Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: W.W. Norton

Manas pārdomas

The Novel of Ferrara ir divu īso stāstu krājumu, trīs noveļu un vienas ne pārlieku garas grāmatas apkopojums. Kā jau tagad daudzi literārie pirkumi un lasīšanas izvēles, tad personīgi par šo krājumu (autors un grāmatas u.c.) pirms lasīšanas neko nezināju un paļāvos uz Steve Donoghue rekomendāciju, kura kārtējo reizi trāpa desmitniekā.

Grāmata iesākas ar pieciem īsajiem stāstiem zem kopējā nosaukuma Within the Wall. Katram stāstam ir savi varoņi, bet gan no priekšvārda, gan ievada autoru teiktā (Andre Aciman un tulks Jamie McKendrick) var spriest, ka lielāka nozīme kā stāstos, tā arī novelēs ir tematikai, situācijām, kurās tēli nokļūst un visa krājuma centrālajam tēlam Ferraras pilsētai un tās atmosfērai.

Paša pirmā stāsta 1)Lida Mantovanigalvenajai aptuveni 25gadus jaunajai varonei ir nopietnas jūtas pret diviem puišiem vienlaikus, turklāt no viena jau ir ārlaulības dēls. Tomēr radiem un ģimenes noteicošajiem personāžiem ir citas domas un viņa tiek savesta kopā ar kādu daudz labāk respektablu

b)The Stroll before Dinner – mīlestība, attiecības neskatoties uz potenciālu skandālu sabiedrībā atšķirīgo statusu dēļ, kā fons stāstam ir vecmāmiņas atmiņas par pašas jaunību un trakajiem attiecību piedzīvojumiem, skatoties uz mazmeitu.

c)A Memorail Tablet in Via Mazzini – šī stāsta galvenais varonis Geo Josz, pārdzīvojis neiedomājamas grūtības pēc izsūtīšanas uz vāciešu koncetrācijas nomenti, atgriežas dzimtenē tikai, lai mīļo māju vietā atklātu, ka kaut kādi tur svešinieki jau tur dzīvo un nedomā viņa dēļ izvākties. Paša izskats gan neatbilst stereotipam, jo Geo ir nevis tievs vai pat izkāmējis, bet gan resns kā skapis (dažam labam pat rodas aizdomas, vai tas nav liecinājums, ka tas ir redzamais atlīdzinājums no vāciešu puses, teiksim par ziņošanu nomentē). Kaut arī stāsta Teicējs nav Geo pusē un apgalvo, ka viņam, ja vien pats gribētu, ļautu un pat palīdzētu nostāsties uz kājām, ja vien pats gribētu. Tad no apkārtējo rīcības tāds iespaids nerodas, un Geo atliek ķepuroties pa dzīvi, kā nu māk.

d)The Final Years of Clelia Trotti – stāsta pamatā ir spēja izdzīvot krasu politsko pārmaiņu (uz slikot pusi) pārmaiņu priekšā, kad stāsta gadījumā pie varas nāk fašisti. Brīdī, kad vēl ir iespējams, pieņemt izvēli mukt prom vai palikt un cerēt uz to labāko, īpaši, ja vēl esi ebrejs.

e)A Night in ’43 – Within the Walls pēdējais stāsts uzreiz dot skatu pretējā nometnē, kad vienkāršie cilvēki izvēlās pievienoties jaunajam režīmam, ceroti tā pasargāt sevi un savus tuvos, pat ja tik dedzīgi netic tai visai ideoloģijai un propagandai.

Pēc Within the Walls seko pieminētās noveles un grāmata, lai visu krājumu varētu noslēgt ar vēl sešiem īsajiem stāstiem.

2)The Gold-Rimmed Spectacles, kā arī nākošo divu darbu, galvenais varonis netiek minēts vārdā. Personīgi piezīmēs izvēlējos viņu apdevēt kā POV (varētu, protams, arī kā Teicējs), bet tikai uzsākot Behind the Doors noveli nopratu, ka POV visos trijos ir viens un tas pats, vienīgais, ka darbi nav sakārtoti notikumu darbības hronoloģiskā secībā.

Doktors Fadigati jau ir 20+ gadus ilgi un labi respektēts ārsts, bet visu šo laiku bez otras pusītes vai citām nopietnām attiecībām, kas dod auglīgu augsni baumām par viņa seksuālo orientāciju. Nav gluži tā, ka Dr.Fadigati zaudētu ilggadējus pacientus vienas nakts laikā, bet, baumām turpinot izplatīties, doktora dzīves ceļš sāk vest tikvien kā uz leju. Tomēr, lai cik nievājoša attieksme nekļūtu no to cilvēku puses, kuri vēl pirms neliela laika ar katru sīkumu vērsās pie dakter, viņš lien vai no ādas ārā, lai censtos atkal izpelnīties atzinību; kļūst pat žēli noskatīties.

3)The Garden of the Finzi-Continis

Pats garākais no The Novel of Ferrara iekļautais darbs un personīgi, ja ne visa krājuma favorīts, tad tuvu tam.

POV nejauši bērnībā iepasīztoties ar meiteni no Finzi-Continis ģimenes (arīdzan ļoti turīgi ebreji), vēlākos jaunības gados kļūst par pamata bāzi īsai, bet spēcīgai draudzībai gan ar pašu meiteni Micol, gan ar viņas brāli Alberto un pastarpināti arīdzan ar tēvu profesoru Ermanno.

Par notikumu centrālo vietu kļūst tenisa korts, kuru Micol, Alberto, POV un vēl daži jaunieši sāk aktīvi katru vakaru izmantot pēc tam, kad viņi bez šķietami acīmredzama iemesla, neskaitot ebreju tautību, tiek izslēgti no vietējā tenisa kluba. POV gadījumā grāmatā tiek minēts vēl viens piemērs, kad, gribēdams bibliotēkā uzsākt darbu pie nopietna darba mācībās,  POV tiek klusām palūgts atstāt telpas un neatgriezties.

Īsajā romānā Finzi-Contini dārza teritorija un tenisa korts ir tāda kā utopiska oāze, kurā aizmirsties par trakumiem ārpus tā, kas ļauj iztēloties, ka nekādu sliktu pārmaiņu ārpus tā nemaz nenotiek.

4)Behind the Door atgriežas POV bērnībā (hronoloģisko secību minētu kā 4-2-3). Uzsākot jauno mācību gadu jaunā klasē, POV vairs neizjūt to pašu entuziasmu ne pašās mācībās, ne jaunu draugu rašanā. Gluži bez draugiem puisis nepaliek un par tādu kļūst Lučiāno, kura vecāki pretstatā POV ne tuvu nav tik turīgi. Pārsteidza POV tēla gatavā (pārlielu lielā) uzticība Lučiāno jau pirmajā reizē izrādot visu māju visos sīkumos. Varbūt tagad ir citi laiki, bet man pirmā doma bija, vai noveles laikā no POV mājas nesāks šis tas pazust. Noveles gaitā POV parāda vēl dažas negatīvās iezīmes, kad viņam draudzība ar Lučiāno pašam vairs nepatīk iedomātu vai ne tik ļoti izdomātu iemeslu dēļ, un veids kā POV to cenšas panākt ir aplinku ceļā, lai pašam būtu vieglāk, nevis problēmu risinot pa tiešo.

Pēdējās noveles, kura patika salīdzinoši vismazāk, 5)The Heron aizved pie citiem varoņiem Ferraras pilsētā, kurā labi pārticis Edgardo Limentani (45g), ja neskaita gidu, brīvdienās viens pats izlemj doties putnu medībās (pamatā pīles). Jau pats rīts iesākas ar Edgardo neierastu noskaņojumu, ko medību laikā akcentē viena konkrēta gārņa uzrašanās. Ja vēl pirmajā tā pamanīšanas brīdi putns aizlido prom neiztraucēts, tad otrā reizi tam nav tik veiksmīga un gids to vispirms savaino, bet gida suns pēcāk no notver. Viss notikušais ap šo gārni aizsāk domu virkni, kas noved pie lēmuma par pašāvību nošaujoties. Pati darbība netiek parādīta uz lapas, bet līdz tam Edgardo lasītājam atklāj visas depresīvās, sērīgās un saldsērīgās domas par dzīvi, kuras pašnāvība noņems kā smagu nastu.

Un noslēdzoši seko 6)The Smell of Hey ar sešiem īsajiem stāstiem, no kuriem par favorītu bija tieši tie, kuros galvenais tēls bija POV. Vienā no tiem POV jau visai noprotami ir pats Giorgio Bassani. Ja arī novēlēs un The Garden of the Finzi-Continis ir bijis tā domāts, tad jāsaka vien labi vārdi, ka auto-fiction vaibsti nebija jūtami. Pašās, pašās The Novel of Ferrara pievienots labs autora pēcvārds gan vien par pirmajiem pieciem Within the Walls stāstiem, no kura nopratu, ka par auto-fiction faktu varu neuztraukties.