Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Lai vēl pirms Imperatora uzsāktā Krusta kara varētu glābt sev piešķirto leģionu, kuru šķietami nenovēršami nomāca gēnu mutācijas, ar leģiona pajukšanu tā rezultātā, primarks Magnuss, citiem nezinot, noslēdz vienošanos ar warp dimensijā mitošu radījumu (Choronzon?), kas tad ļauj kā nebijušas novērst gēnu mutācijas un atgriezt leģionu tā spozmē. Bet visam ir sava cena, pat ja Magnusam šķiet, ka būdams primarks būs gana spēcīgs, lai atrastu izeju un risinājumu. Tā nu Horus Heresy vispārējā sērijā pēc kārtas numura #12 ierindotais romāns A Thousand Sons trijās daļās vēsta par būtiskākajiem pieturpunktiem, kas noved pie tā, ka vēstures annālēs Tūkstošdēlu (TD) leģions tiek pieskaitīts pie nodevējiem.

Tiek pieskaitīti pie nodevējiem, pat ja patiesība, vismaz stāsta sākumā, ir tālu no tā. Vien TD un Magnusam dikti nepaveicas, kad to primarka noslēgtās vienošanās cenas ievākšana, sakrīt ar citu leģionu neuzticības izteikšanu, jo TD visaktīvāk no citiem cenšas izzināt un pakļaut warp dimensijas ētera maģiju, neklausot Imperatora aizliegumiem, un vēl jo vairāk, kad Horuss un viņa piekritēji izdomā sacelties un uzsākt pilsoņkaru. Kaut attiecībā uz Horusu tiek dots attaisnojošs iemesls, varbūt iegansts, ka Horusu kā otru labāko kandidātu izraudzījušies mūžseni radījumi, kuri teju barojas no nebeidzama konfliktu cikla un nedrīkst pieļaut vienotu cilvēka Impēriju Visumā, nepietiek jau ar esošajiem konfliktiem, un inficē Horusu, lai tas draugus un sabiedrotos skatītu kā ienaidniekus un otrādi.

Autors Graham McNeill TD leģiona, atskatoties uz laika rita notikumiem, nenovēršamo kritienu nežēlastībā izvēlas uzsākt uz Aghoru planētas, kura pirmajā momentā nerada iespaidu, ar ko izcelties. Tās pamatiedzīvotāji pēc garās Old Night ir knapi labāki par barbariem, bet planēta sevī slēpj warp enerģijas potenciālu, ko Magnuss cer izmantot ne tik vien sevis un sava leģiona, bet visas cilvēces labā. Tomēr augstprātība par saviem spēkiem, nespēja pienācīgi novērtēt to trūkumus, jo kā gan kaut kam tik dižam, kā primarks var tādi būt, vēlme pierādīt citus primarku brāļus un galvenokārt jau izcelties tēva Imperatora acīs varbūt liek mazināt draudu nozīmīgumu, ko zem sevis slēpj uz Aghoru planētas par Kalnu ar lielo burtu (jo 30km+ augsts tas) zem sevis ieslēgtie spēki.

Ne uzreiz, bet kā palīgus sastopam cita leģiona Space Wolves sūtņus, kuri primarkam Magnusam nodot sava primarka Leman Russ pavēsti, ka tie tiek lūgti pievienoties cīņai iekš Ark Reach Cluster planētu sistēmas, kur palikusi viena nepaklausīga planēta, kura jāiekļauj Impērijas sastāvā. Kaut gan sākotnēji lūgums tiek pasniegts kā pavēle, kas pats par sevi pret citu primarku ir šķietami kaut kas neiedomājams un gandrīz izraisa konfliktu uz līdzenas vietas. Bet par tā trūkumu nav jāuztraucas, jo reti starp kuru leģionu valda izteikti siltas un maigas jūtas vai brālīgas attiecības starp līderiem primarkiem.

Kā agrāk, tā uz pēdējās iekarojamās planētas iekš Ark Reach Cluster nez kāpēc leģioni nerada iespaidu par sevi kā par glābējiem, kuri negrib neko vairāk, kā ievest tumsoņas barbarus Impērijas dāsnajā apgaismības lokā. Ja uzreiz planēta neizšķiras par labu pievienoties, kas arī nevienmēr sola labu, ja tās resursi tiek novirzīti Impērijas mašinērijas uzturēšanai, tad vari būt drošs, ka tās sūtītie leģioni būs gatavi noslaucīt līdz ar zemi pilnīgi jebkuru kultūrālo, vēsturisko un cita veida nozīmīgu lokāciju, un pasargāti nebūs pat ne mazākais un jaunākais civiliedzīvotājs.

Sakritība var reizēm būt vien muļķa mierinājums, bet kā gan citādāk to nosaukt, kad Magnusu viņa un TD leģiona izmantoto warp manipulāciju dēļ sasniedz vīzija, kas priekšlaikus atklāj gaidāmo Horusa un viņa līdzskrējēju nodevību, kas nāk visnepiemērotākajā brīdi, jo vien nesen pats Imperators (pat ja citu primarku kūdīts) aizliedz Bibliotēkāru frakciju savos leģionos.

Kā cīņa pret vējdzirnavām Magnusu piemeklē gan vēlme saglabāt savu reiz jau izglābto leģionāru dzīvības, par ko gan cena maksājama tagad, gan nespējā atrast veidu, kā brīdināt Imperatoru, kurš gan tiek pasniegts teju kā viszinošs vai vismaz ar rīcības plāniem visos iespējamos gadījumos. Tomēr, lai kā nebūtu, pats Magnuss šķietami uz brīdi saprot arī citu vārdā savu izdarīto izvēļu šībrīža smago cenu (agri vai vēlu to kāds iekasē), un ir pat nožēlas un kauna pilns, ko gan izmaisa pats epilogs un sentiments tajā.

A Thousand Sons papildina arīdzna interesants sekundārais sižets attiecībā pie leģioniem piesaistītajiem rememberanceriem, kuru uzdevums plašākām mirstīgo masām un vēsturei iemūžināt leģionu varoņpilnās gaitās, kuras pašsaprotami nedrīkst atklāt to brutālājā pilnībā.