Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Liesma

Manas pārdomas

Jauniešu savstarpējo attiecību stāsts. Stāsts, kurā dažiem klasesbiedriem šķietami nav par ko satraukties, sākot jau ar kabatasnaudu, kur nu vēl panākumiem mācībās, kamēr citiem jāskaita pēdējās kapeikas un mājās tik pamēģini atnākt ar nesekmīgu atzīmi. Jau tā par šķietami neko, par tīriem sīkumiem reizēm sanāk dabūt atrauties no vecākiem.

Stāsts arīdzan par Esteres un Šāndora jeb Šaņi draudzību jau no pirmajām klasēm, kad vēl prātā bučošanas vai kas vairāk nebija prātā, bet tagad jauniešu vecumā, tuvojoties pilngadībai piezogas pirmās domas, iespējamības. Par plaisām draudzības saitēs itkā nekas neliecina līdz klasei pievienojas no Kenijas atgriezusies Ildiko jeb Ildi. Varbūt vēl viss starp Esteri un Šaņi būtu vairāk vai mazāk kā līdz šim, ja ne mirkļa skūpsts, pēc kura nesaproti, kas tālāk. Kamēr Šaņi pie sevis prāto, kā var vienlīdz patikt divas dažādas meitenes, katra savu iemeslu dēļ, un pieņem, ka ar Esteri varētu turpināties tā pati ierastā draudzība bez situācijas noskaidrošanas par attiecību tālāko gaitu, tad nu puisis aizsāk ciešākas attiecības ar Ildi.

Ja vēl līdz šim otra rocība, reizēm bezrūpīgā attieksme pret naudu nav kremtusi, tad tagad šķietami sakrājies par daudz. Kāpēc gan dažiem dzīve atvēlējusi to maigāko ceļu, kad var atļauties gandrīz jebko (arī uzvedības ziņā) un uzskatīt to par pašsaprotamu, lai citi izstrebj pēc tevis, ja nu tomēr sagadījies, ko savārīt? Savstarpējām attiecībām nepalīdz arī no kompānijas vecākais Gābors jeb Gabi, kurš līdzīgi Ildi var būt bezrūpīgs, reizēm pat ar augstprātības piesitienu.

Pašam Gabi jau ir draudzene, kaut arī nešķiet, ka Gabi tas diži iepriecinātu, bet tā kā puisis atklāti meitenei vārdā Tinde neko negatīvu nav teicis, tad viņa turpina būt daļa no grupas, pat ja iet citā klasē. Diemžēl Tinde nav no tām tievākajām, reizēm pat draugu grupā pasprūk pa komentāram, kur nu vēl no citiem, un Tinde bieži vien izjūt vajadzību ar savu uzvedību un izteicieniem to kaut kā kompensēt, izturēties ne, kā pati to vēlētos.

Papildus jauniešu savstarpējām attiecībām romāns Avārija prasmīgi stāsta sižetā iepin varoņu dažādās attiecības mājās ar vecākiem, kur galvenā lomā pienākas Šaņi un vēl konkrētāk viņa tēvam Jānošam, kurš nezinādams, kā labāk, bet gribēdams, kā labāk, ietur stingras rokas audzināšanas politiku. Tā teikt labāk grūta dzīve un attieksme no vecāku puses, lai līdz augstai gatavības pakāpei sagatavotu atvasi skarbajai realitātei, kura ar tevi neaklēsies. Māte kā jau tad šajā aspektā skaitās kā ‘’labais policists’’ un pat ja vienmēr nepiekrīt, vai tik tiešām nevarētu drusku saudzīgāk, tad ne reizi skaļi neko nesaka un neiebilst. Bet, kad Šaņi vai arī citu grāmatas jauniešu gadījumos atvase sāk glabāt noslēpumus, visu vairs līdz galam nepateikt, tad brīnās, kāpēc tā, ja vēl tik tikko stāstījis visu, kā ir.

Kad seko grāmatas titulā minētais ceļu satiksmes negadījums, tad jau iepazītanās attiecību gultnēs var vērot, kā kurš vecāks pārdzīvo par notikušo, it īpaši Šaņi gadījumā, kurš cieš visvairāk. Kā tēvs Janošs sev jautā, vai ir bijusi nepieciešamība būt tik skarbām, līdzīgi māte, bet, kā nepaiet nemaz tik ilgs laiks, lai viss atkal atgrieztos ierastajās sliedēs. Vai kā šofera Gabi vecāki saprotamni vairāk uztraucas par dēlam potenciālo sodu, par skandālu, ko šāds negadījums varētu izraisīt. Vien jāpateicas apstākļu sakritībai, ka šoreiz pats Gābors (vienīgais grupā pilngadīgais) nav dzēris.

Avārija īsi un kompakti un bez pārspīlēta ‘’jauniešu leksikona’’ dod ieskatu gan pašu jauniešu, gan viņu attiecībās ar vecākiem vai vismaz dažos iespējamos to variantos.