Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Atheneum

Manas pārdomas

Kad pirmie spāņu kuģi vien pietuvojās Jaunās pasaules krastiem, tas pašiem vietējiem iezemiešiem, būtu tie inki, azteki vai maiji, iezīmēja to līdzšinējas civilizācijas un tiem zināmās pasaules beigu sākumu. Kas zina, kur tos alternatīvas vēstures ceļi būtu aizveduši, ja ne svešzemju iekarotāju uzrašanās, par ko līdzīgi neviens vien daudzviet citur pasaulē varētu izteikties, kaut vai par krustnešiem un baltijas zemēm.

Autors Gary Jennings izvēlējies izklāstīt azteku un plašākas dažādo cilšu apdzīvotās teritorijas vēsturi no tēla perspektīvas, kura vārdu ērtības pēc vienkāršāk noīsināt līdz Mixtli, kuram lemts piedzimt iekš spēcīgākās cilšu Triple Alliance savienības (spēcīgākā no tām sevi dēvē arīdzan par Mexica) un pieredzēt to starp tās vieniem no spēcīgākajiem laika posmiem pirms šķietami nenovēršami krist iebrucēju rokās.

Mikstlis lemts piedzimt salas galvenās kaļķakmens raktuvju ieguves priekšnieka ģimenē, bet prāts tam vairāk uz rakstīto (pieraksts gan hieroglifisku attēlu veidā) un ambīcijas ko sasniegt dzīvē lielākas, kā vien pārņemt tēva profesiju. Tā viņa pirmais lielais dzīves notikums ir negaidīta nokļūšana Alianses kultūras centrā iekš Acolhua un savienības otras spēcīgākās Texcoco salas galma.

Mikstla dzīvesstāsta izklāstu periodiski papildina Mehiko bišopa vēstules nevienam citam kā pašam Spānijas karalim (starp daudziem citiem tituliem), kura uzdevumā tas licis ievākt vēstures liecību par iekaroto teritoriju un koloniju, kas sniegtu padziļinātāku un atšķirīgāku ieskatu salīdzinoši ar to perspektīvu un nereti apzināti sagrozītiem faktiem, lai nostādītu sevi labākā gaismā, vai vienkārši aizēnotu ar aizspriedumiem par ‘’primitīvajiem’’ iezemiešiem. Lai arī grāmatas pamatsižets ir par un ap Mikstli un to, ko viņš dzīveslaikā pieredzējis, tad vēstulēs ieslīd ne viena vien detaļa par jauno kolonizatoru attieksmi un valdīšanas stilu. Gan attiecībā uz vietējo masveida paverdzināšanu, kā lēto darbaspēku, gan attiecībā uz neskaitāmajiem iznīcinātajiem artefaktiem būtu tas aiz reliģiskas neiecietības un kristietības ieviešanas vai tīri monetāri, pārkausējot zeltu, sudrabu vai ko citu sadalot pa sastāvdaļām vieglākas transportēšanas nolūkos.

Zinot vismaz pašu galveno notikumu un faktu, ka neviena vietējā civilizācija, tai skaitā azteki, nenoturas pret iekarotāju ieroču, bruņu un cita veida tehniskā pārspēka kaut arī azteku pusē vismaz pirms baku, masaliņu uc jaunievesto slimību uzrašanās ir kvantitatīvais pārspēks, autors nereti ievij mājienus par nenovēršamo iznākumu, kur Mikstlis un viņa salīdzinoši garais mūžs tam uzlikts par sava veida slogu, lai būtu liecinieks būtiskākajiem notikumiem savas dzimtenes vēsturē.

Garais mūžs (vēstuļu fragmentu ‘’tagadnē’’ aptuveni 63 gadi) kā slogs, jo no vāka līdz vākam Mikstlim lemts iegūt nevienu vien draugu, no kuriem nevienam nav autors nav ļāvis nodzīvot ilgāk par galveno varoni. Par tuvāko draugu kļūs tēls Cozactl, kuru Mikstlis sastop kā vergu ne tajos pašos labākajos apstākļos, bet dara, cik nu tas viņa iespēju robežās, kas vēlāk rezultēsies ciešā draudzībā starp vienlīdzbrīviem draugiem. Vai savu ceļojumu un piedzīvojumu gaitā, kur viens no tiem ietver lillā krāsvielas (tāda, kura noturīgāka un neizblāvo vai nemaina krāsu, atšķirībā no līdz tam pieejamā) avota meklējumus un mūža mīlestība Zyanya sastapšanu. Vai abu savienības augļa meitas Zyanya-Nochipa traģiski pāragrais gals.

Gals, kas traģisks pašam Mikstlim, bet varbūt vairāk aiz tā, ka seko negaidīti, bet reizē parāda plašāko un jau pirms tam romāna gaitā pieredzētu reliģisko ceremoniju sekas, kur cilvēkupuri nozīmīgos svētkos vai, piemēram, jaunas piramīdas vai akvedukta atklāšanā nav nekāds retums un kā nolūkiem reizēm pat norit tādi kā viltus Wars of Flowers kari, lai iegūtu vajadzīgos upurus. Neliels ieskats tiek sniegts arī dažādos ikdienas dzīves periodos, piemēram, saistībā ar azteku kalendāro gadu, kuru noslēdz piecas tukšās dienas, lai iznāktu pilns gads, un praksi to laikā darīt vien pašu nepieciešamības minimumu. Vai gadu atzīmēšanu nevis ciparos, bet ar dažādiem nosaukiem (kopā 13) un lielā 13×4 gadu cikla atzīmēšanu un maiņas nozīmīgumu, kad sakritības pēc neilgi pēc jauna cikla aizsākuma noris reizē ar svešinieku uzrašanos. Pēcāk, protams, netrūkst ne viena vien ļaunu vēstoša zīme un kataklizmas, sākot ar krītošām zvaigznēm, plūdiem un vulkāna izvirdumu, kas acīmredzami vēsta par gaidāmu citu milzu nelaimi.

Svešinieki, kuriem kādā alternatīvā versijā nenāk talkā citas indiāņu iezemiešu ciltis. Tā vietā, lai noticētu viltus atbrīvotāju solījumiem no Mexica un plašākās trīs salu savienības un atriebtu paaudzēm ilgi glabātu un iegūtu ienaidu, apvienojoties vienotā spēkā, Ernanam Kortesam un citiem konkistadoram varbūt nebūtu izdevies panākt savu. Tā arī Gery Jennings romāna ietvaros aztekiem nepaveicas ar tābrīža valdnieku Motecozuma vai Moctezuma (vēlāk vēsturē iegājis ar Montezuma II), kurš tik ilgi nogaida un neieklausās citu varoņu paustajā, bet drīzāk ar visām varēm turas pie cerības, ka Kortess nemelo, ka rezultātā tiek palaista viena iespēja pēc otras sakaut spāņu armiju.

Visnotaļ interesants un garš vēsturiskai romāns, kas liek atzīmēt vajadzību agrāk vai vēlāk sameklēt un pieķerties kāda vēsturiski dokumentālai grāmatai par attiecīgo tematu. Vai vismaz paložņāt pa Vikipēdijas lapām pirms tam.