Month: 2022. gada septembris

Izlasīju, lasu, lasīšu #222 (29.08-11.09)

Izlasīju:

Deon Meyer – Cobra (Benny Griessel #4)

Deon Meyer – Icarus (Benny Griessel #5)

Matthew Reilly – Ice Station (Shane Schofield #1)

Noklausījos:

Joel Shepherd – Drysine Legacy (The Spiral Wars #2)

Jason Anspach – Turning Point UN Message for the Dead (Galaxy’s Edge #7-8)

Lasu:

Cassandra Clare – Clockwork Angel (The Infernal Devices #1)

Klausos:

Craig Alanson – Armageddon (Expeditionary Force #8)

J.S. Morin – Black Ocean: Mirth & Mayhem #1-8

Lasīšu:

Jessie Keane – Nameless (Ruby Darke #1)

Klausīšos:

Joel Shepherd – Kantovan Vault (The Spiral Wars #3)

Matthew Reilly – Ice Station (Shane Schofield #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Pan Macmillan

Manas pārdomas

Shane Schofield savā profesijā ir viens no labākajiem, kādus varētu atrast. Tikpat profesionāla un veiktspējīga ir viņa jūras kājnieku komanda, kura pirmā atbild uz amerikāņu Antartikas zinātnieku komandas bāzes stacijas trauksmes signālu un lūgumu pēc palīdzības. Diemžēl viss izvēršas drusku sarežģītāk un gandrīz no paša ierašanās brīža Šeinam un viņa kolēģiem nākas cīnīties par savām dzīvībām.

Zinātnieku potenciālais atklājums, kas tik pēkšņi izraisījis zibenīgu interesi no publiski saucamo sabiedroto Francijas un Lielbritānijas puses pat tik tālā pasaules nostūrī kā Antarktika, pirmajā momentā šķiet kaut kas ne uz Zemes radīts, kaut kas ar citplanētiešu izcelsmi, it īpaši, jo tas tiek atklāts iesalis ledū, kas vecāks par vairākiem miljoniem gadu. Cīņa par tehnoloģisko izrāvienu pāri citiem, pat starp pieminētajiem sabiedrotajiem citviet pasaules konfliktos izvēršas skarbākajos paņēmienos.

Ice Station sižetiskā attīstība un it īpaši galvenā varoņa Šeina nenonāvējamība, kamēr pretinieki un pa brīdim kāds stāstā mazāk svarīgs kolēģis krīt kā mušas, bija īsta Holivudisma trillera garā. Pieļauju, ka liela daļa zinātniskā un uz cita veida notikumu iespējamības ticamību drusku jāpiever acis, lai varētu izbaudīt Ice Station piedāvāto popkornu. Augstas kvalitātes prozu nevajadzētu cerēt sagaidīt, un pat samazinot kritisko pieejo notikumu ticamības jautājumā, bija vairāki ‘’Vai tiešām?’’ pārsālīti momenti.

Neizmantota šķita potenciālā intriga par un ap zinātnieku atradumu, kas tik ļoti sakāpinājis ASV, Francijas un Lielbritānijas speciālo vienību interesi. Tā vietā papildus problēmas Šeinam sagādā kāds no paša vienības, kāds, kas patiesībā visu šo laiku spiegojis un cita labā, lai attiecīgajā brīdī apmestu kažoku uz otru pusi.

Ice Station lai gan nav slikts, kaut kas zemē metams, nav arī kas tāds, ko ceru sagaidīt grāmatās, ko lasu. Tādēļ māc šaubas, cik drīz varētu pienākt diena, kad ķertos klāt Shane Schofield sērijas turpinājumam, jo arī pats grāmatas noslēgums atrisināts pielietojot stipru pozitīvo domāšanu attiecībā uz galveno varoni.

Deon Meyer – Icarus (Benny Griessel #5)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Hodder & Stoughton

Manas pārdomas

Kā Ikars Ernst Richter pielidoja par tuvu veiksmes un cerētas slavas, tās davātās naudas attalgojuma saulei. Tik tuvu, ka tas viņu noved pie kļūšanas par slepkavības upuri, kuru atrod vien vairākas nedēļas pēc pazušanas. Apraktu piekrastes smiltīs, un arī tad atrasts vien pateicoties vētrai, kas atklāj viņa ‘’atdusas’’ vietu.

Ernsta pēdējais biznesa veikums bija Alibi mājaslapas un ar to saistītās aplikācijas izveidošana, kas piedāvāja lieliskus un ērtus alibi, ja gribējās drusku pavadīt laiku ārpus laulības tik striktajām robežām. Pamatā Icarus ietvaros tika uzsvērta tieši šī kompānijas mārketinga preces piedāvājums, bet, kā jau rūdītām kriminālromānu lasītājam, uzreiz iedomājos, ka alibi lieti noderētu arī kriminālajā pasaulē. Šī iespējamība grāmatas ietvaros diemžēl pavīd vien dažas reizes.

Tikpat tuvu Ikara mitoloģiskajai saulei negatīvākā aspektā pielido sērijas galvenais detektīvs Benny Griessel, kuram padzirdot par kādreizēja kolēģa traģiskajiem nāves apstākļiem, paslīd roka alkohola virzienā. Kas paralēli kriminālizmeklēšanai, izvēršas tikpat lielā un nopietnā cīņā visas grāmatas garumā. Atkārtojas tie paši sevis šaustīšanas, apšaubīšanas un pat zināmā mērā sevis nicināšanas teksti, kas lasīti iepriekšējās grāmatās.

Bet, kamēr Benijs cīnās arīdzan ar alkohola pūķi, citiem kolēģiem, kā iepriekš sērijā manītam Cupido Vaughn šī slepkavības izmeklēšana rada lielisku iespēju pakāpties pa karjeras kāpnēm, kad Benija nepieejamības dēļ tieši viņam pirmo reizi piešķir izmeklēšanas līdera/vadītāja statusu. Lai arī Kupido tas pavisam noteikti, veiskmīga iznākuma rezultātā, būtu jādara teju pārlaimīgu, tad līdzšinējie pienākumi kā vienkāršākam Benija kolēģim no tā, kas jādara tagad krietni atšķiras. Kupido vairs nevar ieturēt to pašu dumpiniciesko imidžu kā līdz šīm, kas viņu sadumso un pat sanikno attiecībā pret Beniju, kuram prasās krietna sapurināšana, lai saprastu kas ir kas un kādā dzīves virznienā un gala iznākumā gatavs doties.

Savā ziņā, pat atvieglojums, ka uz plaukta nestāv sērijas turpinājumi, jo prasās atpūsties no Benija tēlā. Ja citkārt sērijas galvenais detektīvs ir pārāk ideāls, tad Benija tēls mājo pretājā grāvī.

Jason Anspach, Nick Cole – Turning Point UN Message for the Dead (Galaxy’s Edge #7-8)

Link uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Ne tikai viedokļu sadursme, bet kas krietni nopietnāks starp Republikas pārvaldi House of Reason un tās armijas Leģioniem ir briedis jau gadu gadiem. Katrs lēmums, kas veterānu acīs ļāvis tam kļūt vājākam, ir bijis kā piliens jau tikpat kā līdz malām pilnā traukā. Katrs lēmums ‘’atšķaidīt’’ Leģionārus ar saviem biroju klerku ielikteņiem, kuriem rūp vien sava karjera ārpus Leģiona ir bijis kā kārtējais grūdiens tuvāk klints malai. Katrs lēmums kārtējo reizi iesūtīt leģionārus bezcerīgā situācijā, kur nenovēršami būs liels kritušo skaits, pietuvina Leģiona veterānus un tā līderus lēmumam iedarbināt 19.pantu, kas paredz, ka 6 mēnešu laikā viņiem jānotver un tiesā jāsoda līdzšinējie House of Reason biedri un jāsarīko jaunas vēlēšanas.

Diemžēl galaktika un cilvēces pārvaldīto zvaigžņu sistēmu teritorija nav tik maza, lai šāds lēmums spētu gan veiksmīgi tikt noziņots visām vajadzīgajām Leģiona personām, gan pa ceļam nenoplūstu un netiktu tapts zināms kādam no House of Resaon, kas sekojoši ļauj viņiem sagatavot aizsardzības un pretestības plānus. Kas tikai nozīmē, ka jau tā karos nogurdinātajai Republikai ir nācis klāt jauns konflikts.

Šādu varbūt jau gaidītu momentu noteikti izmantos Mid-Core Rebellion un jaunizveidotās Impērijas līderis Goth Sullus un viņa padotie. Nebūt jābūt militāram ģēnijam, lai saprastu, ka papildus šķelšanās Republikas ietvaros var nākt tikai par labu Gotam.

Diemžēl, ja kādam Leģionos jau tā nepietiktu raižu par pretestību, ko sagādās House of Reason, par Gota un viņa Impērijas manveriem, par kolēģiem, kurus nāksies zaudēt kaujās, tad sērijā ar milzu troksni ienāk jauns censonis/spēlētājs. Turning Point ietvaros par to vēl ir vieglas vēja pūsmas, bet Message for the Dead jau vairs nav šaubu, ka uz palikšanu, ja vien tos kāds neapturēs, ir ieradies nekontrolēts Mākslīgais Intelekts un viņa kontrolēto robotu ‘(kolektīvi saukti par Cybar) centieni iznīcināt jebkāda veida bioloģisko radību.

Draudi no Galaktikas Malas ieradušies krietni tuvāk kā komforts ļautu, pārmaiņu vēji kārtējos reizi to iesviež nemiera pilnajos haosa ūdeņos.

Deon Meyer – Cobra (Benny Griessel #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Hodder & Stoughton

Manas pārdomas

Kaut arī detektīva Benny Griessel vārdiem kopš pēdējā ieņemtā dzēriena ir pagājusi vesela mūžība, tad tik un tā un vēl joprojām katra diena ir kā smaga cīņa, lai neļautos kārdinājumam un neatgrieztos uz  alkoholisma neceļiem. Diemžēl ilgstošais netikums nav nācis par labu Benija pašapziņai un pašnovērtējumam, ko lieliski kā uz delnas nākas manīt sērijas ceturtajā grāmatā Cobra, kad vienā brīdī Benija žēlošanās par sevi jau nogurdina un nokaitina.

Par laimi, nekas no iepriekš minētā nespēj ietekmēt Benija profesionālo darbu un nodošanos vainīgā vai vainīgo notveršanai, kas šoreiz ir īpaši svarīgi, jo Benijam atkal uzticēta lieta, kurā iesaistīti ārzemnieki un neviens nevēlas internacionāla mēroga skandālu.

Ja Benija kolēģe Mbali Kaleni jau ir iepazīts tēls no iepriekšējām divām sērijas grāmatām, tad izvēle no autora puses par labu detektīvam Cupido Vaughn atkārtotam iznācienam ir drusku negaidīti, ņemot vērā cik bieži šajā sērijā ir mainījušies Benija tuvākie kolēģi. Kupido ir pilnīgi pretējs Benijam. Jauns, ambiciozs un moderno tehnoloģiju pārzinošs, viņš ievieš jaunas vēsmas tik ierastajā Benija kā detektīva dzīvē. Varbūt sākums abu sadarbībā nav tas gludākais, bet gan viens, gan otrs spēj atrast, ko iemācīties no otra.

Cobra ir Interpolā un daudzās valstīs bēdīgi slavens vārds, kas aiz sevis atstāj maz pierādījumu, vienīgi uz patronu čaulām ir iegravēts kobras veidols, kas tad arī devis iesauku slepkavai/algotnim, kura un sekojoši Benija un viņa kolēģu interesi piesaistījis britu pilsonis Paul Morris, ja vien tāds ir viņa īstais vārds, kurš uzmanības lokā nonācis pateicoties saviem centieniem uzlabot SWIFT sistēmu, lai varētu vieglāk un efektīvāk censties cīnīties ar korupiciju un naudas atmazgāšanu.

Nedaudz ilgojos Benny Griessel sērijā ieraudzīt slepkavu, kas nebūtu ar psiholoģiskām norisēm, sērijveida slepkava vai organizētās noziedzības smagsvara algotnis, kādu sīku un šķietami ikdienišķu personu, bet tāda laikam nebūs šīs sērijas daba.

Joel Shepherd – Drysine Legacy (The Spiral Wars #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Erik Debogande, UFS kosmoskuģa Pheonix līderis un leitnants komandieris, un viņa padotā Majore Trace Thakur kopā ar pārējo Fīniksa komandu ir bēgļu gaitās pēc The Spiral Wars sērijas pirmās grāmatas Renegade notikumiem. Piena Ceļa galaktika ir pilna ar dažādu rasu citplanētiešiem, kuri cilvēcei nav sveši, bet katram no tiem ir arīdzan savi mērķi, kuri ne vienmēr saskanēs ar Ērika un Treisas, kur nu vēl vispārējās cilvēces mērķiem.

Bet ļoti iespējams uz Fīniksa un tieši cilvēku rokās slēpjas reizē potenciāls cēlonis jauniem pārmaiņu un haosa vējiem galaktikā, reizē glābiņa atbildei, ja tā spēks atrodas tavā pusē. Pirms aptuveni 25 000 gadu pilnā sparā ritēja plaša mēroga karš starp divām galvenājām Mākslīgo Intelektu ‘’nometnēm’’ sauktām par Deepynines (saīsināšu uz DP-9) un Drysine. Visi līdz šim domājuši, ka briesmas un uztraukumi, kuras šīs abas frakcijas radīja visām bioloģiskajām radībām ir tāltālā pagātnē, bet Fīnikss ir tiešajā frontes līnijā, kas liecina par pretējo.

Par laimi Ērika kontrolē, vismaz uz pašreizējo sērijas otrās grāmatas brīdi, ir (tik tiešām) pēdējā Drysine karaliene (domāts kaut kas uz skudru vai bišu karalienes pusi), kura ir ar mieru palīdzēt pret DP-9 – Mākslīgo Intelektu un tā radītājām robotu konstrukcijām, salīdzinoši krietni nežēlīgākām pret bioloģiskajiem indivīdiem nekā Drysine. Tā vien šķiet galaktikai un tās daudzajiem iemītniekiem atkal lemts tikt ierautiem konfliktā par dominanci.

Pavisam aizmirsta netiek arī nesenā un salīdzinoši ar citām citplanētiešu rasēm neilgā cilvēku kosmosa apgušānas laika posms, kurā jau paspēts gana daudz un uzvarēta smaga un postoša cīņa ar Krim rasi. Bet vienlaikus uzvaras augļiem, panākumi nes arī savus negatīvos augļus, kurus nu steidz izmantot Sard rase, viena no vistuvāk cilvēkiem esošajām rasēm. Tā itkā jau nepietiktu raižu no DP-9 puses, problēmas vēl sāk sagādāt šitie, kuri pie viena kaut kādā veidā veikuši tehnoloģisku izrāvienu, kas ļoti iespējams paveikts ne ar tām ‘’tīrākajām’’ un galaktiski visu citplanētiešu rasu pieņemtākajām metodēm.