Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Horusa sacelšanās jau ir miljoniem prasījusi to dzīvības un varbūt pat miljardu miljardi vēl nākotnē pirms viņu apstādināt. Bet, ja nu pastāvētu variants, iespēja, kā to visu novērst pirms vēl tā spēki sasnieguši Saules sistēmu un cilvēces dzimto planētu, ja nu varētu nokomplektēt specaģentu, īpaši trenētu slepkavu komandu, kuras uzdevumus būtu nogalināt Horusu, tādejādi apstādinot pilsoņkaru pirms tas vēl īsti sācies.

Pat ja sekmīga izpilde prasītu visu to dzīvības un daudzu skatījumā izmantotās metodes, lai arī šķietami bez goda un slepenībā veiktas, būtu tā vērtas. Tā Nemesis grāmatas pirmās daļas sākumā diezgan būtisks lapaspušu apjoms tiek veltīts par Execution Force nosauktās komandas sapulcēšanai, ko dara paši, sākot ar tās līderi snaiperi Eristede Kell. Komandas savākšanu vienkopus jāveic pašiem, jo nevar atļauties, ka pat mazākā bauma par Horusa atentāta plānu taptu saklausīta nevajadzīgajās ausīs, jo var būt drošs, ka Imperatora nodevēja Horusa pusei par labu gan uz Terra, gan citviet darbojas tam lojāli personāži.

Paralēli tam, nešauboties, ka vien sakritības pēc, arī Horusam par labu tiek perināts paša Imperatora atentāta plāns, kas varbūt aizsākts krietni senāk. Pat ja sākotnēji projekts aizsākts ar citiem slepkavošanas mērķiem, tad nu pienācis brīdis, tas liktenīgais vēstures moments, kad to pavērst pret augstākā ranga mērķi, kāds vien var būt. Ja Execution Force sastāvā ir seši biedri un nevienu no tiem par parastu mirstīgo nenosauksis, tad pretējā pusē ir tik viens vienīgs, kurš sevi sauc par Spear. Lai arī Šķēps darbojas vienatnē, tikai tādēļ vien viņa izredzes nav sešreiz mazākas par Execution Force. Kaut gan atklātā cīņā ar astartes leģionāru, būtu kā vieniem, tā otram jānopūlas, tad katram piemīt īpašas, dažs labs varētu teikt pārdabiskas un ar warp ēteri saistītsas spējas, kuras ne visos cilvēces apgūtajos Visuma nostūros būtu ieredzētas un paciestas.

Nemesis sižets sadalīts divās daļās un ar Šķēpu saistītā norit uz stratēģiski un ģeogrāfiski nozīmīgas planētas Dagonet, kura turklāt bijusi viena no pirmajām, kuras toreiz vēl Imperatoram lojālais Horuss pievienojis Impērijas sastāvam. Uz tās pēdējā laikā pastiprinājušās īpatnējs slepkavību vilnis, mīklainas pazušanas, kuras tā vien šķiet saista čukstus, pār plecu atskatoties, pieminēts Horusa vārds. Dažā labā, turklāt vēl brutāli asiņainā un šķietami bez vainīgajam slepkavam atrodama izskaidrojuma, nozieguma vietā atrodami asinīs (ar savām vai upuru) izveidotām astoņstūru zvaigznes simboliku. Šo satraucošo slepkavību izmeklēšana uzticēta detektīvam Yosef Sabrat un viņa pāriniekam Daig Segan. Bet drīz vien abi atklās sevi atrodamies citu plānos krietni virs pašu galvām, vai citiem vārdiem un tieši sakot, dziļos sūdos.

Būtiska grāmatas tematika ir arīdzan Lectitio Divinitatus reliģiska kustība, kas pagaidām vēl darbojas vien paklusām, jo Impērijā jebkāda veida reliģiska dievu vai cita līdzīga veida pārdabiskā pielūgšana ir aizliegta, dominē vien strikta ‘’ticība’’ visam zinātniskajam un nekādiem tur pesteļiem. Šajā ziņā Lectitio Divinitatus iet soli vēl uz priekšu, jo tie pielūdz pašu Imperatoru kā Dievu ar lielo burtu, kā cilvēces glābēju un teju visu zinošu. Ticīgs biedrs atrodams arīdzan starp Execution Force komandas biedriem, un ne visi ir tiek iecietīgi, lai to atklājot, to tā vienkārši atstātu eksistējam, kas visiem sižeta gaitā netop zināms, bet spēlē gana būtisku lomu, lai tiktu pieminēts.

Imperatoram par labu noteikti nāk faktors, ka viņš ir teorētiski reāli satikt iespējama persona, nav abstrakts ideju kopums, kas kaut kur neviena neredzēts mīt. Bet viszinošajā un ārkārtīgi spēcīgajā faktorā (spēcīgāks par primarkiem) ienāk debatējams jautājums, kādēļ gan tad vajadzīgs pieļaut postošos nemierus, cita veida netaisnības un pārdzīvojumus, kas, protams, rodas jebkurā ticībā, dzīves realitātē, bet attiecībā uz Horusa nodevību šķietami nevajadzīga traģēdija, kas sev līdzi parauj daudzus jo daudzus, un nav attiecināms vien uz pašu Imperatoru un tā ‘’dēliem’’ primarkiem.