Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Vairāku mēnešu garumā, vēl pirms pasauli nakts laikā pārņēma zombiju apokalipse, izmainot pasauli, kādu to pazinām līdz šim, Amo bija ārstu acuraugs un intereses objekts. Tik cik interesants bija Amo veselības stāvoklis un tā maiņas komas laikā, tikpat īpatnēji ir ārsta dotie norādījumi, kad ir atgūta samaņa, lai izvairītos no atkārtotas epizodes vai pat vēl ļaunāk. No tiem uzacis liek saraukt ieteikums atturēties no seksa, ja pašapmierināties, tad arī pēc iespējas klīniskāk un bez stimulācijām.

Fizioloģiski neparasts ir viņa izmainītais metabolisms, kas vairs neprasa tik daudz barības vielu, bet fiziski nav jūtamas nekādas bada sajūtas. Bet no cita aspekta, kas vairāk sit pa kabatu ir Amo alerģija pret mākslu, visu radošo un fantāziju karinošo, jo Amo ir komiksu mākslinieks. Varbūt liktenis vai kā, bet Amo tieši pirms liktenīgā notikuma strādāja pie savas grafiskās noveles par zombijiem. Vismaz Amo ir paveicies atrast monotonu dienas darbu preču noliktavā, kā arī paša izveidotā Deepcraft spēles modā, kas imitē pieminēto darbu, atrast draugu un domubiedru Cerulean, kuru arī skārusi tā pati slimība, kas viņu.

Un visticamāk pateicoties šai slimībai, Amo no rīta pēc vētrainās nakts vēl ir pie veselā saprāta, kamēr pārējā cilvēce ar baltām, tukšumā pavērstām acīm un asinīm notraipīti bezmērķīgi klaiņo pa ielām. Kaut arī negribu teikt diži daudz par autora radīto zombiju dabu, jo tas ir visai nozīmīgs pavērsiens, bet vienu gan, Amo stereotipiskais pieņēmums no filmām ir visai tālu no patiesības.

Tādam postam neviens (prāts) nespētu pienācīgi un adekvāti sagatavoties! Vienīgais, kas var palīdzēt Amo tikt galā ar prātam neaptveramo ir humors, un to viņš, par laimi, pieprot. Kas nedaudz nokaitināja, bija viņa īslaicīgā iekrišana depresīvā domāšanā un sevis žēlošanā. The Last nav izteikti gara grāmata, bet līdz ar to viss būtiskākais ir kompakti sakārtots. Noteikti paturēšu sēriju prātā, lai vēlāk turpinātu. : )