Tā kā ik palaikam sanāk noskatīties kādu filmu, tad grēks šo to neiekļaut blogā. Ideja par šo rakstu iegūta no Tējtasītes ‘’Mazo filmu komentāriem’’.

Pasaule bez cilvēkiem, kurā visi citi dzīvnieki gan plēsēji, gan zālēdāji iemācījušies sadzīvot līdzās, bet dzīve nav tik saskanīga un mierīga starp abām atšķirīgajām pusēm, kā jaunajai tikko policijas akadēmiju pabeigušajai policistei (pirmajai no zaķiem, kam tas izdevies) Džūdijai Hopsai gribētos.
Lielajā Zootopijas pilsētā sāk pazust bez vēsts dažādi plēsēji, un Džūdija izcīna tiesības piedalīties viņu atrašanā, bet atklātais būs daudzkārt šokējošāks, kā vienkārša pazudušo atrašana. Kopā ar draudzīgu un izmanīgu lapsu Džūdija tad nu mēģina tikt un aizrakties līdz lietas būtībai.

A man with the ability to enter peoples’ memories takes on the case of a brilliant, troubled sixteen-year-old girl to determine whether she is a sociopath or a victim of trauma.
Džonam pēc divu gadu pārtraukuma tiek piešķirta šķietami viegla lieta, pārtraukt 16 gadīgās Annas badastreiku. Tomēr profesionālā ziņkārība liek likt ‘’rakt’’ dziļāk un neapstāties vien pie tā. Džona tēls ar traģiski bojāgājušu sievu atgādināja Dikaprio atveidoto Tediju no Shutter Island, arī noslēgumā izmantots līdzīgs paņēmiens. Anna ir tik spēcīga, viltīga un gudra, ka spēj to pamanīt un izmantot savā labā.

Pēc atriebēju veiksmīgas operācijas, notverot ļaundari, bet ar civiliedzīvotāju upuriem, pasaules valstu līderi vairs nav ar mieru, ka pastāv privāta supervaroņu organizācija bez jebkādas atbildības kā vien sev, un tāpēc ir sagatavota īpaša starpvalstu vienošanās, kura šādu visatļautību iegrožotu. Šī vienošanās tad nu arī sadala vienoto supervaroņu grupu divās pretējās nometnēs, un neviens nav gatavs piekāpties. Pa vidu tam vēl nāk klāt Bakijs, kurš vismaz sākotnēji izskatās pavisam vainīgs.