.
Gan autors, gan ierunātāja Ray Porter talants lieliski piešķir katrai Boba kopijai savu personību, rezultātā katrs no sižetiem nesajūk kopā, kad uzmanība pārlec no viena skatpunkta uz otru. 1)Par cik kodolkara sekas uz Zemes tuvākajā laikā padarīs dzīvi vismaz atlikušajiem aptuveni 15 miljjoniem cilvēku neiespējamu, tad cik nu tas ātri un kvantitatīvi ir iespējams tiek veidotas jaunas kolonijas uz piemērotām eksoplanētām. Varētu cerēt, ka tik kritiskā cilvēces izdzīvošanas brīdī būtu mazāka degsme pēc varas kāres un/vai liekiem strīdiem ar atšķirīgāk domājošiem cilvēkiem, bet notiek gluži pretējais. Galvu no tumšiem stūriem izbāž pat teroristiki noskaņotas grupas, lai atbrīvotu Visumu no tādas sērgas kā cilvēks.
2)Tikmēr liels procents no grāmatas tiek pavadīts kopā pie pirmās inteliģentās un sevi apzināties spējiīgās rases, kuru Bobiem izdevās atklāt. Šajā ziņā tiek sperts vēl solis uz priekšu attiecībā uz dažādajām Bobu personībām, jo kamēr vieni turpina atsvešināties un uztvert cilvēkus u.c. būtnes kā mazāk svarīgas par sevi un saviem ‘’radiem’’, tikmēr citi pieķeras tik ļoti, ka pat kļūst greizsirdīgi. Turklāt vēl dzimst ideja par jaunu cilvēku piesaisti replikantu rindām, lai Bobiem vairs nebūtu jāizklaidējas tik vienam ar otru. Protams, Bobs nebija vienīgais pasaules lielvaru radītais replikants, bet noteikti pats veiksmīgākais. Grāmatas ietvaros drusku vairāk tiek iepazīstināts draudzīgais austrāliešu replikants, kā arī šad un tad pieminēts fonā nostumtais konflikts ar brazīliešu radīto.
3) Trešais lielākais sižets šķiet vairāk ir sagatave nākošajai grāmatai, un tas ir konflikts ar The Others jeb inteliģentu insektu rasi, kuras vienīgais mērķis ir vairoties, kā vārdā pilnīgi visi citi tiek uztverti kā ēdiens un resurss, lai varētu šo procesu uzturēt. Apžēlotas pat netiek planētas ar jebkāda veida dzīvību uz tās; Visumā vietas ir tikai un vienīgi viņiem! Drusku atsauca atmiņā lielo nezināmo ļaunumu no Expeditionary Force sērijas, kurā arī kāda citplanētiešu rase ir plosījusies pa Visumu iznīcinot planētas. Vien šoreiz ilgi nav jāgaida līdz noskaidrojas vainīgas rases identitāte un šī iznīcināšana notiek stāsta ‘’tagadnē’’ nevis miljoniem gadu tālā pagātnē.
Bobiverse sērijas otrā grāmata For We Are Many pavisam noteikti nenolaiž kvalitātes latiņu zemāk par sērijas aizsācēju, tomēr svarīgi, kā jau vienmēr, ir būtu gatavam negaidīt no grāmatas, ko tādu, kas tā nav. Uz sīkām detaļām un izteiktu uzsvaru uz pasaules uzbūvi nevajadzētu iespringt, kā arī laika ritējums pašā stāstā ir straujš, kas Bobiem ir relatīvs jēdziens, jo kaut arī viņi spēj izanalizēt katru sekundes desmitdaļu vai arī paātrināt savu laika uzteri, tad dienas beigās un galu galā katrs no viņiem ir tik pat kā nemirstīgs, un daži gadi šurp vai turp diži daudz neizsaka, atšķirībā no mazāk nozīmīgiem ‘’dzīvajiem’’ tēliem, kuri grāmatā ņem dalību.
Iepalicēji #9
Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.
***
The Darkslayer #1-6 by Craig Halloran
The Darksley sērijā Kregs Halorans ir radījis nemirstīgas un visvarenas būtnes, kuras izklaidējas radot jaunas pasaules ar dažnedažādām inteliģentām un sevi apzināties spējīgām radīgām, bet lielākoties tās iemītnieki sevi paši iznīcina un/vai to radītājiem kļūst garlaicīgi, un aizmirst par iepriekšējo.
Bish ir viena no tādām, vien ar atšķirību, ka tās radītāja nevēlas būt kā citi, un pievērš sevis radītajai pasaulei pastiprinātu uzmanību. To apdzīvo dažādas jau ierastās fantāzijas žanrā sastopamas radības. Bet unikālas radības šai sērijai ir underlings; sīkas, bet daudzskaitlīgas būtnes, kuras ir šīs pasaules sērga un apzīmē ļaunās/tumšās puses galveno ieroci pret pārējām.
Venir (Venīrs) jeb Darkslayer grāmatas stāstu laikā ir galvenais spēka iemiesojums, kas cīnās pret underlings sērgu. Bish radītāja vienmēr dod kādam viņas pasaulē šo misiju, protams, tai personai to nezinot, un nerimstošo dziņu pret tiem cīnīties, lai būtu labo un ļauno spēku balanss. Kristālskaidrs sižets no grāmatas uz grāmatu un pilnībā ticami 3D tēli nebūs sērijas spēcīgākā puse, un vismaz pirmās sērijas laikā, tai noslēdzoties, nepaliek sajūta, ka diži kas būtu mainījies.
Vairāku grāmatu garumā Underlings, pēc savu burvju pielietošanas (un burvestības, kas tā teikt lau Venīram šo dziņu), tiek ļauta brīva vaļa laupīt un iekarot, nelīdz nekāds pretspars, bet galu galā Venīrs atgūst savu iepriekšējo burvestības laupīto ‘’ES’’, kas paredzami ļauj minēt, ka otrā Bish and Bone sērijā Venīrs turpinās uz viņa uzlikto dzīves misiju, iznīcināt visus Underlingus uz Bish pasaules.
Salīdzinoši ar abām sērijām par pūķa Nath un rūķa Brenwar piedzīvojumiem, tad gan tematiski, gan notikumu attēlojuma un problēmsituāciju ziņā, šī šķiet vairāk paredzēta jau drusku nobriedušākam/lielākam lasītājam, bet tik un tā vēl mazgadīgajam.
***
An Area of Darkness (India Trilogy #1) by V.S. Naipaul
Ceļojuma memuārs, kuru reiz paķēru no grāmatu maiņas punkta neko par to nezinot un uzsāku beidzot lasīt – vien aiz sekliem iemesliem 1)oranžā Penguin spine muguriņa un 2)salīdzinoši mazais lpp apjoms, kas gan izrādās ir mānīgs faktors sīkā fonta dēļ.
Pēc grāmatas izlasīšanas pārņem miksētas un pretrunīgas sajūtas/iespaidi. No vienas puses autors, dzimis un audzis Trinidadā un vēloties apskatīt vecvecāku dzimteni, atspoguļo Indijā redzēto un piedzīvoto neko neslēpjot, un nešaubos, ka vairāk vai mazāk vismaz no aprakstītā nav mainījies, bet tajā pašā laikā varēja just zināmu augstprātību vai vismaz vietējo iedzīvotāju nolikšanu dzīves apstākļu, nabadzības u.c. faktoru dēļ.
Neesmu lasījis šī autora daiļliteratūras prozu, bet šajā grāmatā sastaptais nebūt neiedvesmoja meklēt triloģijas turpinājumus.
***
Sycamore Row (Jake Brigance #2) by John Grisham
Tā vien šķiet vairumu Grišama grāmatu var noteikti lasīt individuāli, pat ja tās ierindotas kādā sērijā un tēli atkārtojas, bet izšķīros uzsākt klausīties šo par cik pagājuši jau vairāk kā pieci gadi kopš būšu lasījis A Time to Kill jeb Laiks Nogalināt, kā arī +/- tuvākajā laikā plānos ir lasīt The Summons.
’80.gadu beigas, Misisipi štats un balta miljonāra pašnāvība pēc ilgstošas un neveiksmīgas cīņas ar vēzi, bet šokējošākais vairumam, ka dienu pirms liktenīgā akta, viņš ar roku uzraksta testamentu, kurā izslēdz jebkādu varbūtību, ka viņa bērni vai mazbērni saņemtu kaut centu un 90% atstāj melnādanai mājkalpotājai.
Interesantāk par gala iznākumu un to, kurš testaments un pēdējā griba tiesas prāvā gūs virsroku, un bija skaidri noprotams, kurai pusei jājūt līdzi, bija klausīties gan labajā ierunātāja Michael Beck sniegumā, gan sekot līdzi lieliskajam prozas izpildījumam un ceļam no vāka līdz vākam.
***
Only Human (Themis Files #3) by Sylvain Neuval
Labs noslēgums labai sērijai, kura piedāva vienu notikumu scenāriju, pilnu ar bailēm par citplanētiešu invāziju un cilvēces galu, pēc tam, kad uz Zemes tiek atrasts milzu robots ar nepārprotamu citplanētiešu izcelsmi.
Waking Gods noslēdzās ar vērā ņemamu klifhengeri, kad galvenos varoņus pēc nosacītas uzvaras varētu teikt teleportē uz robotu izcelsme planētu, kur spiesti pavadīt teju desmit gadus. Tas ko viņi dabūn redzēt atgriežamies mājās gandrīz nevarētu būt vēl sliktāk. ASV un Krievija izmanto katrai no tām pieejamo robotu, lai iekarotu citas valstis, un visapkārt pasaulei izveidotas neskaitāmas koncentrācijas nometnes, par kuru upuriem kļūst cilvēki, kuru gēnos, pašiem to loģiski nekotrolējot, pēc trim tūkstošiem gadu ir palicis visvairāk citplanētiešu gēni. Kā arī dažā labā reģionā cilvēkus izraugās arī to nacionalitātes un reliģijas piederības dēļ.
Tā vietā, lai apvienotos zem viena Zemes karoga un kļūtu stiprāki, ja nu naidīgi noskaņoti citplanētieši uzrodas vēlreiz, tas pats iemesls tiek izmantots, lai pastrādātu neiedomajamus briesmu darbus. Un autore dod tēliem mazāk kā 400lpp, lai rastu risinājumu un vērstu tik plašu katastrofu uz labo pusi.
Michael Mammay – Planetside (Planetside #1) (Klausāmgrāmata)
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: HarperAudio
Manas pārdomas
Jau no pašiem pirmajiem mirkļiem gandrīz jau atviļinātajam pulkvedim Carl Butler ir pamats apšaubīt viņam sniegtos iemeslus, kādēļ tieši viņš tiek izraudzīts, lai tiktu ekpresātruma nosūtīts uz Cappa bāzi un noskaidrotu, kas noticis ar High Councilor dēlēnu pēc sadursmes ar attiecīgās planetās inteliģentajiem pamatiedzīvotājiem (Cappans). Kā lai atsaka, ja lūgumu uz šķietami tiešu un vieglu uzdevumu, izsaka politiski ļoti spēcīgs bērnības draugs.
Bet, vai dieniņ! Nonākot uz Cappa planētas tikpat kā nekas Karlam nesokas gludi bez aizķeršanās un nebūt ne paša vainas dēļ. Kur vien tu griezies reti kurais vēlas, ka Karls tiktu pie patiesām un skaidrām atbildēm. Bet Karls nebūs no tiem, kas tik viegli padosies, un raks vēl dziļāk un ar lielāku sparu, jo lielāku pretestību sajutīs. Turklāt atklātais ir šokējošs uz pavisam grandiozākas skalas ar potenciālu iesviest cilvēces izveidoto impēriju vēl nebijušā konfliktā (neatminos, ka grāmatā tas būtu ticis definēts, un pat ja dažviet ir minēts, tad spraigā sižeta pārbagātībā atņema tam visu slavu).
Planetside nav pati garākā šogad lasītā/klausītā grāmata, bet neesot truliem, garlaicīgiem brīžiem nedaudz pārņēma vēlme kaut tā tāda būtu, protams, ar nosacījumu, ka nezūd kvalitāte. To turpinot savā ziņā neliels prieks par to, ka šī ir duoloģija nevis triloģija un ka tiek izslēgts risks izvilkt sēriju garumā ar tukšu un nevajadzīgi lieku pildījumu starp kulmināciju sērijas noslēgumā.
Planetside nebūs zinātniskā fantastika ar kosmosa kuģu cīņām, bet gan lieliska mistērija uz pret cilvēkiem naidīgas citplanētiešu planētas, ko vēl labāku padara tās ierunātājs R.C. Bray. Pagaidām zombiju apokalipse Arisen ir vienīgais negatīvais izņēmums, kas dzirdēts.
Mēneša grāmata #54 – Jūlijs 2019
Glynn James, Michael Stephen Fuchs – Arisen, Omnibus one – #1-3 (Audio book)
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Podium Publishing
Manas pārdomas
Kad zombiju apokalipse ar plašu vēzienu noliek cilvēci uz ceļiem Britu salas, pateicoties ģeogrāfiskajiem faktoriem, paliek pēdējais dzīvo cilvēku izdzīvošanas bastions. Internets, lielākā daļa satelītu un cita veida plašsaziņas līdzekļi ir tikpat kā izgājuši pilnībā no ierindas, un, cik tas būtu zināms grāmatas varoņiem, tad, neņemot vēra izdzīvotāju grupiņas šur un tur, pēdējie aptuveni 50miljoni dzīvo cilvēku atrodas uz viņu salas. Protams, ja autors būtu dzimis citur, tad par galveno patvērumu droši vien kļūtu cita liela sala.
Vajadzēja man par iepriekšējo noklausīto R.C. Bray grāmatu ieminēties, ka diez vai tik ilgi mana veiksme izvilks, lai nesastaptu grāmatu, kuru viņa talants nespēs izvilkt līdz ļoti labam līmenim. Varbūt vaina un akmens arī ir vairāk atrodams manā pusē, jo, cik atmiņa ļauj atcerēties, tad pēdējās zombiju apokalipses grāmatas nav diez ko patikušas. Kā pats pirmais jautājums autoram un varoņu iespējai kaut kā izdzīvot tālāk, ir par to, kas notiek ar visām AES pasaulē un vai tik tiešām visas vai tik pat kā visas izdodas laicīgi un veiksmīgi izslēgt, lai viss pārējais aprakstītais maz būtu iespējams.
Skatpunkti un lokācijas ik pa brīdim bez īpaša brīdinājuma mainās, kam audio grāmatas sakarā nākas pievērst lielāku uzmanību. Bet attiecībā uz dažiem tēliem, vairākkārt kaitināja to absurdais idiotisma un stulbuma līmenis (cerams tāds bija mērķis), kas apvienojumā ar diezgan jūtamo reliģiozitāti viscaur grāmatai tos nepadarīja vieglāk izturamus.
Ja citkārt varasiestādes un armijas ir pirmās, kas krīt zombiju masu pārspēka priekšā, un par idzīvošanu cīnās vairāk vai mazāk ikdienas cilvēks, tad Arisen sērijā un vismaz galvenajā norises vietā armijai ir izdevies noturēties varas grožos. Kas vairāk pamudināja mani savā iedomu TBR listē cita autora Nick Stone sēriju pacelt uz augšu. Bet šo kaut kad nākotnē turpinātu klausīties vien pateicoties tās ierunātājam.
Dean F. Wilson – The Coilhunter Chronicles – #1-3 (Audio book)
Linki uz grāmatu Goodreads lapām
Manas pārdomas
Noksa pasaulē mežonīgi ir nevis Rietumi, bet gan Ziemeļi. Cik tālu acs vien var saskatīt, to pasauli ir pārņēmusi smilts, tuksnesis un saule. Jau sen šajā zemē vairs neeksistē kaut kas valsts pārvaldei līdzīgs, kuras iestādes un organizācijas nodrošinātu likumu un kārtību, tādēļ nu jau bēdīgi slavenais atlīdzību mednieks ir uzņēmies lielā mērā uz sevi būt par likumu Mežonīgajos Ziemeļos un aizstāvēt tos, kuri to nespēj, sodīt katru un slepkavu, zagli un bezgodi, kas būtu to pelnījis. Kaut kur uz dienvidiem eksistē Iron Empire, kas vēl varētu atbilst vienotas valsts apzīmējumam, bet pēc aprakstītā tā vien šķiet, ka to pārvalda vien labāki un gudrāki bandīti par tiem, kurus var atrast ziemeļos.
Jāatzīst un varbūt vairs ne pirmo reizi, ka man tagad ir grūti iztēloties, ka audio grāmatu ierunātājs R.C. Bray varētu padarīt grāmatu sliktāku par to, kāda tā būtu lasot pašam, un kaut arī protams var gadīties, ka par spīti rūpīgai atlasei vai kā, viņam ir bijis vai tiek lemts ierunāt pilnīgāko sū–.
Sērijas debijā tūkstošvārdu vīrs Nokss, jo tikpat kā katrs, viņu ieraugot, izdomā jaunu iesauku un neskatoties uz salīdzinošu tehnoloģiju deficītu tenkas ceļo ātri un viens no populārākajiem ir Coilhunter, jau gadiem, parālēli cenšoties atbrīvot Ziemeļus no padibenēm, meklē personas un vispirms to identitātes, kuras vainojamas viņa sievas un divu bērnu slepkavībās, kas prakstiski ir Coilhunter izcelsmes stāsts, pat ja arī pirms tam viņš bija atlīdzību mednieks, bet ne ar tik lielu nodošanos un reizēm pašupurēšanos.
Pie otrās grāmatas apraksta treknrakstā iezīmēts teikums, ka grāmatas var lasīt kā individuālus stāstus un tīri teorētiski nebūs melots, jo katrā ietvertais piedzīvojums tiek sakarīgi noslēgts līdz nelielās grāmatas beigām, bet, lai iepazītu un savā veidā iemīlētu ārēji skarbo Noksa tēlu, rekomendēju gandrīz vai obligāti sākt ar pirmo.
Kamēr otrajā sērijas grāmatā Rustkiller Nokss nespēj ignorēt divus nelaimē nonākušus mazgadīgos, tad iekš Dustrunner atlīdzību mednieks pats kļūst par medījumu un iegūst pats savu Wanted plakātu, kad viņam ne tikai tiek tā laime uziet asinspirts sekas kādā indiāņu ciematā, bet beigu beigās izrādās, ka vainīgie labprāt noveltu vainu uz viņu ar vietā un nevietā esošiem ‘’pierādījumiem’’. Un ņemot vērā to, ka Noksam ienaidnieku ir vairāk nekā debespušu, tad attaisnot savu vārdu no nelietīgajām un nepatiesajām apsūdzībām nebūt nav viegls uzdevums.
Tagad atliek vien maza mini dilemma – gaidīt nenoteiktu nākotni līdz iznāk turpinājumi audio formātā, vai ilgi negaidīt un mesties iekšā nākošās grāmatas Lostlander piedzīvojumos.
Iepalicēji #6
Iepalicēju raksts ir mājvietu gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.
***
Dirt (Stone Barrington #2) by Stuart Woods
Stouns Baringtons~ jau vairākus gadus kā nestrādā par detektīvu, bet tā vietā izmanto savus talantus augsti stāvošas advokātu firmas labā, ja tai gadās svarīgas, bet neordināras lietas, kurās noder Baringtona ilgā policijas darba stāža pieredze.
Šoreiz palīgā jāsteidz liela mēroga baumu kolumnistei un žurnālistei Amandai, kura pati šoreiz var izbaudīt to, kā ir būt saņēmēja pusē, pēc tam kad pieķerta kompromitējošā situācijā. Ļaundaris netērē tam ne mirkli, lai izsūtītu skandalozos jaunumus visiem, kam tie varētu interesēt ar pamatmērķi, lai tik vairāk varētu kaitēt Amandas reputācijai. Kas sākas kā vienkāršs uzdevums noskaidrot personas vai personu identitāti, kuri atbildīgi par uzbrukumu ne tikai žurnālistes karjerai un reputācijai, bet arī vairākām citām mediju un izklaides biznesā vērā ņemamām personām, ātri vien iegūst citu nopietnības pakāpi, kad par minēto ļaundauru upuri kļūst cits izbijis policists.
Gari un plaši apraksti nebūst Dirt stiprākā puse, kā jau pie daudziem trilleriem vai kriminālromāniem nākas ievērot ticamības līmeņa latiņas zināmu un apzinātu pazemināšanu, bet to apzinoties Stone Barrington otrā sērijas grāmata un tās ašie un raitie dialogi sagādās labu izklaidi. Papildus liels mīnus, vismaz šodien 2019.gadā, ir manierē kādā attēlotas sievietes gan grāmatā kopumā, gan galvenā varoņa Baringtona dzīvē.
***
Zirneklis istabas stūrī (The Project #1) by Nikki Owen
Gandrīz līdz pašām grāmatas beigām darbība norit divos laikos. Pirmajā galvenā varone Marija uzsāk psihoterapijas kursu šķiet pēc uzvaras apelācijas tiesā, kurā žūrija viņu attaisno priestera slepkavībā. Tomēr jau pirmie jautājumi no psihoterapeita puses mudina gan lasītāju, gan Mariju Martinesu izturēties ar aizdomām. Otrajā var noprast, ka darbība norit pagātnē, bet ne to, cik senā, aprakstīti notikumi sākot ar Marijas nokļūšanu cietumā un apstākļiem tajā, līdz pat atkārtotajai tiesas prāvai.
Tomēr visu laiku lasītājs nevar pilnībā uzticēties Marijas paustajam viedoklim vai viņas notikumu versijai, jo ne tikai viņai ir Aspergera sindroms, bet papildus arī varbūt cieš no šizofrēnijas, bet pavisam noteikti gan bērnībā, gan tīņa gados un turpinot pieaugt tikusi pakļaut kaut kāda veida eksperimentiem. Protams autorei ar to vien nepietiek un eksperimentu izpildītāju organizatoru identitāte jāapvij ar slepenas specdienestu rīkotas programmas auru, kurā upurēti tiek daži tādi kā Marija lielāka mērķa un labuma vārdā, lai ar viņos ieaudzināto un kultivēto talantu cīnītos pret globālo terorismu.
Negribas īpaši piekasīties tulkojumam un lielā mērā nesūdzētos, bet visvairāk kaitināja vārda conditioning iztulkošana par kondicionēšanu kaut arī ar kondicionieriem nulle sakara. Domu uztvēru arī par spīti tam, tomēr prātā ilgi nedomājot nāk labāki varianti. Manu pārsteigumu, kad Google tulkotājs piedāvā tieši grāmatā esošo variantu…
***
The Sword of Light Trilogy by Aaron Hodges
Diemžēl pēc triloģijas noklausīšanās tā vairāk atstāja iespaidu kā viens no daudzajiem Tolkīna iedvesmas avotiem, kuri tomēr nespēj nest paši savu svari. Ir tā teikt atķeksētas daudz atbilstošo kategoriju gan pārdabisko būtņu ziņā (elfi, pūķi un citi), gan tajā, ka tikai galvenie varoņi ir vienīgā atlikušās labo spēku pārstāvētās pasaules daļas cerība, lai stātos pretim ļaunajam Naidniekam, kurš šoreiz nes Archon vārdu.
Manā skatījumā sērija cieš no lieki garumā izstieptiem notikumiem, kur triloģijas vietā ideālāks variants būtu bijusi duoloģija, ko labi ilustrē otrās grāmatas sākums, kurā pirmās grāmatas Stormwielder nozīmīgākie notikumi tiek lieliski pateikti vien dažos teikumos, padarot ļoti daudz lpp par lieku pildījumu bez kārtīga seguma.
***
Tail of the Dragon #1-10 by Craig Halloran
Šī sērija turpina pūķa Nath un viņa drauga rūķa Brenwar piedzīvojumus, kurus šoreiz ar neapzināti katastrofiskām sekām aizsāk Nath vēlme atrast savu līdz šim neredzēto un neiepazīto māti, neapzinoties, jo neviens nesaņemas, lai atklāti pateiktu, kādā svarīgā uzdevumā pavadīti visi šie gadsimti. Rezultātā pasaulei par postažu no gadsimtiem ilgstoša ieslodzījuma tiek atbrīvoti milži/titāni un viņu vadonis.
Mērķauditorija joprojām paliek tā pati, pat ja tiek piemests klāt kripatiņas vairāk no romantiskā žanra, un varbūt man tieši būtu prasījušies uzlabojumi skaņu efektu ziņā salīdzinoši ar pirmo sēriju, kas protams beigās ir vien sīkums un nesabojā kopējo pieredzi, kas attiecībā uz kvalitāti saglabāta.
Lai padarītu jautājumu par spēku samēriem interesantāku un varētu izvilkt sižetus desmit grāmatu garumā, pašā sākumā Nath brīvprātīgi atkal iegūst cilvēka formu bez iespējas tik ātri atgūt gan fizisko muskuļu, gan maģijas davāto spēku, vēl nezinādams nepatīkamos nākotnes nestos pavērsienus. Pluss autoram arī par spēju saglabāt interesantus un saistošus jau iepazītos tēlus, kuri arī turpina izaugsmi. Īpaši to var attiecināt uz pašu pūķi Nath (nebūs nekāds maiteklis) pēc tēva nāves kļūst par visu pūķu karali ar jauniem pienākumiem un atbildību, atšķirībā no prinču būšanām nekā līdz šim.
Waking Gods (Themis Files #2) un File No 247 by Sylvain Neuvel
Themis Files ir kļuvusi par vienu no tām sērijām, par kuru tagad, pēc divu grāmatu noklausīšanos audio formātā, varu teikt, ka priecājos, ka nesāku to lasīt pats. Pilns ierunātāju ansamblis, kur katram vai gandrīz katram tēlam ir savs ierunātājs, plus visi ir labā līmenī, pat bez pievienotiem skaņu efektiem piedod klāt citu pievienoto vērtību, kura drusku zūd lasot īso #1,5 stāstu ‘’Fails Nr.247’’. Pats par sevi šis fails neko papildus lielākajam stāstam nepienes, tas vien kalpo par iespēju izbaudīt lielisku dialogu starp diviem tēliem.
Ir pagājuši gadi kopš Roza Franklina atrada pirmo milzu robotu un kopš Vincent Couture, viens no lielākājiem prātiem un domātājiem šajā sērijā, izveido Earht Defense Corps, lai apvienotu visas valstis zem vienas organizācijas, ja nu citplanētieši, kuri izgatavoja robotu, izdomā ierasties ar jauniem robotiem, uz ko arī ilgi šajā grāmatā nav jāgaida.
Charles Bosworth Jr. – A Killer Among Us (Audio book)
Manas pārdomas
Līdz brīdim, kad, pateicoties nešpetnai Audible akcijai, noklausījos patiesa nozieguma dokumentālo grāmatu A Killer Among Us, neko nebiju dzirdējis par tajā aprakstīto 28 gadīgās Elizabetes (četru bērnu mātes) slepkavību. Kas protams nav nekāds brīnums, ja liktenīgā dienā Elizabetei Decaro pienāca 1992.gada 6.martā.
Līdzīgi kā non-fiction žanrs kopumā, tā arī tās true crime subžanrā neesmu bijis liels lasītājs; pēdējā, kas nāk prātā ir The Run of His Life par O.J. Simpson tiesas prāvu un sekojošo attaisnojošo spriedumu. Varbūt liels iemesls, kādēļ tā grāmata atmiņā salīdzinoši šķiet labāka par šo, ir iemesls, ka skatījos to +/- paralēli seriālam.
Diemžēl vairāk prātā palikuši negatīvie iespaidi par autora pieeju veidam, kā izklāstīt gan notikumus slepkavības dienā un vēlāk sekojošajās tiesas prāvās, gan iepazīstināt ar Elizabetes un galvenā aizdomās turamā vīra Ričarda/”Rika” raksturiem un īpašībām. Ja iespaids par Riku šķiet neglaimojošs, bet vismaz kaut nedaudz daudzpusīgāks, tad Elizabete pataisība par pašu svētuma iemiesojumu, kam vienkārši negribas ticēt, lai cik labs kopumā nebūtu cilvēks.
Vismaz grāmata netērē lieku enerģiju, lai uzspēlētu spriedzi un mistēriju attiecībā uz to, kurš vainojams slepkavībā, par ko nav šaubu arī nogalinātās Elizabetes radiniekiem. Ja vēl pašā sākumā gribējās piekasīties, kā gan ”viņi” to var zināt un vai policija tā uzreiz ticēs, tad vēlāk sekojošie pierādījumi ir diezgan pārliecinoši, ko diemžēl nevaru teikt par grāmatas prozu, lai kā tās ierunātājs Kevin Pierce censtos. Kā neliels pārsteiguma atradums, meklējot vairāk informācijas interneta plašumos, bija slepkavu un slepkavību Vikipēdijas atrašana – http://murderpedia.org/male.B/b1/basile-daniel.htm
poseidons99.com 
You must be logged in to post a comment.