Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Baen

Manas pārdomas

Silverhand galvenais varonis Caeled grāmatai sākoties ir vien 13 gadus jauns puisis, kad ļaunu un cietsirdīgu valdītāji– dvīņu brālis un māsa Lares un Sarel, kuriem pašiem ir vien 18 gadi, par savu maģijas spēju un to spēku eksperimentu mērķi izvēlas nelielu pierobežas Ward Point pilsētu. Nejauša laime vai Izredzētā varoņa liktens pieskāriens, bet Keiledam vienīgajam no visiem palaimējas palikt dzīvajos.

Silverhand ir klasiska tipa fantāzija ar tikpat klasiskiem ļaunajiem varoņiem, kuri tendēti iznīcināt vien iznīcināšanas pēc, bet to darot dvīņu Duets piemirst, ka var gadīties savā ceļā radīt gana bīstamus pretiniekus, kuriem vairs nebūs ko zaudēt un darīs visu viņu spēkos, lai apturētu naidnieku. Par vienu no galvenajiem iznīcības sēšanas instrumentiem Duetam kalpo par Void saukti objekti. Tie apzīmē pašu haosu un pretējo eksistences varbūtībai, kas vispār varētu būt. Kā melnais caurums, tie ierauj sevī visu dzīvo, atstājot aiz sevis vien smirdīgu zampu.

Pārsteidzošs gan ir veids, kā Duets izsauc šo maģisko spēku un vērš to pret citiem, it īpaši ņemot vērā, ka abi ir tuvi asinsradi, kas grāmatas gaitā netiek apstrīdēts vai citādi noliegts. Protams, tuvu radu partnerattiecības karaļnama ietvaros vēsturiski nav nekas svešs, bet biju nedaudz izbrīnīts, ka šāds aspekts iekļauts fantāzijas grāmatā. Kaut gan jāpiebilst, ka Silverhand nebūs gluži jauniešu fantāzija.

Tikmēr Keileds pēc palikšanas bāreņos netiek atstāts klīstam viens pats. Gandrīz gribējās teikt ‘’likteņa varā’’, bet tad jau būtu melots, jo tieši uz to visu tiek vērsts. Nevajag paiet diži ilgam laikam, lai puisi veiksmīgi un tieši laikā uzmeklētu mūku ordenis no Baddalaur, kuri vēl turas pie agrāko dienu spozmes, kā pasaules izglītības centrs. Turas, lai vēl spētu īstenot tā dibinātāju pareģojumu par varoni, kurš spēs glābt pasauli no ieslīgšanas Haosā un atgriezt pasauli uz likuma un kārtības ceļa.

Haoss kā Void korumpētība šajā grāmatā ir ar lielo burtu. Nenoteiktība, visatļautība kā vieni no galvenajiem ļaunuma un iznīcības, pagrimuma, avotiem. Pretstatā noteiktai dzīves kārtībai, likumiem un noteikumiem, pēc kuriem vadīties. Grāmata paralēli iepazīstina lasītāju ar daudziem interesantiem konceptiem, kā kanibāli senā Taesir mežā, kuri skaitās reiz pār pasauli dominējošu Elders pēcteči. Nedaudz labāk attēlots sieviešu karotāju ordenis/grupa Snowscalds. Vismaz no koncepta puses, bet arī ne tik ļoti, cik autori būtu varējuši izpausties. Bet kā šis, tā citi šādi aspekti tiek vien virspusēji atrādīti, lai pēc piedzīvojuma stila epizodēm tēli tikpat ātri virzītos uz nākošo.

Neliela variācija, kas atzīmējams vien pozitīvi, ir galvenā varoņa Keileda cīņu biedru izvēlē, starp kuriem nav jau ierasts rūķis un elfs. Tā vietā Keiledam nākas pārvarēt savas bailes, iemācīties, ka ne visi vilkači ir tādi, kā tas, kura dēļ viņš zaudējis savu īsto plaukstu, un vēl neparastāk, ja par sabiedroto saucama vampīrs Sioraf, un tikpat neparasts ir akmens karotājas dāmas Gwynne tēls, kurai pašai ir gana spēcīga atriebības motivācija, lai pārliecinātos, ka dvīņu Duetas agrāk vai vēlāk sastop savu galu.

Tikpat tipiski klasiskai fantāzijai, kā neizskaramais varonis, par kādu noteikti uzskatāms Keileds un viņam vēlāk piešķirtā super spēcīgā sudraba roka, ir ļauno varoņu neizprotama kavēšanās izmantot pārspēku savā labā, kad tas acīmredzami nestu ātru un salīdzinoši vieglu uzvaru. Lai tā vietā dotu labajiem iespēju apmācīt un uztrenēt Keiledu pienācīgā līmenī. Labi, ka vēl netiek pārspīlēts ar nevajadzīgiem monologiem pēdējā brīdī pirms pašas uzvaras mirkļa. Tomēr to sakot, teorētiski ļaunais Duetu tēlu pāris būtu varēti tikt sakauti jau šajā grāmatā, iztiekot bez turpinājuma. Nedaudz paredzami, bet ar labu prozu, ne mazāk interesanti lasāms daiļdarbs.