Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Liesma

Manas pārdomas

Lai arī dzeja nav no tiem žanriem, kurus apzināti izvairos lasīt, tad, lai pēcāk par tiem kaut ko puslīdz jēdzīgu pārdomās uzrakstītu, gan attur no to krājumu biežākas iegādes un izlasīšanas. Bet šie trīs, parevidējot jau esošo grāmatu plauktus, tomēr atradās starp neizlasītajiem, un pieķēru sevi pie domas, kāpēc ne, ja vēl jo vairāk, ja visi trīs krājumi pēc izmēra formāta ir kabatas lieluma un lielu laika patēriņu to izlasīšanā neprasa.

Par cik dzejas krājumi, tad arī to lasīšanas kārtību izvēlējos izveidot +/- dzejisku vadoties pēc grāmatu nosaukumiem sākot ar Ojāra Vācieša Aiz Simtās Slāpes, turpinot ar Friča Bārdas Zemes Dziesma un noslēdzot ar Imanta Auziņa Nomodā. No visiem trim jāatzīstas, ka par tādu Imantu Auziņu kā dzejnieku nebija dzirdēts, bet tas nebūt nenozīmē, ka viņa krājums ierindotos pēc personīgās patikšanas noslēdzošajā trešajā vietā.

Šis (ne)gods pienākas Aiz Simtās Slāpes gan daža laba dzejoļa dēļ, kas pēc tā izlasīšanās liek jautāt, kāds sakars, kāda tajā bijusi doma pat novienkāršotā līmenī, bet reizē ļoti iespējams akmens jāmet krājuma sastādītāja lauciņā, jo arī dzejoļi tematikas bija vienam no otra diezgan atšķirīgas un neļāva izveidot vienotu grāmatas iespaidu, pat ja ir atrodams dažs labs starp visiem, kurš patiktu vairāk.

Tas gan mazāk attiecas uz pašiem dzejoļiem, bet vienīgi Nomodā bija centieni tos nesadalīt uz atsevišķiem lapaspušu atvērumiem, ļaujot nesadalīt arīdzan dzejoļa lasīšanā uzņemto plūdumu, kas gan bieži vien atstāj manāmus tukšus laukumus un it kā izniekotu telpu uz lapas. Atzīmējams dažs labs dzejolis par vēsturisku personību, kā Stenders un Blaumanis, kā arīdzan divi garie, vairāku daļu dzejoļi/poēmas ‘’Tek upes, tek lielceļi’’ un ‘’Moderna pasaka’’, kuros var sākt saskatīt pat tādas kā sižetas iezīmes.

Atšķirībā no vēl pārdomu rakstā nepieminētās Zemes Dziesmas, kur vairāk vai mazāk, ar dažiem izņēmumiem, ieturētais vienotais stils palīdz izvilkt, notušēt mazāk izdevušamie dzejoļu atstāto iespaidu. Arīdzan no trim autoriem Friča Bārdas dzejas plūdums, labāk uztverama doma un līdz ar to vieglāk uztverama, lai ļautu to iztēlot, pieskaitāmi pie faktoriem, kas atstāj vislabāko iespaidu šo trīs krājumu kontekstā. Pat ja uz krājuma otru pusi bija vairāk dzejoļu ar reliģisku tematiku, ko atsver periodiski par nāvi, aiziešanu, dzīves norieta sagaidīšanas dzejoļi.