Tā kā ik palaikam sanāk noskatīties kādu filmu, tad grēks šo to neiekļaut blogā. Ideja par šo rakstu iegūta no Tējtasītes ‘’Mazo filmu komentāriem’’.
Tomasa 17 gadu dzimšanas dienā viņš kopā ar draugiem Kostu(Costa) un JB sarīko ballīti; ne tie populārākie. Ja Tomass cerēja, ka nebūs vairāk par 50 cilvēkiem, tad jāpasaka paldies tieši Kostam, kurš parūpējas, ka sarodas stipri vien vairāk. Bet pat viņš nespēja iedomāties, cik ļoti situācija varētu iziet ārpus rāmjiem. Cik gan ērti, ka Tomasa vecāki dodas uz nedēļas nogali, atzīmēt kāzu gadadienu. Bija drusku pārspīlēts, bet prieks, ka filmā esošais suns pēc visiem pārdzīvojumiem dzīvs.
Filmu varētu sadalīt divās daļās, bet sižetiski līdzīgās. Vila Smita tēlotais varonis Nikijs ir baigais shēmotājs, kuru mēģina apšmaukt Džesa(Jess), kura pierunā pieņemt viņu kabatzagļu komandā. Tiek parādīts, kā visi visus apzog, bet interesanti, kā gan paši tiek cauri. Un otrā daļa, kad abi sastopas pēc trim gadiem. Kopumā nekas īpašs.
Jauka filma ar reliģisku pieskaņu. 13 gadīgajam Henrijam ir laba balss, un vietējā mācītāja pamudināts ņem dalību dziedātāju konkursā ar paredzamu iznākumu. Pirms puisis vispār uzzina par ko tādu, viņa tēvs, kurš palīdz un atbalsta dēlu, tiek nosūtīts uz Afganistānu. Diemžēl mamma nav apveltīta ar spēcīgu gribu, kaut gan arī finansiālā situācija un dažādi kārdinājumi nepalīdz. Pavērsiens saistībā ar tēvu bija drusku negaidīts.


