Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Šaruls un tā goblinu armijas, lai arī ik pa brīdim cieš diezgan smagas sagrāves un kaujas tiem noslēdzas ar lielu upuru skaitu pašu rindās, tad to skaits ir tik apjomīgi masīvs, ka pat ar visu to, naidnieks turpina soļot jo dziļāk cilvēces apdzīvotajās teritorijās. Vien kāda neizprotama iemesla dēļ tie nekust uz priekšu tik ātri, kā gadīts. Kā Spellmonger burvim Minalanam, tā citiem grūti noticēt, ka tie piestājuši vien atvilkt elpu un sakopot spēkus, jo Undead God Šaruls nebūs no tiem overlordiem, kurā slēptos pat mazākie līdzpārdzīvojumi un ieinteresētība par tā sekotāju labklājību, ka aiz goblinu jeb gurvani manevriem vai to neesamības slēpjas kaut kas biedējošāks un bīstamāks.

Ceturtā Knights Magi un piektā High Mage grāmatas hronoloģiskā ziņā tikpat kā pārklājas un vien atsevišķi sadalītas, jo ceturtā pilnā mērā pievēršas burvja Minalana divu mācekļu Rondala un Tindala izglītības pilnveidošanās gaitām, kurās, kamēr ir laiks un lielu kauju nenotiek, nosūta Minalans, lai tie abi jo labāk varētu viņam pēcāk palīdzēt.

Kā Tindals, tā Rondals ir jau pierādījuši savas prasmes pret reāliem pretiniekiem, kur neveiksmes gadījums prasītu augstāko, paša dzīvības cenu. Bet viens ir vienkārši izdzīvot un pavisam kas cits pārzināt savā rīcībā pieejamos līdzekļus un iespējas kā īstenam meistaram un nepaļauties vien uz maģijas spēju būsteri, kuru īpašā irianaita akmeņa veidā, kā daudziem citiem sērijas gaitā, tā arī saviem mācekļiem ir piešķīris Minalans. Raksturos un interesēs abi varoņi ir padarīti gana atšķirīgi, lai būtu jo interesantāk sekot to atšķirīgajam ceļam, atšķirīgajai izglītošanās programmai, lai kā viens, tā otrs pilnveidotu un papildinātu no Minalana iegūtās prasmes, kura gadījumā noteicošais faktors izdzīvot, lai varētu turpināt cīņu, ir bijis gana labs motivators, lai varētu apgūt nepieciešamāko, bet ne tik izteikti būtisks, kas atļautu kādu nebūt brīvo laiku un būt pietiekoši vispusīgam.

Kamēr Tindals līdz šim vairāk aizrāvies ar praktsiku zobencīņu prasmju apguvi, kas lieti noder, lai atstātu labu iespaidu uz pretējo dzimumu, un teorētisko pamatu apgūšana bijusi labi ja tālā otrā plānā, tad Rondala tēls ir tieši pretējs. Rondals labprāt pavada stundām ilgi pie dažādu tematu mācību tekstiem, kamēr sapņi un ieceres attiecībā uz pretējo dzimumu tā arī paliek cēlajos sapņos. Atšķīrīgums, kas ne reizi vien liek abiem jaunajiem puišiem badīt metaforiskus ragus un likt starp izcelties pat diezgan būtiskiem nesaskaņu konfliktiem, vēl jo vairāk, kad abu interesi un uzmanību piesaista daiļa studente Asteiža, kura piedevām vēl izrādās aristokrāte.

Lai arī paskatot Goodreads atsauksmes, daudziem šāda novirzīšanās no Minalana pamatsižeta nav gājusi pie sirds, tad pats laikam būšu pretējās domās. Abi tēli, to konflikts un nesaskaņu rezolūcija, kurā gan Tindals, gan Rondals galu galā noprot, ka nav jābūt sirdsdraugiem, lai varētu kā kolēģi pēc intensīvākiem izglītošanās kursiem turpināt palīdzēt, kā Minalanam, tā vispārēji sniegt artavu cīņā pret gobliniem. Tēlu raksturu izaugsme, kas šķiet varoņu pieredzātajiem notikumiem atbilstoši loģiska. Tā arī Knights Magi romāna pamata problēmsituācija, kad kāds nebūt ļaundaris grib nozagt vismaz vienu no mācekļiem piešķirtajiem irianaita akmeņiem, ir gana saistošs, dramatisks un ar tālejošākām sekām kādā no sērijas turpinājumiem, lai būtu intriga sekot notikumu gaitai un atrisinājumam.

Tikmēr piektās High Mage ietvaros sižets atkal atgriežas pie Minalana perspektīvas, ik pa brīdim sižetam pieskaroties tā mācekļu tēliem, kad par tiem vai no puišiem pašiem tiek saņemts kāds ziņojums. Kamēr lasītājs no Knights Magi jau zina, kas slēpjas aiz iemesla, kāpēc goblinu armijas piestājušas, kas gan liedz tiem turpināt ekspansiju, tad Minalans, karalis Rārds un citi aristokrāti ir vēl neziņā. Varētu padomāt, ka, ko gan tie tā bez maz bēdājas, ka goblini neturpina uzbrukt, bet uzturēt un pabarot tik lielu armiju, ja šķietami nav tam pamata, ir dārgi un ilgtermiņā teju tikpat neizdevīgi. Vien ar Minalana un tā domubiedru palīdzību izdodas nomākt nelabvēļu balsis karaļa ausī, kas tā vien aicina samazināt armijas skaitu, ja šķietami nav pamatu to tik lielu uzturēt.

Ja Knights Magi gadījumā ir patīkami redzēt divu nozīmīgu, bet ne galvenā varoņa Minalana līmeņa tēlu nozīmīgu izaugsmi, tad High Mage turpinājums nav izņēmums un atkāpe no līdz šim piedāvātā. Tajā burvis Minalans, kuram sērijas gaitā pa savai reizei jau ir paslīdējusi kāja pa kreisi, kad runa ir par attiecībām un uzticību sievai Aljai, kura lielākoties šo trīs grāmatu ietvaros paliek fonā, vēl jo vairāk, kad tagad jau ir divi kopīgi bērni, ir temats, kas sāpīgi gulstas uz Minalana sirdsapziņas. Jautājums, kurā varonis nav gatavs tā vienkārši sevi attaisnot ar kādu nebūt klišejisku ieganstu, lai mierīgi varētu turpināt ierasto praksi. Kā nekā Minalans jau vienreiz ir apdedzinājies, ar kā potenciāli negatīvajām sekām vienā epizodē tiek vien pabaidīts, bet citādi izpaliek bez būtiskākas uzmanības, kas gan pieļauju tikpat ātri varētu kļūt krietni būtiskāks dienaskārtības jautājums, ja tā lemtu karaļa meita Rardīna un tāda kā spiegu un slepkavu tīkla vadītāja (oficiāli par tādu skaitās Rārda sieva).

Turpinoties sērijai ar sesto Journeymage grāmatu, centrālais sižets atkal drusku novirzās no Šarula un goblinu armijas, bet ne no Minalana kā galvenā varoņa perspektīvas. Šajā grāmatā, pēc visa notikušā un tā atrisinājuma iepriekšējā High Mage romānā, Minalanam ir tā teikt gana daudz ‘’brīvā laika’’, lai varētu izpildīt solījumu un palīdzēt Kasari tautai pārvietot tās aptuveni divos tūkstošos skaitā mērāmu bērnu un jauniešu skaitu līdz citai, tiem drošākai lokācijai. Ceļojums, kuram ir gana daudz idejisku pretinieku, gana daudz tādu aristokrātu, kuri pat principa pēc ir gatavi mēģināt stāties Minalanam ceļā, lai censtos nepieļaut, ka cauri to piederošajām zemēm pārvietotos kaut kādi tur nebūt salašņas, no kuriem nav nekāds labums, vien liekas mutes, kuras nāktos kādu brīdi barot.

Pašam Minalanam solījuma izpilde ir kā labs piedzīvojums, kas pārmaiņas pēc liek tuvāk dabai izrauties no jau komfortablā luksusā iedzīvojušamies paradumiem, pat ar visu to, ka nākas kauties ar gobliniem. Bet ceļš, kas aizsākas ar oriģinālajiem aptuveni divtūkstoš bērniem, valodām un baumām izplatoties, piesaista arvien jaunus līdzgaitniekus. Kā gados vecākus, kuri cer atrast labāku dzīvi vai pat naivi cer, ka pie Minalana izdotos iegūt leiputrijas cienīgu dzīvi, kur iztikt bez smaga darba, tā arī bāreņus un nabadzīgāku vecāku atvases, kuriem palaimējies palikt dzīvajos par spīti goblinu centieniem, un kuri savā izmisumā, nesaskatot, ka paliekot uz vietas, viņu pašu aprūpē, tiem būtu diži labākas nākotnes perspektīvas. Labāk sūtīt tos prom, līdzi Minalana migrācijas kustībai, un cerēt uz to labāko.

Journeymage noslēguma sekvencē piedevām vēl laba sagatave turpinājumiem, dodot mājienu par Minalana jaunradītu un varbūt vēl spēcīgāku substanci un minerāli, kas būtu līdzvērtīgs irianaita vai Snowstone akmeņiem. Citādākā ziņā no šīm trim salīdzinoši vājākā šķita piektā High Mage grāmata, un arī vien nesakritības dēļ starp mājienu romāna prologā ar reālajiem notikumiem grāmatas kulminācijas atrisinājumā. Kas lielos vilcienos pat ignorējams un piedodams, norakstot kļūdu uz faktu, ka sērija oriģināli ir pašpublicēta, varbūt tad vēl pienācīgi redaktora necaurskatīta un vien vēlāk Audible pamanīta un audio versijā publicēta.