Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Thames & Hudson
Manas pārdomas
Vai kāds no mums katru dienu izmantodams labierīcības diži piedomā, kas gan tālāk pēc nokārtošanās notiek ar izvadīto materiālu? Sen pagājuši tie laiki, kad naktspoda saturs tiek izmests pa logu uz ielas, bet, protams, ne visur pasaulē vai pat visās urbānajās vidēs var mierīgi pasēdēt uz poda, noskalot ūdeni un aizmirst par tālāko.
An Underground Guid to Sewers ir kā īss, labs pārskats par kanalizācijas sistēmas izveidi dažās no lielākajām pilsētām pasaulē kā London, Parīze vai Ņujorka. Bagātīgi ilustrēts gan ar arhīvu foto ar strādniekiem, inženieriem u.c. un izmantotajām tehnoloģijam, gan pilsētu kartēm ar iezīmētiem kanalizāciju cauruļvadiem vai ilustrācijas ar dažnedažādākajām to formām, lai labāk regulētu kanalizācijas ūdeņu plūsmu. Tāpat interesanti, kādas tik iekārtas nav tikušas izmantotas, lai atdambētu aizprostojumus, kas reizēm mēdz izveidoties un pēc tam likt kanalizācijām pārplūst, kur nu vēl tik muzejvērtīgs eksponāts, kāds izveidojās Londonā 2017.gadā. Tā teikt vērts padomāt pirms visu ko tik nolaist kanalizācijā.
Pēc tam šķietami pašsaprotami nāk šo ūdeņu apstrāde, lai varētu droši laist tālāk upēs, ezeros vai jūrās, okeānos, kas pārsteidzoši ilgi pat 20.gadsimtā daudzviet Rietumu pasaulē tā nav bijis un noteikti tiek turpināts piesārņot pat šodien un pat ūdeņus, kuri tiek izmantoti iedzīvotāju dzeramajam ūdenim. Kaut gan Carbon Ideologies izlasīšana liek šaubīties vai šāda tumsonība aprobežojas tikai ar mazāk attīstītajām valstīm. Kaut arī autors ar entuziasmu grāmatas noslēgumā min piemērus kanalizācijas un lietus ūdeņu attīrīšanā un kā laika gaitā tehnoloģijas gājušas uz priekšu, lai to varētu paveikt ātrāk un labāk ar jauniem izaicinājumiem no mājsaimniecībā pielietotajām sadzīves ķīmijām, tad zinot, ka visi cenšas vairāk vai mazāk ietaupīt, kas reizēm rezultējas ar negadījumiem, avārijām.
Redzot fotogrāfijas to inženierijas projektu apjomus, reizēm uzsāktus no pilnīgas nulles, vai vien ar ūdeņu novadošām renēm uz ielām, galvu var vien apbrīnā nogrozīt, ka ir kāds kas spēj ko tādu izveidot un turpināt uzturēt darba kārtībā. Kas savā laikā, piemēram Parīzē ilgu laiku izpelnījusies godu kā viena no galvenajām tūristu obligātajām apskates vietām. Bet interesanti, ka galvenais grūdiens kanalizāciju izveidei daudzviet pasaulē devušas tikai un vienīgi nekontrolētas slimību izplatīšanās kā holera, bez kurām politiķi vairāk iespringtu uz citām sasāpējušām problēmām.

1 doma par “Stephen Halliday – An Underground Guide to Sewers or: Down, Through and Out in Paris, London, New York, &c.”