Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin Books

Manas pārdomas

Nenoliedzami Aleksandrs Lielais jeb Maķedonijas Aleksandrs ir iegājis vēsturē kā viens no labākajiem iekarotājiem dalot vēstures rindas starp tādiem personāžiem kā Gajs Jūlijs Cēzars, Čingishans, Napoleons Bonaparts u.c. Lai arī Aleksandrs pārņēma varu pēc tēva mīklainas slepkavības (attiecībā vai pats Aleksandrs bija starp zinātājiem par to), nebija radījis impērijas lieluma valsti gluži no nekā, bet tomēr pēc savas nāves netika radīts kaut kas tik noturīgs, lai pēc tam iekarotās teritorijas nesašķeltos.

Pretstatā tam pats lasīšanas laikā liku Romas Republiku/Impēriju, kuras centrā vienmēr ir Roma, kā arī faktu, ka iegūstot statusu, katrs jauniekarotais būtu varējis sevi saukt par romieti. Vienlaikus politiskā situācija Senās Grieķijas teritorija arī nebūt nav tik vienota. Sentiments, ko autors Robin Lane Fox savā 1974.gadā izdotajā grāmatā iekļāvis, pauž kaut ko citu, kam par visizteiktāko piemēru kalpo irānieši/persieši, kuru atšķirīgā kultūra un paražas noteikti likušas izbrīnīties, bet pieciestas līdz brīdim, kad mēģināts viņus iekļaut armijā ar līdzvērtīgu statusu, kas veterāniem un citiem sāk likt uztraukties par savām darba perspektīvām. Kā vēsture rādīs, tad šāds domu gājiens nav un nebūs nekas jauns.

Protams, pats Aleksandrs, vienmēr censdamies atdarināt Homēra epikas varoņus un dievus, galvenokārt Ahileju, nekad nebūtu pieļāvis domu, ka būtu jāmirst tik jaunam. Nāve, kas nenoliedzami apvīta noslēpumiem, slepkavība vai vienkārši nāve pēc smagas saslimšanas, kuru pastipirnājuši ievainojumi no kaujām, it īpaši no laika, kad ‘’vēstures grāmatas’’ rakstīšanas koncepts nav bijis tāds kā tagad.

Bez uzticamiem ģenerāļiem, piemēram Ptolemajs, un palīgiem, bez ierindas kareivju gandrīz vai aklas uzticības dieva statusa cienīgam līderim, neviens nebūtu spējīgs pat ne uz pusi no sasniegtā. Lai arī tiek iekarota Persijas teritorija, bet temps, kādā Aleksandrs turpina karagājienu tālāk uz tagadējās Indijas teritoriju, neļāva nostiprināties tajās, kur nu vēl sakaut izmanīgās beduīnu/nomadu ciltis. Tikmēr pats Indijas posms, pēc kartes nemaz tik tālu Indijas subkontinentā neiegāja, pēc autora pasniegtā saistās ar vairākiem ‘’kā būtu, ja būtu’’ neizmantotiem momentiem, kā arī atpakaļceļs cauri vienam no smagākajiem tuksnešiem pasaulē nevarētu būt nācis par labu veselībai un kopējai armijas morālei.

Starp kārtīgām Aleksandra Lielā vēsturēm šī ir pirmā ko sanācis lasīt, vien sakompresēta, 60min īsa audio versija pirms pieciem gadiem. Būtu interesanti izlasīt, paklausīties, kaut ko nesenāku un no citas perspektīvas, avotu analīzes pieejas.