Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Michael Joseph

Manas pārdomas

Bils reiz būdams kara korespondents Tribune laikrakstam nav svešinieks dzīvībai bīstamām situācijām, bet visam ir sava vieta un laiks, un Bils savā gadījumā ir veicis izvēli par labu burāšanai ar kuģi Vixen, kuru mantojis no burāšanas entuaziasta tēva, kuru gan pašam diemžēl nav bijis lemts tik labi iepazīt. Un kur nu vēl labāk, ja ir iespēja piedalīties labdarības projektā Youth Venture, lai palīdzētu jauniešiem no nelabvēlīgām vidēm mainīt sevi, iegūt raksturu, kopīgi pārciešot grūtības uz jūras, iegūt ne tikai jaunus draugus, bet arī cieņu no cietiem un galvenokārt pašam pret sevi.

Tomēr gan Bila, gan dažu jauno cilvēku dzīve, kuri liktenīgajā dienā ir uz Vixen kuģa, izmainās uz neatgriešanos, kad turnbuckle (neesmu tāds eksperts, lai varētu latviskot šo vārdu un Google Translate kā ierasts izpaužas pa savam) detaļā, kura nakts tumsā sāk dīvaini uzvesties, no rīta atklājas uzķerts maisveidīgs objetks, kurā atrod jauna cilvēka līķi. Pa virsu jau tā saprotamajiem pārdzīvojumiem, vai sadursmes brīdī puisis bijis dzīvs, nāk klāt citi faktori, jo ne tikai Vixen līdzās bijuši citi Youth Venture projektā iesaistīti kuģi, bet uz viena no tiem bijis ar ministru kabinetu saistīts politiķis, kurš nebūt nevēlas tikt iesaistīts kādā skandālā. Vēl jo vairāk, kad atklājas, ka upuris ir bijis PSRS jūrniecības spēku kadets.

Diemžēl, lai cik intriģējoša premise nešķistu, kaut arī rodas jautājums, kādēļ lai kaut kas vispār izvērstos un incidents tā arī netiktu norakstīts kā negadījums. Ja nu vienīgi, ka politiskā personā drošības pēc grib visu iespējamo un potenciālo vainu novelt uz Bilu. It īpaši, kad viņa problemātiskie jaunieši pēc divām smagos apstākļos bija nolēmuši drusku pasvinēt un ne visi uz kuģa bija pilngadīgi. To negatīvi vēl vairāk papildina pilnīgi neuzrunājošais prozas stils, kura vienkāršie nepaplašinātie, nevajadzīgi saskaldītie teikumi līdz salīdzinoši īsās, par laimi, grāmatas beigām jau sāka dikti kaitināt. Ne mirkli neizveidojās raits plūdums, kurā ielekt un piedoti paredzamas trillera žanra izpausmas labāka sižeta vārdā.

(Vēlreiz) diemžēl nebija ne viena, ne otra. Dižā problēma ap kadeta (ar Igaunijas izcelsmi) identitāti, pat uz mirkli pavīdējis izteikums, ka gribējis pārbēgt no PSRS uz rietumiem, tā arī līdz kulminācijas atrisinājumam drīzāk izčākst, nekā sniedz gandarījuma, apmierinājuma sajūtu labi izpildītā noslēgumā.

Un par spraiga sižeta ainām laikam pietiks izteikt, ka tās noteikti vismaz šajā grāmatā nebija autora spēcīgākā puse un labi ilgi kaut kas tik slikts nebija lasīts. Cenšoties atrast vismaz kaut ko pozitīvu, var atzīmēt tīri ar jūrniecību un burāšanu saistītās ainas, kad galvenais tēls var atļauties drusku atpūsties un neuztraukties par draudošājām briesmām. Viss cits tālu no vēlama izpildījuma.