Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Allison and Busby

Manas pārdomas

Pirms vēl To the Devil – a Diva! var nokļūt pie tās premisē piesolītā sižeta, grāmatas pirmā daļa iepazīstina ar divām deviņgadīgām meitenēm Otrā pasaules kara laikā, kuras, kā daudzi citi, tiek evakuētas prom no Londonas. Ne viena no meitenēm nenāk no izteikti turīgām ģimenēm, bet, kamēr Sallijai vēl ir gādīga un mīloša māte, tad Keitijai tā vis nav paveicies. Abas nav gluži svešinieces pirms evakuācijas dienas, bet par labākajām draudzenēm arī viņas nenosauksi.

Ģimene vai precīzāk divatā dzivojošs brālis un māsa – Maikls un Isla, kurā abas meitenes nonāk, pirmajā momentā gan ārējā paskata, gan citu iemeslu dēļ šķiet ārkārtīgi dīvaini, vien vēlāk var novērtēt, cik ļoti Sallijai un Keitijai paveicies, salīdzinoši ar citiem bērniem, kuri to jaunajās aizbildņu ģimenēs tiek dažādos veidos ekspluatēti teju kā bezmaksas darbaspēks. Bet līdz ar pirmās daļas beigām, piezogas jautājums, vai aiz brāļa un māsas jaukās fasādes tomēr nav slēpies kaut kas nešķīstāks, no kura Sallija pamanās paglābties, bet Keitija, alkstot pēc uzmanības, atzinības un komplimentu izteikumiem, kurus vecāki nav spējuši sniegt, uzņem ar aizrautīgu degsmi. Vien, kad dzīves ceļš tuvojas noslēgumam, var jautāt, vai un kura izvēles bijušas tās labākās, vai varbūt pareizās atbildes nemaz nav, jo ne Sallija, ne Keitija nerada iespaidu, ka būtu tās nožēlojušas.

Kad ievadmateriāls pabeigts, var pārcelties uz stāsta ‘’tagadni’’, kurā Keitija – tagad Karla Sorensona, it kā pensionējusies vampīrfilmu (iespaids, ka no B kategorijas ar 18+ piesitienu) leģenda un zvaigzne atgriežas biznesā, lai paceltu tā pirmajā sezonā populāru seriālu Menswear, kura veidotājiem patīk kontroversiāli sižeti un tematikas, bet tā vien šķiet varētu būt pēdējā laikā iestagnējis. Seriāla šībrīža zvaigznei Lance Randall šis fakts, maigi sakot, nebūt neiet pie sirds. Gan tīri personīga ego skatījumā uzskata sevi par gana labu, lai nevajadzētu viņam citu zvaigzni blakus, gan bažu ziņā par paša karjeru pēc seriāla, ja tie izdomātu viņu nomainīt. Bet vēl jo vairāk, izdomāta romāna sakritības pēc Lansa iemesls būt pat naidīgi noskaņotam pret Karlu slēpjas viņa pagātnē un mātes nāves apstākļu vainas likšanā uz Karlu.

Diemžēl biežāk tēli nespēj nekā spēj radīt pamatotības motivāciju savām rīcībām, kad idejiski var izprast ‘’kāpēc’’, bet tam nav atvēlēts pietiekoši ilgs lapaspušu skaits ticamības radīšanai. Tā arī kopiespaids par To the Devil – a Diva ir, ka autors Paul Magrs cenšas salīdzinoši nelielajā grāmatas garumā ietilpināt dažādu subžanru miksli, kā arī pieļauju britu humora piešprici, lai sižets nebūtu pavisam nopietni dramatisks, kā rezultātā neviens no aspektiem neizdodas gana izcili, lai pavilktu līdzi pārējo.

Tā īpatnēja ir visgarākā grāmatas nodaļa tās trešajā daļā no tēla Fox Soames skatpunkta, kurš sava stāsta laikā lauž tā saukto ceturto sienu un iekļauj sarunā lasītāju. Fokss Soamss, kurš kopā ar sievu, pirmās daļas beigās izglābj Salliju no iespējami līdzīga likteņa un dzīves ceļa, kas piemeklēs Keitiju/Karlu. Vai arī citā aspektā, kas uzkrītoši pamanāmi, ka, sākoties otrajai daļai, jāpaiet labam laikam, lai lasītājs sastaptu vīriešu kārtas tēlu, kurš nebūtu gejs, kā arī vēlāk to ir mazākumā. Apvienojumā ar grāmatas visnotaļ savdabīgo stāsta attēlojuma stilu nepārsteidz, ka Goodreads lapā manāmais kvantitatīvais vērtējums ir stipri viduvējs, ko pati grāmata un arīdzan kulminācija un noslēgums vēlreiz apliecina.